Pārstāvis: Jānis MisiņšPublicēta: pirms 17 dienām

PAR ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS REFORMAS LIKUMA ATVĒRŠANU UN LABOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Saeimai ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis un jālabo administratīvi teritoriālās reformas kļūdas! Ar šo iniciatīvu vēlamies panākt, lai 14. Saeima atver un labo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ņemot vērā ekspertu un iedzīvotāju viedokļus un pašvaldību domju lēmumus.

Mēs aicinām Saeimu: 1. Atjaunot zemāk minēto novadu administratīvās robežas, kādas tās bija līdz 2021. gada 30. jūnijam: • Babītes novadu atdalot no Mārupes novada; • Carnikavas novadu atdalot no Ādažu novada; • Garkalnes novadu atdalot no Ropažu novada; • Ikšķiles novadu atdalot no Ogres novada; • Kandavas novadu atdalot no Tukuma novada; • Mārupes novadu atdalot Babītes novadu; • Ozolnieku novadu atdalot no Jelgavas novada; • Rojas novadu atdalot no Talsu novada. 2. Kā arī: • Saglabāt Varakļānu novadu, to nepievienojot ne Madonas, ne Rēzeknes novadiem; • Neapvienot Daugavpils valstspilsētu ar Augšdaugavas novadu; • Neapvienot Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu; • Neapvienot Liepājas valstspilsētu ar Dienvidkurzemes novadu; • Neapvienot Ventspils valstspilsētu ar Ventspils novadu; • Izskatīt un ņemt vērā citu novadu, pagastu un pilsētu iedzīvotāju paustos viedokļus, tādējādi ievērojot Eiropas pašvaldību hartas normas un vietējo kopienu intereses. Spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas nesasniedza 13. Saeimas administratīvi teritoriālai reformai (ATR) izvirzīto mērķi – līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Iemesls ir nepienācīgā kārtā (pavirši, sasteigti, nekompetenti) izstrādātais likums, ko atzina arī valsts prezidents, izsludinot likumu, gan pārkāpumi konsultāciju procedūrā, ignorējot iedzīvotāju viedokli. Gan eksperti, gan daudzu novadu iedzīvotāji jau paredzēja, ka ATR mērķis ir absurds un ATR pasliktinās viņu dzīvi. Tā arī ir noticis, kad milzīgie izveidotie novadi nevar attīstīties un cietējs ir tā iedzīvotājs. Tāpēc daudzu bijušo novadu (tagad pagastu) iedzīvotāji ir neapmierināti ar ATR negatīvo rezultātu.

Latvijas Republikas Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šajā Satversmes normā formulēts tautas suverenitātes princips. Atbilstīgi šim principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts (sk.: Dišlers K. Konstitūcija un satversmes vara. Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1921, Nr. 1-3, 1.-10. lpp.). Tāpēc tautai ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, proti, tās gribai ir jābūt valsts varas avotam un valsts varas pamatā (Satversmes tiesas sprieduma 14.1.punkts lietā Nr.2013-05-01). Iedzīvotāji viedokli par pašvaldību robežām ir pauduši vietējās aptaujās. Arī pašvaldību domes ir izteikušas savu viedokli gan pirms ATR, gan arī šobrīd un Saeimai ir pienākums mūs uzklausīt, izvērtēt un ņemt vērā visus šos viedokļus, labojot pieļautās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma kļūdas. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējam, ievērojot Satversmes 1.pantā nostiprinātos tiesiskas valsts pamatprincipus, ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2013-05-01 21. punkts). Tā pat Satversmes tiesa ir uzlikusi pienākumu un atbildību Saeimai novest ATR līdz pozitīvam rezultātam (sk. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2020-37-0106 29.2. punkts).

Pastāsti par iniciatīvu