Iniciatīva ir apstiprināta Saeimā!

Pārstāvis: Jānis BrizgaPublicēta: 26. May (2016)

PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'217
Jau parakstījuši 12'217

Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, kura paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes. Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi - ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu.

Kādēļ šī sistēma līdz šim nav ieviesta? Nu jau aizgājusī 11. Saeima šo ideju noraidīja . Argumentācija – sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Paradokss - Latvijas ražotāji un daļa tirgotāju ir gatavi sistēmu apmaksāt, valstij tas neizmaksātu neko. "Ražotāji ir gatavi ieviest šo sistēmu un uzturēt to, ņemot kredītus," pavēstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ieviešot depozīta sistēmu, šo naudu nāktos atņemt atkritumu apsaimniekotājiem, atgriezt atpakaļ ražotājiem, kas to ieguldītu depozīta sistēmā. Ražotāji nenoliedz, ka visu šo gadu garumā izjutuši atkritumu apsaimniekotāju lobiju, lai nekas tādas nenotiktu. "Tā visu laiku ir bijis. Jā, tāds ir, un tas arī bremzē šo depozītsistēmas ieviešanu," atzīst Ināra Šure. Aicinu Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzēriena iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā.

SKDS veiktajā 1005 iedzīvotāju aptaujā 89% iedzīvotāju atbalsta depozītu sistēmas ieviešanu un tikai 7% aptaujāto atzina, ka viņus nemotivētu atgriezt izlietoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, ja viņi par to saņemtu atpakaļ naudu, piemēram, desmit centus par katru iepakojumu. Aptaujas rezultāts kārtējo reizi apliecina, ka depozīta sistēma būtu labs stimuls sabiedrībai izlietoto dzērienu iepakojumu atdot atpakaļ, būtiski uzlabojot līdzšinējos savāktā iepakojuma rādītājus un vides tīrību.

Iniciatīvas jaunumi

Paplašinātā depozīta sistēmā plāno iekļaut arī sīrupu un visu veidu alkoholisko dzērienu pudeles20. Jul (2022)

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par dzērienu taras depozītu Latvijā. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno paplašināt depozīta sistēmā nododamās taras klāstu, iekļaujot arī sīrupu un visu veidu alkoholisko dzērienu plastmasas pudeles un alkoholisko kokteiļu skārdenes, ziņo Delfi.

Prasību par paplašināto depozīta sistēmu Saeimā uztur 2019. gada septembrī iesniegtā iniciatīva "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus". Pēc šā kolektīvā iesnieguma vairākkārtējas izskatīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Saeimas uzdevuma Ministru kabinetam izvērtēt paplašināta depozīta ieviešanu.

VARAM attiecīgi sagatavoja informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka depozīta sistēmā iekļaujamo iepakojuma veidu skaita papildināšana ir izvērtējama jau pēc tobrīd jaunās sistēmas ieviešanas. Jānorāda, ka pašreizējā taras depozīta sistēma, kas Latvijā darbojas kopš februāra, ir ieviesta pēc vēl vienas – 2016. gadā publicētās iniciatīvas – prasības, ko Saeimā virzīja organizācija "Zaļā brīvība".

Uzzinot par paplašinātā depozīta iniciatīvas publicēšanu ManaBalss.lv, 2019. gadā "Zaļā brīvība" mūsu komandai izteica bažas, vai šādas jaunas politiskās debates nekavēs tobrīd nule kā apstiprinātās un organizācijas ļoti ilgi un grūti lobētās (Saeimā kopš 2017. gada marta!) depozīta sistēmas ieviešanu. Tomēr, kā redzams tagad, abas iniciatīvas ir izrādījušās tiešām viena otru papildinošas, un tāda ir arī Latvijas rīcībpolitika šai jomā.

Saskaņā ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos "Depozīta sistēmas darbības noteikumi", kas patlaban ir saskaņošanas procesā starp iesaistītajām iestādēm, ir paredzēts, ka depozīta sistēma attieksies arī uz sīrupiem plastmasas (PET) un stikla pudelēs, skārdenēs, uz alkoholiskajiem kokteiļiem uz spirta bāzes PET un stikla pudelēs, skārdenēs, kā arī visu veidu alkoholiskiem dzērieniem plastmasas pudelēs un skārdenēs.

Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā līdz 2023. gada 31. martam paredzēts pārejas posms, kad iepriekš minētos dzērienus varēs laist tirgū gan ar speciālo norādi jeb marķējumu, gan bez tās.

Paredzēts, ka grozījumi par dzērienu un iepakojuma veidiem stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

Pašreizējā depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.

Līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators".

Avots: Delfi; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

1. februārī Latvijā sāk darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma28. Jan (2022)

Jau nākamnedēļ arī Latvijā sāk darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma.

ManaBalss.lv komanda pateicas iniciatīvas autoriem no NVO "Zaļā brīvība" par veikto darbu savu un sabiedrības interešu aizstāvībā un ikvienam iniciatīvas parakstītājam.

Līdz ar plašas sabiedrības sen gaidītā jauninājuma praktisko ieviešanu dzīvē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīko informatīvu kampaņu par depozīta principiem un darbību.

Vēl šodien, 28. janvārī, arī Tev ir iespēja 12:30 klausīties VARAM rīkoto podkāstu par depozīta sistēmu!

Podkāsta viesi –

Rudīte Vesere, VARAM Vides departamenta direktore
Elita Baklāne-Ansberga, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore
Dace Helmane, biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" valdes locekle

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvai pa pēdām: depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada 1. februārī11. Oct (2021)

Depozīta sistēmas ieviešana prasīs visas sabiedrības ikdienas ieradumu maiņu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plastmasa un tās piesārņojums ir viens no lielākajiem globālajiem draudiem līdztekus globālajai sasilšanai. Eiropas prakse liecina, ka šo atkritumu pārstrādes mērķus bez depozīta sistēmas nevar sasniegt, tādēļ šīs sistēmas ieviešana ir loģisks attīstības solis arī no industrijas puses, M. Stūrīša teikto aģentūrai atreferē portāls "Jauns".

"Ja mēs to neizdarām, tad tas var rezultēties ar nopietnām sankcijām un soda naudām, kas tiks vērstas pret industrijām, kas šo iepakojumu rada."

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators". Latvijā kopumā plānots uzstādīt 800 līdz 1000 taras pieņemšanas automātu jeb taromātu, kas sāks darboties 2022. gada 1. februārī.

Kopš 2017. gada marta Saeimā skatītais kolektīvais iesniegums "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" parlamenta apstiprinājumu saņēma pirms diviem gadiem – 2019. gada oktobrī un pašlaik ir ieviešanas procesā.

"Ja man jautā, kāpēc tas netika izdarīts ātrāk, man ir grūti sniegt objektīvu atbildi, jo tas ir lielā mērā saistīts ar valsts politiku un pietiekami spēcīgas gribas trūkumu," aģentūrai komentē M. Stūrītis. "Depozīta sistēmas ieviešana prasīs visas sabiedrības ikdienas ieradumu maiņu, un tas, protams, nav viegls process."

Viņš arī pauda, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvija sasniegs Eiropas Savienības nospraustos mērķus par PET pudeļu savākšanu – 2025. gadā 77%, bet 2029. gadā – 90%.

"Es ticu, ka sasniegsim. Protams, veiksmīgai depozīta sistēmai ir jābūt ērtai, ir jābūt veiksmīgai mārketinga kampaņai un kopējai sabiedrības izpratnei, briedumam par sistēmas nozīmīgumu. Tas, kāda būs sabiedrības iesaiste, protams, mums ir liels nezināmais, bet vismaz šā gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka 87% cilvēku atbalsta depozītu sistēmu un būs gatavi to lietot," sacīja "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs.

M. Stūrītis piebilda, ka gada beigās un nākamā gada sākumā sāksies visaptveroša informatīvā kampaņa, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju visā Latvijā.

"Tagad nav pamata uztraukties, ka ne visi zina par depozīta sistēmu. Mēs apzināti sāksim sabiedrību informēt tad, kad depozīta sistēma jau praktiski būs ieviesta, jo pretējā gadījumā var rasties pārpratumi. Jau tagad daži cilvēki, izlasot, ka ir noslēgti līgumi ar tirgotājiem, dodas uz veikaliem ar pudelēm. Medijiem ir liels spēks, taču reizēm cilvēki neizlasa visu informāciju rūpīgi. Tāpēc plašāk un detalizētāk informēsim īsi pirms depozīta sistēmas darbības sākuma," teica Stūrītis.

Jautāts, kā raksturotu Latvijas uzņēmēju, kuriem ir saistoša depozīta sistēmas ieviešana, izpratni par procesu un šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību, Stūrītis atzina, ka attieksme ir ļoti dažāda.

"Tas ir ļoti atkarīgs arī no domāšanas veida, uzņēmuma kultūras, vērtībām, attieksmes pret vides jautājumiem un nākotni, no plānošanas. Ir uzņēmēji, kas depozīta sistēmā viennozīmīgi saskata iespējas biznesam, ne tikai sabiedrības ieguvumu, bet ir daļa, kas to redz kā apgrūtinājumu. Piemēram, tirgotājam tā ir iespēja nodrošināt pakalpojumu, kas sabiedrībā būs pieprasīts – līdzīgi kā veikalā, tirdzniecības centrā ir, piemēram, ziedu veikals, atslēdznieks, ķīmiskā tīrītava. Ja tev šī pakalpojuma nav, tad zaudē citam tirgotājam, kuram taromāts ir," pauda Stūrītis.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka lielākajai daļai tirgotāju šī izpratne ir.

"Tendences kopumā ir pozitīvas. Protams, pastāv arī savādi stereotipi. Piemēram, Latvijā jau ir iespēja noteiktus iepakojuma veidus atgriezt, piemēram, stikla pudeles, bet tas nav centralizēts un ērti pieejams pakalpojums, un liela sabiedrības daļa par to pat nezina. Līdz ar to rodas stereotipi, ka iepakojumu atgriež tikai mazturīgā sabiedrības daļa, kurai tas ir gandrīz vai vienīgais iztikas avots. Taču citu valstu prakse liecina, ka tā nebūt nav. Arī mūsu pētījums liecina, ka tā nav – 87% iedzīvotāju, kuri atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, to plāno izmantot, un lielākais īpatsvars ir ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem. Lielākais paradokss ir, ka tie cilvēki, kas atbildēja, ka sistēmu nelietos, ir ar zemāku izglītības līmeni un ieņēmumiem," sacīja Stūrītis.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" ir reģistrēta 2020. gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), "Cēsu alus" (12,05%), "Cido grupa" (12,05%), "PET Baltija" (12,05%), "Aldaris" (12,05%) un Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

Avots: Jauns.lv / LETA

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Uzvara iniciatīvai – depozīta sistēma būs!24. Oct (2019)

Kopš 2017. gada marta Saeimā skatītais kolektīvais iesniegums "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" beidzot ir saņēmis pozitīvu lēmumu!

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma sāks darbu no 2022. gada februāra, ziņo sabiedriskā raidsabiedrība LSM.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Iepakojuma likumā. Pirmās diskusijas par taras depozītu Saeimā sākās pirms 19 gadiem.

Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, par kuru varēs iegādāties preces veikalā.

Depozīta sistēmā otrreizējai pārstrādei varēs nodot alus, bezalkoholisko dzērienu, sidru un kokteiļu dažāda tilpuma plastmasas vai stikla pudeles, kā arī skārdenes. Tāpat varēs nodot arī dzēriena iepakojumu, kas iegādāts ārpus Latvijas robežas un marķēts ar depozīta sistēmas zīmi.

Deputāti paralēli šim lēmumam ir norādījuši, ka nākotnē depozīta sistēmā varētu iekļaut jaunus iepakojuma veidus. Attiecīgi ManaBalss platforma norāda, ka nav korekts plašsaziņā vietām izskanējušais formulējums, ka Saeima paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu nav atbalstījusi. Jo attiecīgais kolektīvais iesniegums ("Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus") ceturtdien parlamentā nemaz netika skatīts.

Iepriekšējā dienā, 23. oktobrī, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notika iesnieguma par paplašināto depozītu sākotnējās izvērtēšanas sēdes turpinājums. Balsojums par priekšlikuma tālāko virzību notiks tikai nākamajā sēdē, lasāms komisijas uzturētajā datu vietnē par kolektīvajiem iesniegumiem.

Opozīcijas deputāti patlaban ieviešamo sistēmu raksturoja kā nepilnīgu, šauru un novecojušu jau pirms ieviešanas. Piemēram, Didzis Šmits norādīja, ka sistēma nolasīs svītru kodu uz etiķetēm, tādējādi netiks savāktas mežā izmestās pudeles, atreferē LSM.

Tomēr par depozīta sistēmas ieviešanu nobalsoja kopumā 79 deputāti, arī no opozīcijas. Nebalsoja pieci no atnākušajiem deputātiem.

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva tuvojas apstiprinājumam Saeimā: depozīta sistēma gaidāma pēc pāris gadiem09. Oct (2019)

Taras depozīta sistēma sāks darbu no 2022. gada februāra, un iedzīvotāji par nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan veikala čekus. Tā par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 8. oktobrī, pieņemto lēmumu raksta LSM.

Par galējam lasījumam sagatavoto likumprojektu vēl jābalso visai Saeimai. Komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) neizslēdz ieviešamās sistēmas paplašināšanu nākotnē ar citiem taras veidiem, kā to prasa Saeimā vēl septembrī nonākušais ManaBalss autoru kolektīvais iesniegums. Jānorāda, ka arī pašreiz ieviešamā depozīta sistēma ir saskaņā ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu, kas Saeimā tiek skatīta kopš 2017. gada marta.

Tautsaimniecības komisija vienojās, ka operatoriem, kuri pieteiksies depozīta sistēmas uzturēšanai, būs uzdevums rūpēties, lai Latvijā nebūtu "balto plankumu", kur nav iespējams nodot attiecīgo dzērienu iepakojumus. Līgumus ar operatoriem slēgs uz septiņiem gadiem. Šāds termiņš ir izvēlēts, ņemot vērā tehnoloģiju un IT risinājumu novecošanu.

Nākotnē operatoriem būs jādomā arī par iespēju papildināt depozīta sistēmu ne tikai ar PET pudelēm, bet, piemēram, ar stiprā alkohola stikla pudelēm. Arī komisijas vadītājs J. Vitenbergs Latvijas Radio komentēja, ka viņš pats atbalsta paplašinātu depozīta sistēmu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju. Viņš gan piebilda, ka pašreizējā iecere neizslēdz iespēju nākotnē depozītu sistēmu paplašināt.

Patlaban galējam apstiprinājumam virzītais likumprojekts paredz, ka vietās, kur iepakojumu pieņems, iedzīvotāji varēs saņemt atmaksu skaidrā naudā, savukārt veikalos uzstādītajos automātos varēs saņemt čekus, kurus varēs izmantot, iepērkoties šajā veikalā. Veikalu tīklu pārstāvji norādīja, ka skaidras naudas atmaksas sistēma būtu sarežģīta un dārga uzturēšanā.

Kad par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā lems Saeima, vēl nav zināms, bet, visticamāk, tas nebūs šonedēļ.

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Top raidījums par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu depozītu. Piedalies!09. Sep (2019)

Vai iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana uzlabos apkārtējo vidi un dabu? Vai cilvēki varēs saņemt atlīdzību, nododot PET pudeles un citu dzērienu iepakojumu?

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 10. septembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 15. septembrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Jānis Brizga, iniciatīvas autors
Pēteris Liniņš, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts (S), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis
Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Vai viena taras depozīta sistēmas ideja traucē otrai?20. Aug (2019)

Plašsaziņā ir izskanējusi kritika no pašlaik Saeimā apspriestās taras depozīta sistēmas iniciatīvas autora puses, ka cita iniciatīva – par paplašināto depozīta sistēmu – aizkavēs jebkādas sistēmas ieviešanu, kā arī, ka par jauninājuma priekšlikumu nav gana daudz datu.

Abas iniciatīvas ir virzītas ManaBalss platformā, un daudzi atbalstītāji tās uzskata par savstarpēji papildinošām, nevis konfliktējošām. Dēļ cieņas pret abiem ManaBalss autoriem un iniciatīvu atbalstītājiem, kas starp tām abām zināmā mērā pārklājas, šeit sniedzam abu nosacīto pušu viedokļu atspoguļojumu.

Jāizmanto situācija
Iniciatīvas "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" pārstāvis Jānis Brizga portālam Delfi raksta, ka pēc gadiem ilgas dažādu interešu grupu pretestības pret depozīta sistēmu Latvijā pašlaik esam unikālā situācijā, jo "dzērienu ražotāji, sabiedrība un likumdevēji atzīst, ka sistēmas ieviešana palīdzēs attīrīt Latvijas dabu un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu." Pēc J. Brizgas domām, šī situācija ir jāizmanto apņēmīgiem politiskajiem lēmumiem un rīcībai.

Viņš tālāk pauž bažas, ka "arvien biežāk izskan ideja par "paplašināto depozītu", kas būtībā ir jaunais "pret" depozīta sistēmai. Interesanti, ka šo mistisko, ideālo variantu atbalsta tie, kuri jau gadiem cīnījušies pret depozīta sistēmu un nav vēlējušies veikt uzlabojumus vides aizsardzībā. Šādas mistiskas, ideālās sistēmas izstrāde aizņemtu daudzus gadus un ir brīnišķīgs veids, kā novilcināt lēmumu pieņemšanu un sarīdīt savā starpā citas iesaistītās puses. Turklāt līdzīga sistēma jau tika pirms pāris gadiem izmēģināta Rumānijā, kur tā izgāzās."

Tālāk citējam pārējo J. Brizgas komentāru portālam Delfi.

Jāsaprot, ka tradicionālās depozīta sistēmas izmaksas tiek segtas ar ražotāju dalības maksu sistēmā, neatgriezto depozīta maksu un ieņēmumiem no materiālu pārdošanas. Svarīgi atcerēties, ka skārdenes, PET pudeles un stikls ir vērtīgi materiāli, kurus iespējams veiksmīgi realizēt tālāk. Savukārt tetra pakām, šampūnu un sadzīves ķīmijas līdzekļu iepakojumiem, kas izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, ir negatīva vērtība – šos materiālus nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu iznīcināšanu. Visbiežāk šie iepakojumi nonāk poligonos vai tiek sadedzināti. Tāpēc atbalstāms ir Iepakojuma asociācijas ierosinājums diferencēt iepakojumu pārstrādājamā un nepārstrādājamā, nepārstrādājamo iepakojumu izņemot no ražotāju atbildības sistēmām un apliekot ar lielāku dabas resursu nodokli. Tas mudinātu ražotājus pāriet uz videi draudzīgiem iepakojumiem.

Klasiskās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana jau ir izrādījies liels izaicinājums. Tādēļ "paplašinātā depozīta" ieviešana radītu vairāk problēmu nekā risinājumu. Dažas valstis, kurās depozīta sistēma efektīvi darbojas jau daudzus gadus, ir apsvērušas ideju to paplašināt, ietverot arī stiprā alkohola iepakojumu, tomēr pagaidām tas ir izdarīts tikai Somijā. Tai pat laikā Dānija ir pieņēmusi lēmumu depozīta sistēmā iekļaut vēl papildu iepakojuma veidus, bet tas, kā šī sistēma darbosies un cik tā būs efektīva, vēl nav zināms.

Ja esam nonākuši līdz vispārējam atbalstam par depozīta sistēmas ieviešanu, šobrīd nevaram atļauties pagarināt sistēmas ieviešanas procesu, fantazējot par "paplašināto depozītu". Skaitļi un fakti par klasisko iepakojuma depozīta sistēmu runā paši par sevi. Depozīta sistēmu Latvijā ir nepieciešams ieviest nekavējoties, paredzot iespēju to vēlāk paplašināt ar citiem iepakojuma veidiem, ja būs šāda nepieciešamība.

Uzlabojumi netraucēs
Pēc ManaBalss lūguma iniciatīvas "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" autors Jānis Ķuze šeit tālāk komentē J. Brizgas norādes un paustās bažas.

Nav tiesa, ka paplašināta depozīta sistēma nav gana testēta citās valstīs. Tā varbūt nav tik izplatīta, jo vēsturiski uzsvars bijis tieši uz šauru dzērienu iepakojumu grupu, tāpēc tieši šīs tehnoloģijas tirgū virzītas kā pamata scenārijs. Taču laiki un mūsu patēriņa paradumi ir pārāk mainījušies, lai mēs ieviestu dārgu sistēmu šauram pudeļu lokam.

Piemēram, paplašināta sistēma darbojas Kanādā Albertas provincē, kur var nodot dažāda veida dzērienu iepakojumu neatkarīgi no tā, kāds šķidrums tajā ir bijis. Arī Dānija ir paplašinājusi savu sistēmu, iekļaujot tajā arī klasiskajām depozīta sistēmām neraksturīgus dzērienu iepakojumus, piemēram, stiprā alkohola pudeles (liķieru), dažādu smūtiju un sulu iepakojumus.

Tātad tas nav jautājums par to, vai to var izdarīt un ieviest, bet par politiķu vēlmi veidot sistēmu, kas atbilst mūsdienu prasībām, nevis atsevišķu dzērienu ražotāju, atkritumu apsaimniekošanas kompāniju vai taromātu ražotāju lobijam.

Tā kā paplašināts depozīts jau pašlaik darbojas citviet pasaulē, kā arī liela daļa valstu paplašina depozītā nododamo iepakojumu klāstu, apgalvojums, ka paplašināts depozīts ir "mītiska sistēma", neiztur kritiku. Vēl jo vairāk ‒ jūnija sākumā pašmāju IT uzņēmumi paziņoja, ka ir sākuši darbu pie šādas sistēmas prototipa. Mūsdienās šāda tehnoloģija ir izstrādājama, turklāt, kā apgalvo ražotāji, sistēmu iespējams izstrādāt un ieviest tādā pašā laika posmā, kādā iecerēts ieviest klasisko depozītu.

Nevaru arī piekrist apgalvojumam, ka "paplašināta depozīta sistēmas ieviešana radītu vairāk problēmu nekā risinājumu". Klasiskajai sistēmai ir savi trūkumi, un to pierāda citu valstu pieredze. Tepat kaimiņvalstī Igaunijā klasisko depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā. Sistēma strādājusi jau teju 15 gadus, veiksmīgi sašķirojot un savācot depozīta iepakojumu, taču Igaunija tagad ir sapratusi, ka nepieciešams attīstīt arī konteineru sistēmu, jo pretējā gadījumā tai draud sods par prasību neizpildi.

Ja Latvijā šobrīd pie esošās sistēmas pārstrādē nonāk 23,3% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, Igaunijā tie ir 28,4%. Protams, absolūtajos ciparos pārstrādes apjoms ir lielāks, taču, kā redzam, depozīts viens pats nespēj atrisināt un strauji "uzraut" kopējos valsts rādītājus pārstrādē. To apstiprina Igaunijai adresēts ES brīdinājums par iespējamo sodu līdz 100 miljoniem eiro, jo var netikt izpildīts ES noteiktais mērķis – līdz 2020. gadam pārstrādāt 50% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu.

Arī Latvijai draud tieši tas pats ceļš, īpaši, ja pārliksim visu uzsvaru uz PET, alus pudeļu un skārdeņu depozīta sistēmu, nevis veidosim gudru, tehnoloģiski attīstītu sistēmu, izmantojot Latvijas IT un tehnoloģiju izstrādes kompetences.

Skatoties no tehnoloģiskā viedokļa, taromāti klasiskajā depozītā ir relatīvi dārgs un novecojis risinājums. Tehnoloģiskajam risinājumam jāspēj reaģēt uz izmaiņām iepakojuma tirgū, pievienojot jaunas iepakojuma vienības, nevis jāiegādājas taromāti par 30 miljoniem EUR, par kuru pielāgošanu citiem iepakojumiem pēc tam nāksies maksāt.

Taču nekādas tehnoloģijas nepalīdzēs, ja aiz pseido-zaļajām idejām un vides mērķiem, turpināsim valsts mērogā lobēt atsevišķus globālus koncernus, nevis mainīsim savu uzvedību un pārstāsim masveidā ražot atkritumus. Ikkatram no mums vispirms ir jāsamazina atkritumu apjoms, ko ikdienu ražojam. Savukārt tam iepakojumam, ko saražojam, jābūt mūsdienīgām nodošanas iespējām – depozīta automātiem, kas ar gudro redzi spēj atpazīt dažādus iepakojumu veidus neatkarīgi no tā, kura kompānija šo iepakojumu ražojusi un kādam mērķim.

Neatkarīgi no tā, vai iekšā ir piens vai saldināta limonāde un neatkarīgi no tā, vai šo iepakojumu esmu izlietojis mājās vai piknikā. Ja iepakojums ir pārstrādājams, tad liekam to iekšā sistēmā, radām motivāciju cilvēkiem šķirot un saņemt par to atlīdzību!

Avots: Delfi, ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Romā braucienu metro var apmaksāt ar plastmasas pudelēm12. Aug (2019)

Ja "budžeta ceļotājam" ir jālūko, kā savilkt izmaksu galus ceļojuma vidū, tad Itālijas galvaspilsētā Romā par braucienu metro piedāvā norēķināties ar tukšām plastmasas pudelēm, raksta tematiskais portāls GreenMatters.

Plastmasas pudeles atsevišķās Romas metro stacijās var apmainīt pret brīvbiļeti. Tas ir izdarāms taras depozīta automātos. Šī pilotprogramma "Pārstrādā un brauc" ("Ricicli + Viaggi") pagaidām norisinās trijās no 73 pilsētas metro stacijām.

Automāti ir uzstādīti izraudzītās stacijās katrā no pilsētas trijām metro līnijām, un projekts ir piesaistījis arī ievērojamu tūristu aprakstnieku uzmanību, piemēram, Lonely Planet. Naudas izteiksmē ar plastmasas pudelēm tilpumā no puslitra līdz diviem litriem var papildināt savu braukšanas kredītu par pieciem eiro centiem par katru pudeli. Tā kā metro brauciens Romā maksā 1,50 eiro, tad jāsavāc gan ir diezgan padaudz – 30 pudeles. Bet – taupīgam ceļotājam spiedīgos budžeta apstākļos tas ir variants.

Vēl viens nosacījums – šādam ceļotājam ir jābūt viedtālrunim, lai brauciena kredītu saņemtu aplikācijā MyCicero vai Tabnet. Aplikācijās ir detalizēta instrukcija, kā šī sistēma darbojas. Atlaide aplikācijas lietotāja kontā ienāk, skenējot un konkrētā depozīta automāta atrodamo svītrkodu un tad ievietojot automātā taras vienības.

Tiek norādīts, ka visas 30 pudeles nav obligāti jānodod vienā piegājienā. Braucienu kredīts var tikt papildināts un savākts ilgākā laika posmā.

Šīs depozīta sistēmas pārvaldnieks laikrakstam NY Post jokodams komentē, ka šajos laikos, kad citi runā par kriptovalūtām, viņi ir ieviesuši PET valūtu. "Šai pārstrādes sistēmā mēs vairojam klientu uzticību, un pilsoņu tikumīga uzvedība tiek atalgota," citē portāls.

Avots: Portāls GreenMatters

AUTORS: MANA BALSS

Latvijas uzņēmumi ir sākuši depozīta automāta izstrādi dažāda iepakojuma nodošanai09. Jul (2019)

Iepakojuma depozīta iekārta un IT risinājumus, kas spēj atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus, jau ir izstrādes procesā. Komentējot iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmuma "Peruza" un IT uzņēmuma "WeAreDots" sadarbību, tā aģentūru LETA informē "WeAreDots" komunikācijas konsultante Alīna Kozlovska.

Viņa norāda, ka līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Pēc A. Kozlovskas sacītā, ir plānots, ka iekārta depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Patlaban tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visu veidu burkas.

Šīs izvērstās tehnoloģijas pieteikums visnotaļ sasaucas ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus", kas būtībā prasa paplašināt Saeimā jau lemšanas procesā esošo iniciatīvu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu". "Peruza" un "WeAreDots" sadarbības tuvāko mēnešu plāns nu dod arī piemēru tam, ka tas ir ne vien iespējams, bet arī izdarāms ar Latvijā radītiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

"Peruza" valdes loceklis Roberts Dlohi atzīmēja, ka patlaban tirgū ir pieejamas līdzīgas iekārtas, taču tās nenodrošina vajadzīgo funkcionalitāti un arī atbilstību mūsdienu patērētāju iepakojuma lietošanas paradumiem. "Latvijā ir spēcīgi IT un mašīnbūves talanti, kuri var nodrošināt tehnoloģiskos risinājumus - tā, lai sistēma nodoto iepakojumu var atpazīt ar mākslīgā intelekta palīdzību un depozīta sistēmas ieviešanā Latvijā varam izmantot jaunākās tehnoloģijas un risinājumus. Šāda automāta izstrāde noteikti radīs interesi arī citās valstīs, radot jaunu eksportspējīgu produktu pasaules tirgū," atklāja Dlohi.

Viņš piebilda, ka sistēma ļaus savākt un otrreiz pārstrādāt vairāk iepakojuma un tādējādi samazināt atkritumu daudzumu, ko citas depozīta sistēmas pēc būtības risina tikai daļēji. Turklāt mērķis ir radīt iekārtu, kas samazina manuālā darba jeb cilvēku klātbūtni šo automātu apkalpošanā.

Avots: LETA, TVNET, ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Līdz depozīta sistēmai – vēl solis20. Jun (2019)

Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai, ziņo Saeimas Preses dienests.

„Atbalstot likuma grozījumus otrajā lasījumā, esam spēruši būtisku soli, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu. Tik tuvu sistēmas ieviešanai mēs neesam bijuši nekad, lai gan par to ir diskutēts gandrīz 20 gadus. Sistēmu atbalsta gan iedzīvotāji, gan dzērienu iepakojumu ražotāji, kas plāno to finansēt ar saviem līdzekļiem. Tas ir nozīmīgs solis, lai mazinātu atkritumu izplatību dabā un palīdzētu attīstīt izpratni par atbildīgu atkritumu šķirošanu,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kā akcentēja J. Vitenbergs, nesen plastmasas atkritumi atrasti pat dziļākajās okeāna dzīlēs, kur līdz šim neviens cilvēks vēl nebija ieniris: „Tātad atkritumi jau ir nonākuši vietās, kur cilvēks pat vēl nav spēris kāju. Ir jāsaprot, ka depozīta sistēma nav brīnumlīdzeklis, kas spēs atrisināt visas vides problēmas, taču tā palīdzēs savākt to izlietoto dzērienu iepakojumus, ko cilvēki bieži ņem līdzi, lai patērētu brīvā dabā.”

Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.

Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņa ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.

Lai grozījumi Iepakojuma likumā stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimā.

Avots: Saeimas Preses dienests

AUTORS: MANA BALSS

Tautsaimniecības komisija otrajā lasījumā atbalsta dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu12. Jun (2019)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 11.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai.

Pēc balsojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs savā Facebook vietnē komentē, ka uz trešo lasījumu "vērsīšu uzmanību sistēmu paplašināt ar papildus iepakojuma vienībām, lai varam sasniegt Eiropas Komisijas noteiktos mērķus attiecībā uz iepakojuma savākšanu un pārstrādi plašākā kontekstā." Tas sasaucas ar ManaBalss platformā nesen ierosināto iniciatīvu "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" (skat. šeit.).

"Atbalstot likuma grozījumus otrajā lasījumā, esam spēruši būtisku soli, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu. Tik tuvu sistēmas ieviešanai mēs neesam bijuši nekad, lai gan par to ir diskutēts gandrīz 20 gadus. Sistēmu atbalsta gan iedzīvotāji, gan dzērienu iepakojumu ražotāji, kas plāno to finansēt ar saviem līdzekļiem. Tas ir nozīmīgs solis, lai mazinātu atkritumu izplatību dabā un palīdzētu attīstīt izpratni par atbildīgu atkritumu šķirošanu," pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kā akcentēja J. Vitenbergs, nesen plastmasas atkritumi atrasti pat dziļākajās okeāna dzīlēs, kur līdz šim neviens cilvēks vēl nebija ieniris: "Tātad atkritumi jau ir nonākuši vietās, kur cilvēks pat vēl nav spēris kāju. Ir jāsaprot, ka depozīta sistēma nav brīnumlīdzeklis, kas spēs atrisināt visas vides problēmas, taču tā palīdzēs savākt to izlietoto dzērienu iepakojumus, ko cilvēki bieži ņem līdzi, lai patērētu brīvā dabā."

Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.

Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņa ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.

Lai grozījumi Iepakojuma likumā stātos spēkā, tie Saeimā vēl jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

Avots: Saeimas Preses dienests; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Publicējam papildinošu iniciatīvu par PET depozīta sistēmu10. Jun (2019)

Lūdzam pievērst uzmanību un apsvērt savu atbalstu jaunai iniciatīvai – „Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus”.

Tā papildina 2016. gadā publicēto un Saeimā jau izskatāmo kolektīvo iesniegumu „Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu”. Jaunās iniciatīvas autors iestājas par iecerētās depozīta sistēmas pilnveidi, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus (arī sulu vai piena iepakojumus, stikla burkas utt.), ne tikai konkrētas pudeles.
„Socioloģiskās aptaujas norāda, ka sabiedrība ir ieinteresēta pārstrādei nodot daudzveidīga iepakojuma veidus. Uzskatām, ka Latvijā ieviešamā depozīta sistēma ir jāplāno kompleksi un izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, mākslīgo intelektu, kas atpazīst iepakojuma veidu. Šādi sabiedrībai tiks nodrošināta mūsdienīga, tālredzīga, maksimāli efektīva un ekonomiski pamatota depozīta sistēma.”
Ar iniciatīvu iepazīties un nobalsot var šeit.

AUTORS: MANA BALSS

Kārtējais kritiskais brīdis PET depozīta iniciatīvai!24. May (2019)

Sveicināti!

Gribēju painformēt, ka depozīta sistēmas iniciatīvai ir pienācis kārtējais kritiskais brīdis.

Līdz 20. maijam Saeimā bija komentāru iesniegšanas termiņš, bet 28. maijā plkst. 8:30 ir Vides un klimata apakškomisijas sēde Saeimā, kur tiks lemts par iesniegtajiem komentāriem.

Savukārt 4. vai 05. jūnijā plkst. 10:00 Saeimā būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kur arī būs lemšana par saņemtajiem komentāriem.

Šis ir visizšķirīgākais mirklis un, cerams, Saeima likumprojektu jau varētu otrajā lasījumā apstiprināt vēl līdz vasaras brīvdienām.

Bet, protams, šai iniciatīvai ir arī daudz pretinieku, kas centīsies šos grozījumus iepakojuma likumā nepieļaut.

Aicinu iniciatīvas atbalstītājus dalīties ar šo ziņu, uzrunāt jums pazīstamos deputātus un rakstīt to partiju frakcijām, par kurām esat balsojuši vēlēšanās!

Ar cieņu,

iniciatīvas pārstāvis Jānis Brizga

AUTORS: MANA BALSS

Pirmā plastmasas neitrālā ekonomika pasaulē būs Austrumtimora17. May (2019)

Šo Austrumtimoras ambiciozo vides politiku nodrošinās Austrālijā izgudrotas tehnoloģijas iesviešana dzīvē, ziņo laikraksts Sydney Morning Herald.

1,3 miljonu iedzīvotāju lielā Dienvidaustrumāzijas valsts Austrumtimora ir parakstījusi līgumu par Austrālijā izgudrotās tehnoloģijas ieviešanu inovatīvā katalītiskajā hidrotermālajā reaktorā (Catalytic Hydrothermal Reactor, Cat-HTR). Projekta investīcijas ir plānotas 51,66 miljonu eiro vērtībā.

Kad (un, jāpiebilst – ja) finansējums tiks piesaistīts, Cat-HTR ražotnē izejvielās un jaunos produktos tiks pārstrādāti arī līdz šim par pārstrādei par nederīgiem uzstatītie plastmasas atkritumi. Tehnoloģija darbojas tā, ka spiediena, augstas temperatūras mitruma apstākļos plastmasas atkritumi tiek sairdināti sīkās daļiņās, kas dod iespēju to izmantot atkal jaunas plastmasas, smērvielu un degvielu ražošanai.

Cat-HTR tehnoloģija jau tiek izmantota Lielbritānijā un Kanādā.

Šīs rūpnīcas spēj pārstrādāt desmitiem tūkstošus tonnu plastmasas atkritumu un tiek vērtētas kā iespējams risinājums globālajai plastmasas atkritumu pārstrādes krīzei, kas ir sevišķi aktualizējusies pēc Ķīnas paziņojuma, ka tā pārstāj importēt plastmasas atkritumus pārstrādei.

Izšķirīgi svarīga Cat-HTR iezīme ir spēja pārstrādāt arī t.s. dzīvescikla beigu plastmasu, kas pašlaik labākajā gadījumā nonāk izgāztuvēs, sliktākajā – upēs un pasaules okeānā. Tiek lēsts, ka okeānā ik gadu nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, un vēl desmitiem miljonu tonnu tiek aprakti izgāztuvēs.

Tehnoloģijas līdzautors Sidnejas universitātes profesors Tomass Mašmeiers ir teicis, ka Austrumtimorai Cat-HTR tiks dota par brīvu, jo izgudrotājiem tik ļoti ir iepatikusies ideja par pasaulē pirmās plastmasas neitrālās ekonomikas radīšanu.

Viņš skaidro, ka tehnoloģija darbojas kā rīsu tvaicēšanas mašīna, tikai nepārtraukti. „Mēs saliekam to visu tur iekšā augstā spiedienā un temperatūrā, un tas veicina depolimerizāciju. Tas nozīmē, ka ūdens un karstums darbojas kā šķēres, kas sagriež plastmasu sīciņos gabaliņos.”

Profesors laikrakstam skaidro, ka šie supersīkie gabaliņi ir vai nu šķidrā, vai gāzveida formā – atkarībā no tehnoloģijas kalibrēšanas. Pēc šādas apstrādes šīs izejvielas jau var izmantot konvencionālu produktu ražošanai – plastmasai, smēra vaskiem, smēreļļām un šķīdinātājiem.

„Mūsu konceptuālā vēlme ir aiziet prom no attieksmes pret plastmasu kā atkritumiem uz attieksmi, ka tas ir resurss ar ekonomisku vērtību. Un tiklīdz tā kļūst par resursu, cilvēki arī attiecas pret to citādi. Pamatā tas nozīmētu, ka plastmasas atkritumu problēma pašregulētos.”

Profesoram T. Mašmeieram nav šaubu, ka jaunā tehnoloģija ir risinājums arī risinājums jautājumam, ko iesākt ar mājsaimniecību radītajiem plastmasas atkritumiem. „Šis ir risinājums atkritumu pārstrādes krīzei Austrālijā,” SMH komentē profesors T. Mašmeiers. „Prasības no cilvēkiem, kas grib pirkt šādas rūpnīcas, pār mums nāk kā plūdi. Nācās vien palaist pāris pirmos projektus, un tas atvēra pieprasījuma slūžas. Šī pagaidām ir vienīgā tāda veida tehnoloģija.”

Austrumtimoras Vides ministrs Demetriu do Amarals de Karavaļju, kurš nesen parakstīja līgumu par ražotni, ir komentējis, ka to attīstīt un vadīt ir plānots valsts bezpeļņas organizācijai RESPECT. Šī organizācija arī iepirktu plastmasas atkritumus un tirgotu jaunos ražojumus.

"Mums tā ir aizraujoša sadarbība,” komentē ministrs. „Tā būs ne vien milzīga pārmaiņa ne vien plastmasas atkritumu mazināšanā un postījumu nodarīšanā jūras ekosistēmām, bet arī iespēja Austrumtimorai kļūt par paraugu pārējai pasaulei, ko var sasniegt ar šādu tehnoloģiju, un par planētas ieguvumiem no tās.”

Austrumtimoras ražotnē ir plānots pārstrādāt ap 20 tūkstošiem tonnu plastmasas atkritumu gadā un saražot ap 17 tūkstošiem tonnu sintētisko degvielu.

Sarunas par projekta finansējumu jau tiek risinātas ANO, attīstības palīdzības aģentūrās un NVO. Jānorāda, ka Austrumtimoras ekonomika ir salīdzinoši ļoti maza – pēc Pasaules Bankas datiem tās apjoms eiro izteiksmē ir apmēram 2,7 miljardi. Latvijas IKP pērn bija 29,5 miljardi eiro.

Avots: Sydney Morning Herald; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Bailes par PET depozītu pāries nepilna gada laikā14. May (2019)

Bailes par PET depozītu kā jauninājumu ir dabiskas, un tās pāries nepilna gada laikā –tā par kaimiņvalstu pieredzi portālā TVNET raksta FinanceNet žurnālists Māris Kūrēns. Kamēr Latvijā vēl diskutē, Igaunijā un Lietuvā jau ilgāku laiku darbojas dzērienu iepakojumu depozīta sistēma.

Vides aizstāvji pauž, ka šāda sistēma ir nepieciešama arī Latvijā, tikām tirgotāji iestājas stingri pret. Lai noskaidrotu, kā šāda sistēma darbojas dzīvē, portāls TVNET devās braucienā uz Igauniju, kur klātienē iepazinās ar depozīta sistēmas aizkulisēm.

Kā depozīta sistēmu redz Igaunijas patērētāji?
Kopumā Igaunijā pastāv piecu dažādu formātu iepakojumu nodošanas veidi. Viens no izplatītākajiem ir atsevišķa ēka lielveikala autostāvvietas teritorijā. Portālam TVNET bija iespēja viesoties viena no Pērnavas lielveikalu teritorijā, kur atrodas taras nodošanas punkts jeb “taromāts”.

Tas šeit izvietots atsevišķā ēkā, un tajā var ērti nodot izlietotās pudeles, ievietojot tās taras automātā. Tā darbības princips ir vienkāršs – nododot pudeles un metāla bundžas ar atbilstošu marķējumu un svītru kodu, tiek aprēķināta kopējā summa, ko patērētājs var saņemt atpakaļ – vai nu kā čeku, lai saņemtu atlaidi konkrētajā veikalā, vai arī ziedot to labdarībai. Par katru iepakojumu ir iespējams iegūt 10 centus – tieši tikpat veikalā ir jāpiemaksā par iepakojumu, pērkot dzērienu.

“Pirms 14 gadiem, kad sistēma Igaunijā sāka darboties, galvenais vēstījums sabiedrībai bija: “Atgūsti savu naudu!” Tomēr tagad Igaunijas depozītsistēmas galvenais vēstījums sabiedrībai ir mainījies, un runa ir par to, kas notiek ar iepakojumu pēc tam, kad tas nonāk depozīta sistēmā, vai arī vienkārši tiek izmests dabā. Visi tagad novērtē to, ka iepakojumi ir vērtība,” stāsta Igaunijas depozītsistēmas organizācijas “Eesti Pandipakend” bijušais vadītājs Rauno Rāls.

Katram lielveikalam ir piesaistīti savi taras nodošanas automāti, kuros lielveikala darbiniekiem ir jāsavāc un jāsašķiro nodotie iepakojumi, taču tehnisku problēmu gadījumā, piemēram, ja automāts nedarbojas, ir jāsazinās ar firmu, kas uzstādījusi taromātu. Tad arī konkrētās firmas pārstāvji dodas uz lielveikalu un remontē automātu, kas ir salūzis, neradot slogu lielveikalam. Tomēr pastāv bažas par to, ka lielveikalos taromāti varētu radīt nepatīkamu smaku, tādēļ daudzviet tie ir nodalīti no tirdzniecības telpām.

“Smaka... Mēs jau šeit jūtam nedaudz alus, nedaudz sastāvējušās limonādes... Smaka vienmēr būs, jo šķidrumi izdala smaku. Taču visvairāk to izjūt nevis patērētājs, bet darbinieki, kuri darbojas otrpus depozītu automātiem, un tas, savukārt, patērētāju neskar,” skaidro Rāls.

Vēl viens risinājums depozīta sistēmā ir lielveikalos integrētie ‒ “iekšējie” ‒ taras nodošanas punkti. Tā, piemēram, Raplas apgabala Marjamā ciematā esošajā lielveikalā taras nodošanas punkts ir izvietots nevis atsevišķā telpā ārpus veikala, bet gan pašā veikalā. Tirdzniecības zāli un pudeļu nodošanas punktu nodala siena. Tieši tāpēc šeit nepatīkamās smakas netraucē iepirkšanos.

Mazākos veikalos ir pieejams vēl trešais veids, ar kuru tiek nodoti izlietotie dzērienu iepakojumi. Tie ir nelieli automāti, kas ir aptuveni veikala ledusskapja izmērā. Tiesa, šajā gadījumā veikala darbiniekiem ir “jāpieskata”, lai automāts nav pārpildīts.

Ceturtais automātu veids ir tikpat kā depozīta “stacija” lielveikalu pazemes stāvvietās. Šāds risinājums vērojams liela tirdzniecības centra stāvvietā Tallinā. Šeit ir vairāki taromāti, kā arī vietas, kur nodot cita veida atkritumus – papīru, plastmasu un cita veida atkritumus.

Pēdējais formāts gan neparedz naudas atmaksu – nelielos reģionālajos veikalos ir izvietoti speciāli statīvi ar vairākkārt pārstrādātiem maisiem, kuros cilvēki var mest izlietotās pudeles. Vēlāk šie maisi ar pudelēm un bundžām no veikaliem nonāk lielajā “Eesti Pandipakend” pārstrādes un šķirotavas rūpnīcā. Tāpat ārpus taras nodošanas punktiem pie daudziem veikaliem ir redzami šķirošanas konteineri.

Kas atrodas aiz taras automātiem?
Patērētājiem redzamā daļa ir taromāti – tajās tiek ievietotas pudeles un metāla bundžas, vēlāk ir iespēja izvēlēties, vai pašam saņemt konkrēto summu, vai arī ziedot to labdarībai. Tomēr automāta otrā pusē sākas “iepakojumu ceļš” pretim pārstrādei.

Kā jau iepriekš Rāls minēja, tieši šķirošanas telpās ir jūtama vislielākā smaka. Gan ārējā, gan iekšējā, gan arī pazemes stāvvietas risinājuma gadījumā otrpus automātiem ir telpas, ko paši depozīta sistēmas pārstāvji sauc par “virtuvi” - šeit notiek iepakojumu šķirošana.

Shēma vienkārša – plastmasas pudeles tiek saspiestas uzreiz automātos. Līdzīgi notiek ar metāla iepakojumiem. Tomēr ar plastmasas pudelēm ir mazliet sarežģītāk. Tās pudeles, kas nav paredzētas otrreizējai pārstrādei, tiek samestas vienā konteinerā. Pārstrādājamās pudeles, piemēram, alus pudeles, tiek sašķirotas pēc krāsām un saliktas atsevišķās kastēs. Pēcāk tās tiek nogādātas uz lielo pārstrādes rūpnīcu, kur tās tiek sagatavotas pārstrādei. Šķirošanu veic lielveikala darbinieki, bet par tehniskām problēmām atbild uzņēmums, kas uzstādījis taromātus.

Piemēram, integrētajā taras nodošanas punktā nodoto iepakojumu šķirošanai ir atvēlēta daļa no veikala noliktavas. Tā ir neliela telpa, kas ir pilnībā nodalīta no tirdzniecības zāles un vietas, kur glabājas pārtikas produkti. Tieši tāpēc Rāls atspēko bažas par higiēnu un citām problēmām, ko lielveikalos varētu radīt depozīta sistēmas automāti.

“Visā Eiropā var redzēt to skepsi, kas ir saistīta ar to, ka “depozīta sistēma traucēs lielveikala darbiniekiem strādāt”. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu Portguāle, vai Balkāni. Retorika vienkārša – ja ir kaut kas jauns, no tā ir jābaidās. Tāda ir cilvēka daba. Tas pats arī bija Igaunijā, tomēr tagad šī sistēma jau ir tik pierasta, ka veikala darbiniekiem nav problēmas savākt saspiestās plastmasas pudeles no taromāta vienu vai divas reizes dienā. Šīs bailes pāries nepilna gada laikā,” saka Rāls.

Jautāts par taromātu izmaksām, Rāls portālam TVNET sacīja, ka izmaksas katram automātam ir atšķirīgas, tomēr, tās nav uzskatāmas par astronomiskām.

“Piemēram, tāds automāts kā veikalā Marjamā maksā ap 25 tūkstošiem eiro. Tas tiek lietots vismaz septiņus gadus. Protams, ka ir nepieciešama regulāra apkope, taču tirgotājiem lielu slogu šādi automāti nerada,” sacīja Rāls.

Iepakojumi sašķiroti. Kur tie dodas tālāk?
Sašķiroto iepakojumu ceļš ved tālāk uz “Eesti Pandipakend” pārstrādes cehu. Nonākot organizācijas galvenajā mītnē jau no ārpuses var dzirdēt lielo troksni, kāds ir cehā. Šeit ar kravas automašīnām no visas Igaunijas tiek atvestas sašķirotās pudeles un metāla iepakojumi, kuri tālāk tiek sašķiroti.

Plastmasas pudeles tiek sašķirotas pēc krāsām – krāsainajās un caurspīdīgajās. Pēc tam tās tiek rūpīgi sasmalcinātas, un iegūtās plastmasas granulas tiek pārvestas jau uz citu vietu, kur tās tiek izmantotas jaunu plastmasas pudeļu ražošanā. Tāpat pārstrādātā plastmasa tiek plaši izmantota citās ikdienas jomās un precēs, piemēram, virtuves piederumu ražošanā.

Metāla bundžiņas šķirošanas centrā tiek sapresētas un aizvestas uz rūpnīcu, kur tās tiek kausētas 710 grādu lielā temperatūrā. Kopumā no 1,5 miljona metāla bundžiņu var iegūt 10 metrus garu un 27 tonnas smagu metāla plāksni, kas jau tālāk tiek izmantota jaunu bundžiņu ražošanā. Parasti ir nepieciešamas aptuveni 60 dienas, lai izveidotu jaunu bundžiņu no vecā iepakojuma izejvielām.

Ar stikla pudelēm ir nedaudz citādāk. Tās, kas ir atkārtoti uzpildāmās pudeles, tiek aizvestas no veikala uz dzērienu ražotni, kur vecās pudeles tiek rūpīgi izmazgātas un uzpildītas atkārtoti, tādējādi – šīs pudeles veikalu plauktos nonāk ne vienu vien reizi.

Savukārt pārējās plastmasas pudeles tiek sašķirotas pēc krāsām. Tad tās tiek tiek sašķaidītas smalkos stikla gabaliņos, un aizvestas uz rūpnīcu, kur tiek sakausētas. No sakausētā stikla tiek veidoti jauni izstrādājumi – pudeles, burkas, kā arī daudz kas cits.

Tiek norādīts, ka plastmasas pudelei dabā ir nepieciešami 50-80 gadi, lai pārstrādātos, bet, ja pudele aprakta zemē, tā dabā var saglabāties pat 1000 gadus. Metāla bundžiņai sadalīšanās dabā noris aptuveni 200-500 gadu laikā. Stikla pudeļu sadalīšanās laiks vēl nav zināms, jo neviens nav pētījis, cik ilgstošā laikā stikls sadalās dabā.

Ar kādiem riskiem saskaras depozīta sistēma Igaunijā?
Viena no būtiskākajām problēmām, ar ko iepriekš saskārusies Igaunijas depozīta sistēma, ir negodprātīga tās izmantošana. Rāls norāda, ka 2008. gadā, kad viņš iesaistījās darbā Igaunijas depozītsistēmas organizācijā, pastāvēja liela problēma – liela daļa iepakojumu, it īpaši pierobežā, nāca no Latvijas. Ievērojamu daudzumu pudeļu pāri robežai veda Latvijas iedzīvotāji, kuri savā ziņā nopelnīja uz iepakojumu nodošanas rēķina.

“Mēs to saucam par pārrobežu krāpniecību. Latvijā nereti tika savāktas pudeles, kas pēc tam nelegāli nodotas Igaunijas sistēmā. Tas radīja mums lielus zaudējumus. Ja arī Latvijā būtu depozītsistēma, tad šāda problēma pazustu gan Igaunijas, gan Lietuvas pierobežas rajonos, kas atrodas netālu no Latvijas,” norāda Rāls.

Viņš piebilst, ka tieši šī iemesla dēļ 2008. gadā pudelēm masveidā tika mainīti svītru kodi, lai tie atšķirtos no Latvijā nopērkamajiem iepakojumiem.

Tāpat joprojām kā viens no galvenajiem trūkumiem ir sarežģītā loģistikas sistēma – ja sistēma ir izstrādāta patērētājam maksimāli vienkārša – tālākais iepakojumu šķirošanas process no loģistikas viedokļa ir visai sarežģīts. Tāpat sistēmas efektivitāti var ietekmēt arī lielveikalu tīkla intereses (respektīvi, piemēram, nepieņemt pudeles no citiem lielveikalu tīkliem, vai arī konkrētā zīmola iepakojumus, lai arī tiem ir atbilstošie marķējumi un svītru kodi).

Tomēr, neraugoties uz vairākām problēmām, sistēma Igaunijā ir uzskatāma par izdevušos, jo igauņi ir konsultējuši arī mūsu kaimiņus lietuviešus – kā norādīja “Eesti Pandipakend” vadītājs Kaupo Karba, Lietuvā sastopamā depozīta sistēma ir par 70% aizgūta no Igaunijas, tomēr tā ir padarīta mazliet vienkāršāka (Igaunijā ir pieci dažādi marķējumi uz iepakojumiem, kamēr Lietuvā tikai viens).

Ko Igaunija ir ieguvusi no depozīta sistēmas?
Galvenais ieguvums – līdz pat 98% no veikalos pieejamajiem iepakojumiem pēc to izlietošanas tiek savākti un sašķiroti. Līdz ar to, izdodas iegūt tīru un kvalitatīvu, kā arī – atkārtoti pārstrādājamu materiālu. Igaunijā ir samazinājies arī plastmasas piesārņojums, jo plastmasas atkritumu sfērā ir izdevies izveidot zināmu kontroli.

Arī paši iedzīvotāji ir motivēti rīkoties, lai mazinātu plastmasas piesārņojumu. Ir veiktas vairākas aptaujas par to, kas motivē cilvēkus nodot pudeles – galvenā motivācija ir iespēja atgūt naudu (piemēram, nododot desmit pudeles var atgūt vienu eiro), taču arvien vairāk cilvēki pauž, ka ir būtiski šādi rīkoties, lai netiktu nodarīts kaitējums dabai.

Kā galvenās veiksmīgas depozīta sistēmas izveides faktori tiek minēti tie, ka depozīta sistēmas organizācija “Eesti Pandipakend” strādā kā bezpeļņas organizācija. Piemēram, ja vienu gadu nācies strādāt ar zaudējumiem, tad ar veiksmīgākā gadā iegūto peļņu var nosegt iepriekš radušos zaudējumus.

Veiksmīgi norisinājies arī juridiskais faktors – ir izstrādāta attiecīgā likumdošana, kas regulē depozīta sistēmas darbību, ir izstrādāta arī loģistika – gan šķirošanas centri, gan arī citas nepieciešamās institūcijas.

Viennozīmīgi, ka vēl viens veiksmes faktors ir pašu tirgotāju un dzērienu izplatītāju ieinteresētība šādas sistēmas klātesamībā, sadarbojoties ar depozīta sistēmas organizāciju. Tāpat – arī nozīme sabiedrībā un cilvēku dzīvē – vēršot uzmanību uz to, ka dzēriena iepakojums ir vērtība – to nevajag izmest, piemēram, mežā, bet to var nodot un saņemt atpakaļ naudu par iepakojumu.

Kā norāda gan Rāls, gan Karba, Igaunijas depozīta sistēma turpinās attīstīties un meklēs arvien jaunas iespējas, kā paplašināt savu darbību, tādējādi palīdzot videi kļūt kaut mazliet tīrākai un zaļākai.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Ražotāji sadarbojas taras depozīta ieviešanai29. Apr (2019)

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Alus darītāju savienība un Alus darītāju asociācija visas dzērienu nozares vārdā vienojušās par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību depozīta sistēmas ieviešanai.

Tā, atsaucoties uz Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāju Ināru Šuri, raksta portāls Jauns.lv

Šī ziņa sasaucas ar Saeimā kopš 2017. gada virzīto iniciatīvu „Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu”, kas platformā ManaBalss.lv savāca tam nepieciešamo atbalstītāju skaitu.

Ražotāji apņemas ne tikai finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, bet arī nodrošināt tās darbību, uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem. Pašreizējā apsaimniekošanas sistēma nespēj nodrošināt ražotāju iepakojuma savākšanu.

“Bez mazumtirgotājiem [depozīta sistēmu] ieviest tikai ražotājiem nebūtu pareizi, jo tirgotāji iepakojumā pārdod vienreizējās dzērienu pudeles, viņi ir importētāji, tāpēc šim segmentam arī jābūt pārklātam,” pauž I. Šure.

I. Šure uzsver, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais veids, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos iepakojuma savākšanas mērķus, tostarp Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas noteikto, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem.

Nesasniedzot to, Latvijai draud soda sankcijas 90 līdz 100 miljonu eiro apmērā. I. Šure norāda, ka salīdzinājumā ar citām sistēmām depozīta priekšrocības ir finansiālā motivācija.

Šāda sistēma veiksmīgi darbojas desmit Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā. To plāno ieviest arī citas valstīs, piemēram, līdz 2020. gadam Malta, līdz 2022. gadam – Portugāle, Rumānija un Slovākija.

Arī Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atgādina citu valstu pieredzi, kas liecina, ka depozīta sistēma ir efektīva tieši dabā izmesto pudeļu un skārdeņu apmēra samazināšanai.

Ik gadu no mūsu valsts mežos savākto atkritumu tilpuma 70% atkritumu veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Taču mežos atrodami tikai 10% stikla pudeļu, jo lielāko daļu nodod par nelielu atlīdzību.

Saeima turpina veidot grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka pircējs samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Tukšās taras jeb iepakojuma pieņēmēji depozīta maksu atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta summa, par kuru varēs atkal iepirkties.

Iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards solīja desmit centu par vienu iepakojuma vienību.

Avots: Jauns.lv

AUTORS: MANA BALSS

Depozīta sistēma Igaunijā produktus nesadārdzina17. Apr (2019)

Tas, ka PET un metāla taras automāti sadārdzinātu produktus plauktos, ir mīts. Tā uz jautājumu, kas izrietēja no ManaBalss kopienas dalībnieku komentāriem un bažām, atbild Igaunijas iepakojuma depozīta sistēmas pārvaldītāja „Eesti Pandipakend“ vadītājs un valdes loceklis Kaupo Karba.

„Esam ievērojuši, ka Latvijā jau atkal aktīvi tiek apspriesta depozīta sistēmas ieviešanas iespēja,” atbildes e-pastā ManaBalss raksta K. Karba. „Arguments, ka taras pieņemšanas automāti padara produktus dārgākus patērētājiem vairāk gan ir mīts. Interesanti arī, ka neviens nepiemin faktu, ka jau pašlaik ražotāji (un galu galā – patērētāji) jau maksā nodevu par otrreizējo pārstrādi un otrreizējo apriti Zaļajam punktam vai līdzīgām organizācijām.”

Attiecīgi jautājums drīzāk ir par to, „cik efektīvi viena vai otra iepakojuma savākšanas sistēma ir izveidota,” spriež K. Karba. „Mūsu noteiktā [iepakojuma depozīta sistēmas] pārvaldības maksa ražotājiem ir tikusi salīdzināta ar citām Igaunijas otrreizējās aprites organizāciju maksām. Dažu iepakojuma materiālu apstrāde mūsu depozīta sistēmā ir lētāka, bet citu – alternatīvajās iepakojuma savākšanas shēmās. Tomēr mūsu – depozīta – sistēmā savākšanas rādītājs (collection rate) ir ap 90%, kamēr citās otrreizējās pārstrādes organizācijās tas ir ap 65%. Tas nozīmē, ka praktiski jau mūsu noteiktās maksas nav salīdzināmas.”

Jānorāda, ka ManaBalss kopienas dalībnieku komentāri, ka depozīta sistēma paredzami sadārdzinās preces patērētājiem un līdzīgas bažas par saistītajām izmaksām, sāka ienākt pēc tam, kad ManaBalss platformā publicējām ziņu par Igaunijas depozīta sistēmas pārvaldītāja jauno praksi pieņemt bez maksas arī ārpus depozīta sistēmas esošos iepakojumus. Šāda prakse ir tikusi izmēģināta un tagad stājas spēkā „Prisma” veikalu tīklā.

Iepriekšējos darbības ziņojumos „Eesti Pandipakend“ ir analizējusi, ka savākšanas rādītājs iepakojuma otrreizējai pārstrādei ir tieši atkarīgs no depozīta sistēmā iekļauto iepakojuma veidu skaita. Jo lielāks ir pieņemšanai atzīto iepakojuma veidu skaits, jo augstāks ir arī savākšanas rādītājs. Proti, mazāk iepakojuma nonāk izgāztuvēs un apkārtējās vides piesārņojumā.

Autors: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Igaunijā paplašina nododamā PET iepakojuma sortimentu09. Apr (2019)

Igaunijas lielveikalos „Prisma” sāks bez atlīdzības pieņemt arī tādus PET iepakojumus, kas neietilpst depozīta sistēmā.

Tā ziņo kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Jaunā kārtība attieksies uz dzērienu metāla un plastmasas iepakojumu, kas nav iekļauts oficiālajā un apmaksājamajā PET depozīta sistēmā, bet kuru atpazīt iepakojuma pieņemšanas automāti ir „iemācīti”, raksta ERR. Tas iedzīvotājiem pieejamo PET depozīta sistēmu paplašinās un padarīs efektīvāku.

Kaimiņvalsts depozīta sistēmas „Eesti Pandipakend” vadītājs Kaupo Karba ERR komentē, ka Igaunijā katru gadu nonāk miljoniem dzērienu vienību plastmasas un metāla iepakojumā, kas nav aprobēts taras nodošanas automātos, tāpēc tam ir tendence vai nu nonākt nešķirotajos atkritumos un izgāztuvēs, vai kļūt par nekontrolētu vides piesārņojumu. Pērn Igaunijā tika ievesti 100 miljoni šādu dzērienu pudeļu.

Martā PET depozīta sistēmas operators un „Prisma Peremarket” pilotprojekts uzrādīja labus rezultātus – ka klienti ļoti novērtē iespēju nodot arī nemarķēto un ārpus nacionālās depozīta sistēmas esošo iepakojumu bez maksas. Tas papildinās „Prisma” jau esošo atkritumu pieņemšanas klāstu, kas ietver izlietotās baterijas, sīkās elektropreces un, protams, marķēto PET depozīta taru.

Depozīta sistēmas operators plāno, ka līdz ar pieņemamās taras diapazona paplašināšanu no aiziešanas neceļos un vides piesārņojumā tiks novirzīti līdz pat 200 tūkstošiem metāla un plastmasas pudeļu mēnesī.

Izlietoto stikla pudeļu pieņemšanas aparātu darbības specifikas dēļ pagaidām Igaunijā nebūs iespējams tās nodot savākšanas automātos, bet darbs notiek arī šai virzienā, raksta ERR.

Avots: ERR.ee

AUTORS: MANA BALSS

Depozīta sistēmas izmaksas varētu būt samērīgas19. Mar (2019)

Tirgotājiem un ražotājiem obligātā PET depozīta sistēma būtiskas papildu kapitālās investīcijas infrastruktūrā neprasītu, par biedrības "Zaļā brīvība" un Stokholmas vides institūta pētījumu raksta "Latvijas Avīzes" portāls.

Biedrība "Zaļā brīvība" un Stokholmas vides institūts veikuši apjomīgu pētījumu, kurā analizēta depozītu sistēma Latvijas kaimiņvalstīs, vērtēta depozītu sistēmas ietekme uz vidi, ieviešanas izmaksas, infrastruktūra u.c. aspekti.

Pētnieki ir veikuši arī aplēses par to, kāds būtu Latvijas apstākļiem piemērots, izmaksu un ieguvumu ziņā progresīvs risinājums. Autoru piedāvātā koncepcija ir depozītu sistēma, kas Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā darbojas kā ražotāju un tirgotāju veidota bezpeļņas organizācija.

Pētījuma autori norāda, ka dalībai depozītu sistēmā jābūt obligātai visiem tirgotājiem un ražotājiem, taču no tirgotājiem tas neprasītu būtiskas papildu kapitālās investīcijas infrastruktūras izveidē. Depozītu sistēma, saskaņā ar pētījuma rekomendācijām, darbotos kā centralizēta sistēma – bezpelņas organizācija, kas gūto peļņu investē sistēmas attīstībā un uzturēšanā.

Aprēķini liecina, ka, ja Latvijā depozītu sistēma darbotos līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, un atpakaļ tiktu savākti 80% iepakojumu, ražotājiem tas izmaksātu apmēram 2,7 miljonus eiro gadā.

Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas 17 Eiropas valstis, kurās depozītu sistēma jau ir vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam. Šo valstu vidū ir arī Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kur šī sistēma darbojas attiecīgi kopš 2005. un 2016. gada.

PET depozīta sistēmai ir liels iedzīvotāju atbalsts. SKDS 2018. gadā veiktajā aptaujā atbalstu šādam solim pauduši 89% iedzīvotāju. Savukārt ManaBalss.lv PET pudeļu un citu dzērienu depozītu sistēmas ieviešanai tika savākti vairāk nekā 12 000 paraksti, un iniciatīva tika izskatīta Saeimā.

Kā pierāda Igaunijas un Lietuvas piemērs, depozītu sistēma ievērojami samazina vides piedrazojumu un iedzīvotājiem rada papildu finansiālu motivāciju vidi nepiesārņot. Apmēram 40% vides piedrazojuma šobrīd veido dzērienu iepakojumi, un līdz 80 % Latvijas mežos savākto atkritumu ir tieši PET pudeles.

Patērētāji jau tagad par katru dzēriena iepakojumu maksā dabas resursa nodokli vai ražotāja atbildības sistēmām nepilnu centu, kas paredzēts atkritumu dalītai savākšanai. Taču lielākā daļa jeb aptuveni 65% atkritumu šobrīd tiek apglabāti poligonos, tā vietā lai tos savāktu un pārstrādātu.

Depozītu sistēma nodrošinātu, ka atkārtotai lietošanai un pārtikas iepakošanai atpakaļ tiek savāktas daudz tīrākas izejvielas, nekā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā vai mehāniskās šķirošanas līnijas atkritumu poligonos.

Tai pašā laikā Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs la.lv komentē, ka obligātā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modelis, ko piedāvā ieviest VARAM, nesīs ievērojamus zaudējumus mazajiem pašmāju tirgotājiem. Viņa vērtējumā lielākās izmaksas prasīs tieši iepakojumu savākšanas automātu iegāde un uzstādīšana tirdzniecības vietās, kā arī atsevišķu šķirošanas līniju izveide katrā tirdzniecības vietā.

Pētījumā gan tiek lēsts, ka Latvijai optimāls taras automātu skaits būtu no 750–850. Tiem jābūt izvietotiem patērētājiem ērtā vietā – veikalos vai to tiešā tuvumā, piemēram, stāvlaukumos.

Avots: la.lv

AUTORS: MANA BALSS

Atkritumu pārstrādes prasība aktualizē PET depozīta iniciatīvu09. Jan (2019)

Latvija ir saņēmusi agrīnā brīdinājuma ziņojumu no Eiropas Komisijas par atpalikšanu no atkritumu otrreizējās izmantošanas mērķiem. Tas aktualizē Saeimā virzīto iniciatīvu „Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” un grozījumus Iepakojuma likumā.

Eiropas Komisijas agrīnie brīdinājumi ir izdoti vairākām dalībvalstīm ar mērķi palīdzēt sasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķi – vismaz 50 % sadzīves atkritumu sagatavot atkalizmantošanai un otrreizējai izmantošanai. Latvija ziņojumā Eurostat ir norādījusi, ka 2016. gadā reciklēti ir 25% sadzīves atkritumu, savukārt poligonos apglabāti 64% sadzīves atkritumu.

Starp Latvijas problemātiskajiem aspektiem EK min arī nepietiekamu regulējumu nacionālajos tiesību aktos, kā arī nepieciešamību uzlabot atkritumu apsaimniekošanas statistiku.

Arī Igaunijas atkritumu atkalizmantošanas un otrreizējās izmantošanas rādītājs – 28% ‒ ir problemātisks, tomēr mūsu kaimiņvalstij ir ļoti zems poligonos apglabāto atkritumu rādītājs – vien 10%. Tas ievērojami pārsniedz 2020. gada mērķi par 50/50 proporcijas sasniegšanu.

Starp problemātiskajām valstīm atkritumu apsaimniekošanā labākie atkalizmantošanas rādītāji ir Polijā – 44%. Poligonos Polijā nonāk 36% atkritumu, kas valstij vismaz proporcijas ziņā ļauj plānot sasniegt nosprausto mērķi. No Ziemeļeiropas valstīm problemātiski rādītāji ir Somijā, kas pārstrādā tikai 42% atkritumu, un pārējais nonāk poligonos.

Kopumā EK agrīnos brīdinājumus ir saņēmušas 14 dalībvalstis, kas riskē nesasniegt 2020. gada atkritumu pārstrādes mērķus. Sliktākie rādītāji – zem 20% ‒ ir Maltai, Rumānijai, Grieķijai un Kiprai.

Šis EK ziņojums aktualizē Saeimā virzītos grozījumus Iepakojuma likumā. Tos pirmajā lasījumā pērnruden izskatīja un konceptuāli atbalstīja aizejošā Saeima. Likumprojekts paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Domājams, ka 13. Saeima, kas patlaban ir aizņemta ar ieilgušo valdības veidošanu, šo likumprojektu pārņems un ar labojumiem izskatīs atkārtoti pirmajā lasījumā.

Kopainai gan ir vērts ņemt vērā ekonomikas un pārvaldības eksperta un bijušā Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektora Ģirta Greiškalna komentāru portālā Delfi.lv, kurā norādīts uz izkropļoto konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijas pašvaldībās. Tas vedina būt skeptiskam par to, vai PET depozīta sistēma būs „sudraba lode” atkritumu pārstrādes problēmām.

Likstas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzskatāmi jau ir ilustrējusi kā Konkurences padome, tā Valsts kontrole, norāda Ģ. Greiškalns. Abas instances ir kritizējušas pašvaldību lomu un iesaisti, gan atkritumu apsaimniekošanas tirgū veidojot savām amatpersonām pietuvinātus uzņēmumus, gan veicot pakalpojumu iepirkumus un nepietiekami uzraugot to kvalitāti. „Šīs šķietami ar depozīta sistēmas ieviešanu nesaistītās nepilnības ir būtiski ietekmējušas atkritumu savākšanas sistēmas efektivitāti un sadārdzinājušas izmaksas, kas jāsedz iedzīvotājiem,” raksta Ģ. Greiškalns.

Viņš arī ir skeptisks par Vides un reģionālās attīstības ministrijas aktivitāti PET depozīta sistēmas virzīšanā, jo ministrija gadu garumā nav spējusi uzraudzīt un ietekmēt pašvaldību rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpēc eksperts pieļauj, ka arī depozīta sistēma neatrisinās visas atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Uz pašvaldību sevišķo nozīmi atkritumu apsaimniekošanā savā ziņojumā norāda arī EK.

Avots: Eiropas Komisija; Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Iepakojuma depozīta likumprojekts tiks turpināts21. Dec (2018)

Ar mērķi nodrošināt maksimālu plastmasas (PET) iepakojuma atkārtotu izmantošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir rekomendējusi jaunajai Saeimai pārņemt grozījumu izstrādi Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, ziņo Saeimas preses dienests.

Līdz ar to turpinās ManaBalss platformā iedzīvotāju parakstus kopš 2016. gada savākušās un Saeimā iesniegtās iniciatīvas «Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu» virzība, uz ko iepriekš ir aicinājusi arī ManaBalss vēstulēs 13. Saeimas deputātēm un deputātiem.

Pirms Tautsaimniecības sēdes publiskotā relīzē Latvijas lielākās uzņēmumus apvienojošas organizācijas aicināja Saeimu neskatīt likumprojektus, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, pirms nav veikts visaptverošs izvērtējums, kā sistēmas ieviešana ietekmēs Latvijas ekonomiku un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Šādi argumentētu aicinājumu parlamenta atbildīgajai komisijai bija parakstījušas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija.

Visas lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas vēstulē parlamenta deputātiem vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams izvērtēt konkrētās sistēmas efektivitāti, izmaksas un ietekmi uz tautsaimniecību, pirms vispār lemt tās ieviešanu mūsu valstī. «Šāds visaptverošs pētījums līdz šim nav veikts un visi līdzšinējie lēmumi balstīti vispārīgos pieņēmumos, nevis konkrētos un argumentētos aprēķinos,» argumentē autori.

Kopainai gan ir jānorāda, ka ne tuvu ne visi ieinteresēto industriju pārstāvji ir pret PET depozīta sistēmas ieviešanu. Tā uzņēmēji, kurus vieno Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), stingri iestājas par šādas sistēmas izveidi. ĀIPL šomēnes arī notika konsultatīva sanāksme ar pieaicinātajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem par likumprojekta pašreizējo statusu un tālāko virzību.

Publikācijā pēc Tautsaimniecības komisijas ieteikuma jaunajam parlamenta sasaukumam darbu pie PET depozīta likumprojekta atjaunot Saeimas preses dienests atgādina, ka saskaņā ar likumprojektu depozīta sistēma nozīmē izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat tiek paredzēta sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.

Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.

Paredzēts, ka likuma izmaiņām būs pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piegružojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Tāpat jānorāda, ka kopumā 13. Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Kā savā vēstulē jaunajai Saeimai norāda ManaBalss.lv, šobrīd Saeimas dienaskārtībā no 12. Saeimas mantojumā ir palikušas 10 iniciatīvas, kurām nepieciešams deputātu atbalsts, lai tās tiktu virzītas tālāk un veiksmīgi noslēgtas, proti, atbalstītas, atbalstītas daļēji vai noraidītas.

Saeimas kārtības rullis paredz – ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti.

Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

Avots: Saeima, ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvu virzībai jaunajā Saeimā tiek meklēts politiskais atbalsts22. Nov (2018)

Jaunās Saeimas dienaskārtībā no 12. Saeimas mantojumā ir palikušas 10 iniciatīvas, kurām nepieciešams deputātu atbalsts, lai tās tiktu virzītas tālāk un sekmīgi noslēgtas, proti, atbalstītas, atbalstītas daļēji vai noraidītas.

Iezīmīgi, ka tieši vairākas deputātes ir atsaukušās ManaBalss vēstulei, lai jaunajā Saeimā pārņemtu izskatīšanai 12. Saeimā virzītās sabiedrības iniciatīvas. Cerot, ka klusie ūdeņi ir tie dziļākie, mūsu aicinājums tomēr ir – deputātu kungi, jūsu kārta atsaukties!
Viena no iepriekšējā Saeimā virzītajām iniciatīvām ‒ par dzērienu iepakojuma depozīta ieviešanu ‒ ir jau īstenojusies likumprojektā par grozījumiem Iepakojuma likumā. Tas 12. Saeimā ir izskatīts pirmajā lasījumā.
Jaunajai Saeimai nav pienākuma pārņemt šo likumprojektu vai pārējās deviņas iniciatīvas, tādēļ ManaBalss jaunās Saeimas deputātēm un deputātiem nosūtītā vēstulē atgādina, ka tas sabiedrībai ir ļoti svarīgi!
Virknei citu iniciatīvu blakus likumprojektam par PET depozītu, ko iepriekšējā Saeima konceptuāli pieņēma izskatīšanai un kas vēl nav nonākušas likumprojektu statusā, to liktenis ir vēl neskaidrāks. Šajās iepriekšējai Saeimai iesniegtajās iniciatīvās ir runa par sakārtotiem ceļiem un akcīzes nodokli degvielai, par pirmā līmeņa pensiju atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, par izdienas pensiju noteikšanu arī pašvaldību policistiem u.c. Pilnu izklāstu skatiet pielikumos.
Pilnu likumdevējiem adresētās vēstules tekstu ar iesniegto iniciatīvu statusu, skatiet šeit: http://ejuz.lv/vestuleaeimai
Sarakstu ar ManaBalss līdz šim paveikto skatiet šeit: http://ejuz.lv/paveiktais

AUTORS: MANA BALSS

Labas ziņas! Saeima konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu!25. Oct (2018)

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.

Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.

Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram.

Iecerēts, ka dzērienu ražotājam, kas izmanto depozīta iepakojumus, kā arī pārdevējam vai izplatītājām, kas ieved, realizē vai izplata attiecīgi iepakotus dzērienus, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā.

Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai. Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.

Regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piegružojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, nepieciešami grozījumi arī Dabas resursu nodokļa likumā.

Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.

Ziņas avots: LR Saeimas preses dienests

AUTORS: MANA BALSS

Iepakojuma depozīta jautājums tiek virzīts Saeimā17. Oct (2018)

Platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva „Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” kā likumprojekts ir guvis starta signālu tālākam ceļam Saeimā, ziņo Latvijas parlaments.

Aizejošās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Iepakojuma likumā, paredzot ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.
Iniciatīvas autors Jānis Brizga sava priekšlikuma pieteikumā ManaBalss.lv atsaucas uz Baltijas kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – piemēriem, kur dzērienu iepakojumu depozītu sistēma ir ieviesta. Tā paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes.
«Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi – ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu,» argumentē autors.
Pirms iesniegšanas Saeimā šī iniciatīva portālā pārsniedza minimālo nepieciešamo parakstītāju skaitu – desmit tūkstošus, gūstot 11730 tās atbalstītājus.
Par pēdējo 12. Saeimas nedēļu aktivitātēm plašsaziņā izskan komentāri, ka šādi tiek steigts paveikt virkni likumdošanas darbu, kas iepriekš ir buksējuši politisko cīņu dēļ.
Patlaban Latvijā spēkā ir dalīta atkritumu šķirošanas, ko jau gadiem iecerēts papildināt ar iepakojuma depozītu sistēmu. Valdība ilgstoši nespēj vienoties par depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, un pašreizējā valdībā to bremzēja Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija.
Strupceļā nonākušo jautājumu septembrī valdība nodeva izskatīšanai Saeimā. Galējo lēmumu par PET depozītu 12. Saeima pieņemt nepagūs, tomēr konceptuāls atbalsts likumprojektam ir saņemts. Jautājuma izskatīšanu pārņems jau nākamais deputātu sasaukums 13. Saeimā.

AUTORS: MANA BALSS

Tā kā valdība ilgstoši nespēj vienoties par depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, šo jautājumu nodos izskatīšanai Saeimā11. Sep (2018)

Pašreizējās valdības partijas nolēmušas nodota izlemšanai Saeimā daudz muļļāto ieceri par taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Ministru kabinets lēmumu šajā jautājumā nespēj pieņemt, jo šo ideju bremzē “zaļzemnieka” Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija. Taču arī šis Saeimas sasaukums, visticamāk, lēmumu nepagūs pieņemt.

Latvija palikusi vienīgā no Baltijas un daudzām citām Eiropas valstīm, kur iepakojumu depozītsistēma vēl nav ieviesta. Gan Lietuvā, gan Igaunijā plastmasas un stikla tarai jau ilgāku laiku ir eiro centos mērāma vērtība, kas motivē cilvēkus izlietotās pudeles nodot otrreizējai pārstrādei, nevis izmest ārā, piesārņojot dabu.

Konceptuāli depozītu sistēmu jau pirms krietna laika saskaņoja visas atbildīgās ministrijas, izņemot Zemkopības ministriju. Dūklavs nostājies pārtikas tirgotāju pusē, norādot, ka trūkstot padziļinātu aprēķinu, kā tas ietekmēs nozari un cenas. Koalīcijas partijas īsi pirms vēlēšanām nu lēmušas šo strīdu no valdības pārcelt uz Saeimu.

“Iebildumi ir iebildumi, saskaņošanas process ir saskaņošanas process. Protams, katrai ministrijai gan sabiedriskai organizācijai var būt savs viedoklis, arī Saeimas deputātam katram būs savs viedoklis, šeit ir jāiet uz priekšu un jāatrod kopsaucējs,” norāda VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Koalīcijas partneriem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu Saeimai. Līdz ar to strīdīgos jautājumus par vai pret taras depozīta sistēmas ieviešanu būs jārisina parlamenta komisiju deputātiem.

“Ja būtu visi vienādi, tad mums nevajadzētu varam ministriju, tad mums nevajadzētu Zemkopības ministriju, tad mēs abas ministrijas apvienotu un viss būtu skaidrs. Nu tomēr ir savs viedoklis un skatījums par šiem jautājumiem, un tas ir tikai loģiski,” saka ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

“Tas labais ir, ka ir lēmums neturpināt šīs diskusijas valdības līmenī, bet pārcelt uz Saeimu un skatīties Saeimā šo jautājumu,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Depozīta sistēmas ideju Latvijas politiķi muļļājuši jau pārdesmit gadu. Iepriekšējā reizē šī iecere tika pazudināta tieši Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē. No jauna šī tēma atkal aktualizējās pēc vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem portālā “Manabalss.lv” 2016. gadā. Taču maz ticams, ka Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamos lēmumus varētu pieņemt vēl šī Saeima līdz vēlēšanām 6. oktobrī.

Ziņas avots: Monta Jakovela, TV3 Ziņas

AUTORS: ZIŅAS MB

VARAM ministrs Gerhards sola, ka depozīta sistēmas grozījumus sāks jau šī Saeima; Dūklavs vēljoprojām ir pret31. Jul (2018)

Bruņojies ar sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savāktajiem desmit tūkstošiem balsu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) arvien ir optimisma pilns, ka taras depozīta sistēmai vajadzīgos likumus grozīt sāks jau šī Saeima, bet pēc pusotra gada sistēma sāks strādāt. Tomēr viena valdības kolēģa un izteiktas tirgotāju un atkritumu apsaimniekotāju pretestības dēļ pašlaik nekas neliecina, ka Gerharda plāns būs kas vairāk par pirmsvēlēšanu solījumu.
Lietuvas mediji šomēnes ziņo, ka aizpērn ieviestajā taras depozīta sistēmā pirmajā pusgadā atgriezušies jau 274 miljoni pudeļu un skārdeņu jeb par 14 miljoniem vairāk nekā pērn.

Kā medijus citē aģentūra LETA, nodibinājuma “Užstato sistemos administratorius” vadītājs Gintars Varns atzinis, ka “dabai šis rezultāts ir acīmredzami nozīmīgs. Ezeru krasti un meži kļuvuši manāmi tīrāki”. Katrs Lietuvas iedzīvotājs sešos mēnešos uz taras automātiem atnesis vidēji 90 iepakojumus.

Tieši nesenā un veiksmīgā Lietuvas pieredze, kā arī savāktie desmit tūkstoši balsu bija spēriens Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai pērnā gada nogalē atkal sāktu runāt par taras depozītsistēmas ieviešanu Latvijā. Nu jau pagājis pusgads, lieta no vietas teju nav izkustējusies, tomēr Gerhards ir optimistisks.

“Mēs esam iesnieguši papildinātu likumu Ministru kabinetā.

Protams, lai izveidotu visu sistēmu, vajag laiku, taču es domāju, ka likums pirmajos lasījumos būtu jāizskata vēl šai Saeimai – visas iespējas,”

saka Gerhards.

Vaicāts, kad sistēma varētu sākt strādāt, viņš atsaka: “Tur vēl ir visi priekšdarbi – jāizveido viens vai divi uzņēmumi, kas nodarbotos ar šo depozītu sistēmu. Ir jāizveido iekārtas… pēc pieredzes, tas prasa vismaz pusgadu,” viņš norāda, atzīstot, ka “politiska diskusija” par šo jautājumu gan turpinās.

Galvenais iebilžu cēlājs valdības mājā ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Savu publisko izteikumu dēļ sociālajos tīklos Dūklavu jau mēnešiem vajā mirkļbirka “#Dūklavs neredz”, jo viņš žurnālistiem apgalvoja, ka tukšas pudeles dabā nav pamanāmas. Dūklava nostāja nav mainījusies – viņš ir pret taras depozīta sistēmu. “Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju no prasītās. Arī citas organizācijas neko papildus nav saņēmušas. Viss ir tā, kā bijis,” nosaka Dūklavs.

Viņš apliecina, ka depozītsistēma, viņaprāt, aizvien nav vajadzīga.

“Tā [nostāja] ir pausta 58 reizes. Nepietiek? (..) 59. reize ir tāda pati kā 58. Es uzskatu, ka šāda piedāvātā sistēma ir par dārgu, neefektīva un nav atbalstāma,”

klāsta ministrs.

Vides ministrijas aplēses rāda, ka depozītsistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt līdzīgi kā Lietuvā – no 20 līdz 30 miljoniem eiro. Pēc tam uzturēšanas izmaksas tiktu pārceltas uz patērētāju makiem. Tiek uzskatīts, ka līdzīgi kā abās kaimiņvalstīs dzēriena pudele kļūs par desmit centiem dārgāka, bet pārmaksāto varētu saņemt, pudeli vai skārdeni aiznesot atpakaļ uz veikalu.

Tomēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis ir pārliecināts, ka depozītsistēmā būs arī neatgūstamo centu daļa.

“Mēs jau to varam ieviest, bet vai tas ir nepieciešams? Neviens jau nav priekšā stādījies, cik maksā mazā valstī sistēmas uzturēšana. (..) Ja ir vairāk par sešiem veidiem alus pudeļu, tad vajag automātu. (..) Tas nozīmē, ka katram veikalam ir jāizbūvē “storidžs” [noliktava, atsevišķa nodaļa], jāieliek automāti, kas jāpērk no Eiropā diviem vienīgajiem monopolistiem, un jāslēdz līgumi par šo automātu apkopi. Tas izmaksā kā kurā valstī, tomēr tie ir ne mazāk kā četri līdz astoņi centi par izdzertu pudeli. Tā ir servisa maksa, protams, depozīts nāktu atpakaļ,” pauž Krūzītis.

Tādējādi ir paredzams, ka dzērienu cenas sadārdzinātos par vismaz pieciem centiem sistēmu uzturēšanas dēļ. Nozare arī uzskata, ka nav jēgas pūlēties ar jaunas kārtības noteikšanu, jo tās dažas pudeles un skārdenes veido tikai nepilnus piecus procentus no visa iepakojuma. Tādējādi nebūšot būtiska ieguldījuma jēdzīgākā atkritumu apsaimniekošanā.

Tomēr pēc Krūzīša teiktā noprotams, ka pretestība pret depozītu visvairāk ir tāpēc, ka pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem tiktu atņemta vērtīgākā daļa, ko tie dabū jau pašlaik – plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžiņas.

“Depozīta sistēma nevāc alkohola pudeles, kokteiļu pudeles… vāc tikai alu un PET, un alumīniju. Savukārt PET un alumīnijs ir vērtīgākais materiāls, kas šobrīd darbina mūsu šķirošanas līnijas, darbina Eiropas naudas apguves projektus,” skaidro Krūzītis. “Pašvaldības un rūpnieki, kuri šo šķirošanas līniju dēļ ir paņēmuši naudiņu… Ja atkritumi – PET un alumīnijs - tiks sašķiroti un nodoti paralēli citās sistēmās, tad ikdienas atkritumu apsaimniekošana kļūs dārgāka. Ir bijis pilnīgi cits uzstādījums, un bizness ir rēķinājies ar pavisam citu uzstādījumu,” norāda Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors.

Krūzītis norāda, ka nozares ministrijai aktīvāk būtu jāstrādā pie atkritumu šķirošanas attīstības. Piemēram, visā Latvijā vienādojot kārtību, lai iedzīvotājiem dažādās pašvaldībās ir skaidrs, kuri atkritumi kuros konteineros metami. Tāpat vēl čaklāk būtu jāstrādā pie tā, lai šķirošanas iespējas vispār būtu, turklāt netālu no mājām. Kritisks piemērs ir Rīga, kur atkritumu šķirošana netiek attīstīta teju nemaz.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga Latvijas Radio atzina, ka ieviest sistēmu vienā dienā nav iespējams. Pašlaik svarīgākais, pēc viņa teiktā, ir vēl šīs Saeimas laikā sākt darbu pie sistēmas ieviešanas un neatlikt līdz brīdim, kad darbu sāks jaunā – 13.Saeima.

Pašlaik tiek gaidīts Ministru kabineta lēmums, kam jābūt tuvākajā laikā. "Visi dokumenti ir iesniegti Ministru kabinetā, un tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās tam ir arī jābūt. Tad mēs varēsim tālāk spriest, ko īsti darīt. Ja šis lēmums būs noraidošs, ka mums šāda sistēma nav vajadzīga, tad tas būs smags trieciens," sprieda Brizga.

Viņš izteica cerību, ka valdība pieņems politisku lēmumu un uzsāks "likumdošanas procesu" - ar depozīta sistēmas ieviešanu nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

KONTEKSTS:

Depozīta sistēmu iepakojumam Latvijā varētu dēvēt par seriālu, jo par to spriests tiek nu jau pārdesmit gadus. Gerhards solījis, ka lēmums par sistēmas ieviešanu būs pirms Saeimas vēlēšanām oktobrī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau iepriekš paudusi apņemšanos līdz vēlēšanām panākt politisku vienošanos par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču iepriekšējā reizē tāda iecere tika pazudināta tieši priekšvēlēšanu gaisotnē.

Igaunijā depozīta sistēma pastāv un veiksmīgi strādā jau 12 gadus, bet Lietuva to sākusi pērn. Pircējs par pudeli vai skārdeni veikalā samaksā par desmit centiem vairāk, un, lai šos desmit centus atgūtu, viņam tara jāaiznes atpakaļ uz veikalu. Tādējādi poligonā nenonāk vismaz desmitā tiesa no visiem atkritumiem.

Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. VARAM norāda, ka Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Ministrijā uzsver - depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē.

Ziņas avots: http://lr1.lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Piedalies kā skatītājs jaunajā diskusiju raidījuma “Mana Balss” uzņemšanā RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa iela 32, 24.maijā plkst. 18:45!22. May (2018)

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
-Indulis Emsis, bioloģijas doktors, bijušais Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs.
-Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, iniciatīvas pārstāvis, LU pētnieks.
-Kaspars Zakulis, AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas biedrs.
-Jānis Eglīts - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Šobrīd VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija. Līdzīga sistēma, kura rosina saņemt atlīdzību par dzērienu iepakojumu nodošanu, jau pastāv 38 valstīs. Lietuva un Igaunija aicina arī Latviju ieviest depozīta sistēmu.

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 24.maijā 18:45!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/231975900892220/

AUTORS: ZIŅAS MB

Māris Kučinskis nosaka, ka "viena Zemkopības ministrija neapturēs visu iepakojuma depozīta sistēmu"03. May (2018)

Vienai ministrijai nav veto tiesību nobloķēt kādas sistēmas ieviešanu, tā intervijā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), taujāts par viņa partijas biedra, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) paustajiem iebildumiem pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Kučinskis piekrītot Zemkopības ministrijas (ZM) paustajam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu trūkst konkrētības, īpaši finanšu aprēķinos. «VARAM atsūtītais informatīvais ziņojums ir drusciņ emocionāls. Tur patiešām trūkst šo ciparu,» sacīja premjers.

Viņš solīja nebremzēt VARAM iecerētās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, taču veltīt visu maiju, lai iegūtu papildu informāciju par to, cik tas izmaksās, kādas pudeles automāts ņems pretī, kādā stāvoklī tām vajadzēs būt utt.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka «neviena ministrija nevar nobloķēt kādas sistēmas virzību» un «nav nevienam veto tiesību». Premjers solīja, ka šis jautājums tiks izdiskutēts maijā, lai jau jūnija pirmajās nedēļās valdība par to varētu pieņemt lēmumu.

Jau ziņots, ka VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZM.

ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā.

ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.

Dalies ar ziņu un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Depozīta sistēma Lietuvā un iedzīvotāju apmierinātība ar to - statistika24. Apr (2018)

Lai gan Lietuvā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma darbojas nedaudz vairāk kā gadu, sabiedriskās domas aptaujas uzrāda augstu sabiedrības apmierinātības līmeni. Lūk, ko pierāda aptaujas Lietuvā:

88% - apmierināti ar sistēmas darbību
97% - uzskata, ka tā ir nepieciešama
76% - apmierināti ar izmaksām un būtu gatavi maksāt vairāk nepieciešamības gadījumā
75% - domā, ka galvenais ieguvums ir piesārņojuma samazināšanās

Arī mēs Latvijā varam ieviest līdzīgu sistēmu, neskatoties uz dažu politiķu pretestību.

Dalies ar ziņu un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: Zaļā brīvība

AUTORS: ZIŅAS MB

Ko mēs varam darīt, lai panāktu, ka valdība apstiprinātu depozīta sistēmas ieviešanu? Rakstīt vēstules, izmantot sociālos medijus un pateikt "mēs esam PAR tīrāku Latviju!" - Jāņa Brizgas viedoklis19. Apr (2018)

Jānis Brizga: 10 centi tīrākai Latvijai

Cilvēki, kas ir ceļojuši vai pabijuši kaut vai tepat kaimiņos Lietuvā vai Igaunijā, būs ievērojuši uz dzērienu iepakojuma etiķetes Latvijā neredzētus simbolus. Tas ir depozīta sistēmas marķējums, kas norāda, ka, iegādājoties veikalā dzērienu, jūs esat samaksājis 10 centus depozīta, ko atgūsiet, tukšo taru nododot pieņemšanas punktā. Šāda sistēma darbojas ļoti daudzās valstīs un ir sevi pierādījusi kā ļoti efektīvu – tā motivē cilvēkus izlietoto iepakojumu neizmest, bet šķirot un nodot tam paredzētās vietās, kur tas tiek tālāk nodots otrreizējai pārstrādei.
Tikmēr Latvijā atkritumu daudzums visu laiku aug, 2016. gadā pārsniedzot 400 kg uz vienu cilvēku. Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji atkritumus uzskata par galveno vides problēmu, un arī Lielās talkas popularitāte liecina, ka piesārņojums cilvēkus satrauc.

Neskatoties uz to, ka šķiroto atkritumu konteineri pieejami arvien plašākam iedzīvotāju lokam, 60% Latvijas iedzīvotāju joprojām atkritumus nešķiro un lielākā to daļa nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek apglabāti. 2016. gadā tikai 25% no kopējiem sadzīves atkritumiem un nedaudz mazāk nekā 50% no visa iepakojuma, pārsvarā paletes, dzērienu kastes un cits transporta iepakojums, tika izmantoti atkārtoti vai pastrādāti.

Mums tas ir jāmaina. Viens solis šajā virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana – līdzīgi kā kaimiņvalstīs, kur tiek savākti un apritē atgriezti vairāk nekā 90% dzērienu iepakojuma. Lietuvā šī sistēma tika ieviesta 2016. gadā un pēc gada darbības 97% iedzīvotāju atzina, ka tā ir bijusi pareizā izvēle, jo samazinājās piesārņojums un tika veicināta resursu efektīvāka izmantošana.

Taču Latvijas dzērienu ražotāji ir pārliecinājuši Zemkopības ministriju, ka depozīta sistēma ir pārāk dārga, un apgalvo, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi. Taču pieredze Lietuvā un Igaunijā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas patiesībā ir daudz zemākas. Ņemot vērā, ka gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs izdzer nepilnus 200 iepakojuma vienību, depozīta sistēmas izmaksas uz cilvēku gadā būtu līdzvērtīgas 5 EUR – tātad ne vairāk kā divas "latte" kafejnīcā! Turklāt jau pašlaik ražotāji izlietotā iepakojuma savākšanas izmaksas ir iekļāvuši produktu cenā. Diemžēl tikai neliela daļa šī iepakojuma patiešām tiek savākta un atgriezta apritē.

Portālā "Manabalss.lv" 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu depozīta sistēmas ieviešanas atbalstam. Pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, bet Zaļo un zemnieku savienības pārvaldītā Zemkopības ministrija šo priekšlikumu nav saskaņojusi, aizbildinoties ar apgrūtinājumu ražotājiem. Depozīta sistēmā iekļauto dzērienu apgrozījums iepriekšējos gados ir pārsniedzis 500 miljonu EUR, un dzērienu ražotāju lobijs Latvijā ir spēcīgs. Tik spēcīgs, ka pat tie ražotāji, kas neiebilst depozīta sistēmas ieviešanai, nevēlas par to publiski runāt.

Šāda Zemkopības ministrijas attieksme liecina, ka valdība strādā nevis sabiedrības, bet atsevišķu uzņēmēju interesēs. Ko mēs varam darīt, lai panāktu, ka valdība tomēr ir sabiedrības interešu aizstāve un Saeima vēl līdz 2018. gada oktobra vēlēšanām apstiprina likuma grozījumus? Mēs – katrs, kurš atbalsta tīrāku Latviju, – varam to pateikt atbildīgajām amatpersonām, rakstot vēstules, izmantojot sociālos medijus: mēs esam PAR depozīta sistēmu!

Ko mums tā dos?

Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu. Šī sistēma aptvertu 12% no stikla taras, 30% no primārā plastmasas iepakojuma un 43% no primārā metāla iepakojuma. Taču ideālā gadījumā depozīta sistēmā vajadzētu iekļaut arī burciņas un citu taru, arī tā saucamās tetrapakas, tādējādi padarot sistēmu efektīvāku, bet pārējos atkritumus (jogurta trauciņus, plēves, kartona kastes un žurnālus) joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros.

Tādējādi cilvēki ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot, mēs izglābsim vērtīgus resursus no apglabāšanas un padarīsim Latviju tīrāku. Vai tiešām tas nav 10 centu vērts?

- viedokļa autors: Jānis Brizga

Dalies ar viedokli sociālajos tīklos!

Viedokļa avots: delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Dzērienu iepakojumu depozītsistēma guvusi zaļo gaismu Apvienotajā Karalistē!09. Apr (2018)

Līdzīga sistēma, kura rosina saņemt atlīdzību par dzērienu iepakojumu nodošanu, jau pastāv 38 valstīs un pēc desmit gadu ilgas lobēšanas tā ir stājusies spēkā arī Apvienotajā Karalistē.
Depozītsistēmas ir palielinājušas atkritumu pārstrādi citās valstīs par 90%. Idejas pārstāvji AK ir pārliecināti, ka tas ir pirmais solis, lai samazinātu atkritumus dabā un to negatīvo ietekmi uz ekosistēmu kopumā.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: theguardian.com

AUTORS: ZIŅAS MB

Depozīta ieviešanai atkal iebilst ar argumentiem – liela steiga, nav īstais laiks12. Mar (2018)

Šobrīd nav īstais laiks; tas izmaksās dārgi; mums jau ieviesta cita šķirošanas sistēma. Šādi, reiz jau dzirdēti argumenti atkal tiek piesaukti, lai mēģinātu nobremzēt idejas par iepakojumu depozīta virzīšanu. Jau šomēnes uz valdības galda būtu jāparādās likumprojektiem, kas paredzētu iepakojuma depozīta sistēmas iedarbināšanu 2020.gadā.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka šobrīd grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā neatbalsta Zemkopības ministrija. Ņemot vērā, ka grozījumu projekti tiek virzīti kā Ministru kabineta lieta, tie obligāti jāsaskaņo tikai ar divām ministrijām – Finanšu un Tieslietu. Taču koalīcijas padome lēma, ka saskaņojumi nepieciešami arī ar Ekonomikas un Zemkopības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd saņēmusi visus četrus prasītos atzinumus. Finanšu un Tieslietu ministrija devusi precizējošus un papildinošus ieteikumus. Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt ietekmi uz cenu kāpumu dažādām preču grupām. “Mēs domājam, ka to arī ir iespējams risināt un pārrunāt un kopā ar ekonomistiem nonāktu pie visiem saprotama risinājuma,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Savukārt Zemkopības ministrija sagatavotos likumprojektus depozīta sistēmas ieviešanai neatbalsta. “Zemkopības ministrijas iebildumi ir spēcīgāki - mūsuprāt, varbūt nav īsti pamatoti, jo neredzam tur apakšā aprēķinus, bet to arī gribam pārrunāt ar kolēģiem sanāksmē, ar visiem iesaistītajiem, un tad jau skatīties kā virzīties uz priekšu,” saka Ozola.

No Zemkopības ministrijas saņemtajā atzinumā argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu.

Turklāt Zemkopības ministrija tagad pat savā atbildē norāda, ka šī federācija neatbalsta pārmaiņas. “Sākotnējās investīcijas būtu pilnībā uz ražotāju un tirgotāju pleciem. Otrkārt - arī šīs ikdienas apkalpošanas izmaksas sākotnēji segs ražotāji. Tas, cik lielā mērā tas atspoguļosies cenās, jau ir tirgus jautājums,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš.

Nevalstiskajām organizācijām un atkritumu apsaimniekotājiem viedokli prasīs, kad likums tiks līdz Saeimai. Saskaņā ar VARAM plāniem, tam vajadzētu notikt aprīlī, lai līdz vasarai Saeima likumus pieņemtu.

Taču jautājums, vai politiķiem pietiks apņēmības neaizlaist depozīta sistēmas ideju pa to pašu taku, kur iepriekš. Ietekmīgi nozares spēlētāji nav noskaņoti atbalstoši.

“Šis, mūsuprāt, nav tas veiksmīgākais brīdis, kad šo sistēmu ieviest,” norāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts. “Depozītu sistēmas ieviešana šobrīd ir ļoti nepareizs viedoklis lēmums no ekonomiskā viedokļa,” saka Liniņš. “Tas, ko mēs redzam, tā ir ļoti liela steidzamība. Ļoti. Tā kā tāds ātrvilciens, tas tiek stumts un bīdīts,” saka AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.

“Jā, ir bijusi līdzīga situācija ne reizi vien, jo tiek uzsvērts, ka šobrīd nav labs brīdis. Un, ja nepieciešams, var vēl vērtēt un vērtēt. Vienmēr var kaut ko papildus. Bet, mūsuprāt, brīdis ir ļoti pareizs,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ozola.

VARAM sola – pie precīziem aprēķiniem un tā, kā sistēmu veidot, strādās pēc tam, kad būs saņemts Saeimas atbalsts. Pagaidām atsevišķus faktus idejas pretinieki visai plaši interpretē, piemēram, cik īsti patērētājs maksās par iepakojuma depozīta sistēmas uzturēšanu. Vai arī tas, cik daudz vairāk nekā līdz šim iepakojuma izdosies savākt un pārstrādāt.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma tika ieviesta pirms 15 gadiem.

Apmēram tajā laikā arī Latvijā sāka apspriest šādu izlietotā iepakojuma savākšanas veidu.

Savukārt Lietuvā sistēmu ieviesa 2016.gadā.

Lietuvas depozīta sistēmas operators aprēķinājis, ka ieguldījumi atmaksāsies piecu gadu laikā.

Pirmdien, 12.martā, paredzēts sanāksme, kurā VARAM ar minētajām četrām ministrijām apspriedīs saņemtos iebildumus un komentārus. Ja neizdosies vienoties, tad valdībā varētu būt visai spraigas diskusijas.

Diskusija par taras depozīta ieviešanu ar jaunu sparu atsākās arī pēc vairākiem pērn notikušiem skandāliem atkritumu nozarē. Ne tikai degušie atkritumi Jūrmalā un nelegālas riepu kaudzes Rīgā. Valsts Vides dienests veica skrupulozu pārbaudi par uzņēmumiem, kuriem ražotāji maksā par atkritumu pārstrādāšanu jeb tā sauktajām atbildības sistēmām. Piecas tika aizvērtas, uzliktie sodi pārsniedza 30 miljonus eiro.

Divām, pašām lielākajām – “Latvijas Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” - pārbaude par 2016.gadu ieilga un noslēdzās tikai pērn īsi pirms Ziemassvētkiem. “Dažādas neatbilstības tika konstatētas gandrīz visām atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, bet šeit mēs varam runāt par neatbilstībām, kas nav būtiskas. (..) Pārskats bija nekvalitatīvs, faktiski atkritumu plūsma bija grūti izsekojama. Dažādas neatbilstības - jā, dienests papildus vērtēja, skatījās, bet galā reģenerācija tika veikta,” skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis apliecina, ka viņi ir atteikušies no sadarbības partneriem, uz kuriem Valsts vides dienests (VVD) norādījis kā uz šaubīgiem.

VVD par pārbaudes pabeigšanu paziņoja īsi pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī. Noslēdzot pārstrādātā stikla apjomu pārbaudi, Valsts vides dienests AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta" atkritumu apsaimniekošanas sistēmās neatbilstības to iesniegtajos pārskatos nekonstatēja.

Dienu vēlāk – 22.decembrī VID Finanšu policija pieņēma lēmumu uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas. Izmeklēšana uzsākta par iespējamu sešu savstarpēji saistītu juridisku personu aizdomīgiem, neparastiem finanšu darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas 2016.un 2017.gadā.

"Tie ir tukši apgalvojumi. (..) Tā sistēma ir pilnībā integrēta. Uzņēmumam, kas pārstrādā, ir jāsaņem atļaujas. Šīs atļaujas tiek kontrolētas, pārstrādes veidi tiek saskaņoti. Tur mēs es vairāk paļautos uz kontrolējošo iestāžu lēmumiem,” saka Vilgerts.

Procesu uzsākot jau norādīta iespējamā zaudējumu summa – 9 miljoni eiro , taču to nav rēķinājusi pati Finanšu policija, bet gan persona, pēc kuras iesnieguma sākta izmeklēšana. “Process uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Mēs procesa ietvaros arī pārbaudīsim, vai tiešām noziedzīgs nodarījums ir noticis, un precizēsim arī summas, tā kā šī summa, kas ir ierakstīta, viņa var mainīties,” saka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Podiņš.

Uzņēmumos uzskata, ka kriminālprocess ir konkurentu iniciēts.

Ziņas avots: lsm.lv, autore Inga Šņore (LTV "De Facto")

AUTORS: ZIŅAS MB

Partijas un deputāti izsakās par iniciatīvas realizēšanu & VARAM iesniegusi likumprojektus, par depozītu sistēmas īstenošanu!28. Feb (2018)

VARAM izstrādājusi 2 likumprojektus, kuri šobrīd nodoti saskaņošanai Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu un Zemkopības ministrijai. Atzinumu sniegšanas termiņš ir 2018. gada 23. februāris.
Depozītu sistēmas ieviešanai saskaņošana nepieciešama likumprojektiem “Grozījumi Iepakojuma likumā” un “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”.

Grozījumi paredz Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanas kārtību.

VARAM izstrādātie likumprojekti paredz, ka MK noteiks depozīta maksas apmēru un kārtību, kādā pārdevējs un depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot atpakaļ iepakojumu no patērētāja, atmaksā depozīta maksu. MK arī noteiks iepakojuma veidus un dzērienu grupas, kuru iepakojumam noteiks depozītmaksu.

Grozījumus, kas skar depozītu sistēmas ieviešanu, VARAM virzīs Saeimā. Plānots, ka grozījumiem jātiek pieņemtiem līdz šī pavasara sesijas beigām - jūnijā.

VARAM šobrīd stingri atbalsta pozīciju, ka depozītu sistēmas piemērošana jāuzsāk 2020. gada 1. janvārī. Atšķirībā no citu iesaistīto pušu argumentiem pret tik ātru sistēmas ieviešanu, VARAM neredz argumentētus šķēršļus sistēmas ieviešanai.

Ieguvums no depozīta sistēmas piemērošanas ilgtermiņā būs daudz lielāks, nekā pirmā brīdī šķietamie zaudējumi. Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka izlietotais iepakojums tiek nodots atpakaļ līdz pat 90 %, un tas ir kvalitatīvs materiāls pārstrādei. Tas būtiski samazina PET, skārda un stikla iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos un tam absolūti nepiemērotās vietā - apkārtējā vide.

Pilnīgi pretējās domās ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).
Padomes priekšsēdētāja Ināra Šure viedoklis - 2012/2013.gadā, kad bija iespējams dabūt 30 % ES fondu līdzmaksājumu depozītu sistēmas ieviešanai, federācija bija par. "'Kāpēc toreiz VARAM bija pret, bet šobrīd ir par, kad tas ir finsnsiāli daudz neizdevīgāk?"', jautā Šure

Pat, ja LPUF šobrīd atbalstītu šo ideju, 2020.gada 1. janvāris nav reāls datums sistēmas ieviešanai. Ja arī gada laikā panāktu likumu grozījumus, pašu sistēmu ieviest, sākot no konkursu izsludināšanas līdz sistēmas uzstādīšanai un iedarbināšanai, gads ir par maz. Vajag vismaz 1,5 gadus!

Ināra Šure:"Līdzšinējās atkritumu apsaimniekošanas izveidošanā ir ieguldīti 80 miljoni ja no šīs summas 2 miljonus katru gadu noņem nost, kaz aizies jaunās depozītu sistēmas uzturēšanai, kā pašvaldības atdos kredītus, kas ņemti līdzšinējās sistēmas uzturēšanai? Depozītu sistēmas ieviešana prasīs aptuveni 30 miljonus.
Arī inflācija būs neizbēgama. Ja par 0,15 eiro centiem sadārdzināsies pirkums. Depozīta sistēma ļaus atgūt 0,10 eiro centus. 0,5 l ūdens pudelei sadardzinājums var būt par 10 %!"

Šure arī uzskata, ka nebūs liels ieguvums Latvijas dabas aizsardzībā, kas ir viens no galvenajiem iniciatīvas iesniedzēju mērķiem.. Depozītu sistēma pieņems tikai nebojātas, tīras pudeles. Tātad mežos un upmalās izmestās saspaidītās un netīrās nederēs. Tās tāpat turpinās puesārņot vidi.
Lai nopietni un ilgtermiņā risinātu vides jautājumu, nepieciešams domāt ne tikai par PET pudelēm, bet kopējās plastmasas taras samazināšanu un pārstrādi. Depozīta tara ir tikai 2 % no kopējās atkritumu pārstrādes masas. No 28 Eiropas valstīm tikai 11 ir ieviesta depozītu sistēma.

Aptaujājot Saeimas deputātus, attieksme pret depozītu sistēmas ieviešanu pārsvarā ir pozitīva, taču nogaidoša. Nepārprotamu sistēmas ātrāku ieviešanu atbalsta tikai Nacionālā apvienība (NA) un no dažiem individuāli aptaujātiem deputātiem Lolita Čigāne. NA uzskata, ka galvenie faktori, kas kavē ieviešanu, ir tirgotāju organizāciju un atkritumu apsaimniekotāju pretestība, kā arī tas, ka sistēmas ieviešanai nav pieejams ES fondu atbalsts. šim uzskatam pievienojas arī Lolita Čigāne: "Ieviešanu gadiem kavē pašvaldību un lielo atkritumu pārstrādātāju lobijs. Tās ir bailes, ja iedzīvotāji paliks gudrāki un sāks vairāk paši škirot, pārstrādātāji audēs ienākums. Tas ir tīrākais egoisms un savtīgums! "

ZZS frakcijā viedokļi dalās - ir gan par, gan pret ieviešanu. Lielāko tiesu bažas rada tieši sistēmas ieviešanas izmaksas.

Arī Vienotība pauž līdzīgu viedokli. Hosams Abu Meri: "Ieviešot dzērienu iepakojumu depozītu sistēmu, ir jāizvērtē visi potenciālie riski – kā depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs jau esošo atkritumu pārstrādes infrastruktūru, vai jaunā sistēma neveicinās dzērienu vai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu cenu pieaugumu, ņemot vērā dzērienu iepakojumu sadārdzinājumu. Jāizvērtē vai šādas sistēmas ieviešana neradīs zaudējumus valstij, pārkāpjot ieguldītā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saistības jau izveidotajos atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumos. Uzskatām, ka vides ilgtspēja ir ļoti nozīmīga, taču mēs nevaram iedzīvotājiem likt pārmaksāt par šādas sistēmas ieviešanu nekvalitatīva un sasteigta lēmumu pieņemšansas procesa dēļ."

Vienotība uzskata, ka VARAM ir jāuzņemas iniciatīva šajā jautājumā, jo atkritumu apsaimniekošana ir šīs ministrijas pārziņā. Līdz ar to, ministrijai ir nepieciešamie resursi un informācija, lai izvērtētu iespējamos riskus un atrastu piemērotāko ieviešanas risinājumu, kas nekaitētu sabiedrības interesēm.

Tika uzrunātas arī citas frakcijas, taču nesaņēmām atbildes.

- autore Līga Caune

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

AUTORS: ZIŅAS MB

Par katru iepakojumu varētu atgūt desmit centus, taču atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas!02. Feb (2018)

Koalīcijā ir konceptuāls atbalsts iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas iniciatīvai, reizē vēl jāsaņem atbildes uz vairākiem jautājumiem, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šo jautājumu paredzēts skatīt valdībā, iesaistot arī Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Kučinskis skaidroja, ka cita starpā jāsaņem atbilde, ko darīt ar esošo sistēmu, kurā ir ieguldīti daudzi miljoni eiro. Uz šo jautājumu norādīja arī partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ašeradnes pauda, ka koalīcijas partijas atbalstīja šī jautājuma virzību, taču nepieciešams noskaidrot arī to, vai 15 centu sadārdzinājums par pudeli "neradīs jaunu inflācijas vilni".

Iniciatīvas virzītājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka depozīta sistēma papildinās esošo sistēmu. Viņš atzina, ka svarīgi būs apspriest jautājumu par bažām saistībā ar inflāciju. Tāpat valdībā tiks spriests par depozīta sistēmas ieviešanas termiņu.

Gerhards pauda gandarījumu par koalīcijas partneru konceptuālo atbalstu, ko ministrs saņēmis, apmeklējot gan "Vienotības", gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas.

Koalīcija vienojusies, ka jautājums sākotnēji tiks skatīts valdībā, nevis uzreiz Saeimā.

Kā ziņots, Gerhards ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeima pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

Gerhards iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, tāpat tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls. "Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt," teica Šure, piebilstot, ka, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus, gads ir pārāk īss termiņš.

Dalies ar iniciatīvas attīstību savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeima saņēmusi informatīvo ziņojumu par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu - tā būtu ekonomiski izdevīga ilgtermiņā!12. Jan (2018)

Labas ziņas – pateicoties jau vairāk nekā 11 tūkstošiem iniciatīvas parakstītāju, VARAM ir Saeimā iesnieguši Informatīvo ziņojumu par tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un iespējām izdarīt grozījumus Latvijas normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmas ieviešanai, ir nepieciešami grozījumi virknē normatīvo aktu. Tagad galvenais būtu nodrošināt, lai Saeima vēl līdz vēlēšanām apstiprina visus šos grozījumus. Taču tas vēl nav garantēts, jo pret depozīta sistēmas ieviešanu iestājas pašvaldības, kas ir investējušas atkritumu poligonos, kuri tagad ir “jābaro”, atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (Zaļais punkts un Zaļā josta), kurām būtu jāsāk vākt arī jogurta trauciņi un citi pārstrādājami atkritumi, kā arī ražotāji un tirgotāji, kas iepriekš bija gatavi ieviest depozīta sistēmu, bet tagad nevēlas investēt savus līdzekļus sistēmas izveidē.

Esam daudz darbojušies ar medijiem, lai stāstītu par mūsu iniciatīvu un popularizētu depozīta sistēmas ideju. Pēdējā diskusija, kur piedalījāmies, bija LR1 raidījums Krustpunktā - http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/depozitsistema-vai-to-izmantosim-ari-latvija.a97891/

Ražotāji apgalvo, ka Lietuvā, kur depozīta sistēma tika ieviesta 2016. gadā, ir lieli zaudējumi, bet ir jāņem vērā, ka sistēmai sākot darboties tas parasti tā arī ir, jo uzņēmumiem ir jāiegulda līdzekļi sistēmas izveidē un vienā gadā to atpelnīt nav iespējams. Pieminēta tika arī Dānija, kas atsakās no depozīta sistēmas. Bet patiesībā tas ko dāņi dara ir mēģinājums pastiprināt sistēmu, nodrošinot to, ka iepakojums tiek maksimāli atkārtoti izmantots vai pārstrādāts atkārtotai izmantošanai, bet nevis degradēts (piem., no stikla pudelēm taisa ielu bruģi).

- iniciatīvas pārtāvja Jāņa Brizgas apkopojums

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

AUTORS: ZIŅAS MB

Pateicoties 11 000 parakstītājiem, tiks izstrādāti priekšlikumi dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai!30. Oct (2017)

Pēc budžeta iesniegšanas VARAM sola iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai! Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi!

Lasi deputātu un ekspertu izteikumus par idejas ieviešanu: PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola uzreiz pēc budžeta iesniegšanas Saeimai iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šogad depozīta sistēma sāka darboties Lietuvā, jau ilgus gadus to īsteno Igaunijā, tāpēc Latvija palikusi pēdējā Baltijā, kurā tā vēl nav ieviesta.

Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi. Mēģinājumi to darīt gan ir bijuši vairākkārt, taču tie allaž sastapušies ar spēcīgu pretestību no dažādu organizāciju puses. Tā tas ir arī tagad, tomēr VARAM ir apņēmusies ieceri virzīt, un atbalstu tai izsaka arī Valsts prezidents.

"Ar depozīta sistēmas palīdzību, manuprāt, var visefektīvāk savākt to vērtīgāko iepakojuma daļu, kas mums ir – dažādas PET pudeles saldajiem dzērieniem, stikla pudeles, alumīnija bundžas – tādā veidā dabūjot kvalitatīvu materiālu, ko var otrreizēji pārstrādāt un nezaudēt vides resursus," saka biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Tāpēc "Zaļā brīvība" kopš pavasara ir pārņēmusi portālā "Mana balss" 11 tūkstošus balsu savākušo iniciatīvu – arī Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vasarā Saeima uzdeva VARAM līdz nākamā gada martam sagatavot ziņojumu, kurā būtu izpētīta Baltijas valstu pieredze un piedāvāti risinājumi iespējamiem likuma grozījumiem.

Visi līdzšinējie ministrijas mēģinājumi ieviest depozīta sistēmu – pirmā variācija bija jau pirms 15 gadiem – gan ir cietuši neveiksmi, un pretdarbība ir gaidāma arī tagad.

"Manā skatījumā tie galvenie zaudētāji un tie, kas varbūt visvairāk, visaktīvāk darbojas pret šīs depozīta sistēmas ieviešanu, ir brīvprātīgās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas ir "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un vēl dažas citas," vērtē Brizga.

Tā tas bijis iepriekš, un arī tagad "Latvijas Zaļā punkta" direktora Kaspara Zakuļa reakcija uz depozīta sistēmas pieminēšanu ir automātiski negatīva: "Es uzskatu, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta konteineru sistēma, kuru vēl varētu uzlabot un uzlabot, un konteineros jūs varat likt iekšā visu izlietoto iepakojumu, ne tikai atsevišķa veida PET pudeles un ierobežotā daudzumā stikla pudeles. (...) Nebūtu, protams, labi, tā teikt, ka mēs esam investējuši apmēram 80 miljonus kopā iepakojuma šķirošanas sistēmā, tagad, tā teikt, paslaucīsim to malā un ķersimies pie nākošās sistēmas."

Depozīta sistēmu pirms deviņiem gadiem atbalstīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA). Taču nu jau ilgāku laiku tās viedoklis ir noraidošs, atzīst LASUA vadītājs Jānis Vilgerts, kurš pastarpināti ir arī "Zaļās jostas" līdzīpašnieks: “Uzņēmumiem zaudējumi vienīgi varētu rasties no tā, ka pašlaik ir investētas milzīgas summas, izveidojot šķirošanas rūpnīcas, kurās PET ir viena no visdārgākajām komponentēm. Automātiski – ieviešot paralēlu sistēmu, tad tur tā PET plūsma samazinās un efektivitāte šīm sistēmām arī samazinās, un automātiski pieaugs tarifs. Jo viss šai pasaulē maksā, cik tas maksā.”

Nereti piesauktajām atkritumu biznesa lobija saitēm ar politiku Vilgerts ir spilgts piemērs. Savulaik bijis VARAM parlamentārais sekretārs. Līdz 2011.gadam Vilgerts bija arī aktīvs '"Jaunā laika" sponsors – ziedojumos un biedra naudās partijai kopā samaksājis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ar politiku vai politiķiem saistīti vairāki Vilgerta biznesa partneri, starp kuriem bijuši gan Zaļās partijas politiķi, piemēram, Indulis Emsis, gan ekspremjera Andra Šķēles znoti, gan Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā ilggadējam vides ministram gandrīz deviņu gadu laikā tā arī neizdevās panākt iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. "Jo varbūt tur galvenie iemesli, kāpēc nesanāca, bija politiskās gribas trūkums politiskajām partijām. Otrām kārtām arī bija lobijs no uzņēmēju puses, manuprāt, jo tai laikā, piemēram, dzērienu ražotāji kategoriski iebilda. Un ja tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji tā kā bija gatavi depozīta sistēmai, tad pret šo sistēmu bija ražotāji, un tā tas diemžēl netika pieņemts," atminas Vējonis.

Paradoksāli, bet starp taras depozīta sistēmas pretiniekiem vai vismaz skeptiķiem ir arī vairāki redzami Vējoņa kādreiz vadītās Zaļās partijas biedri. Piemēram, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere, kura vairākkārt medijos apgalvojusi – depozīta sistēma tikai izklausoties labi, un Igaunijā tā sekmīgi ieviesta tāpēc, ka pudeļu automāti tika piešķirti bez maksas kā reklāmas āķis. Igaunijā šo stāstu gan noliedz, un Bendere tā arī īsti nepaskaidro, kur guvusi šādu informāciju, tomēr joprojām netic, ka depozīta sistēma padarīs Latviju tīrāku: "Tie, kas izmet pa mašīnas logu pudeli, ja... Tad jautājums - ja būs šis depozīts, tad būs tie cilvēki, kas šīs pudeles ies gar tām grāvmalām un lasīs. Tā jau arī nav tā mūsu ideālās nākotnes vīzija."

Savukārt Saeimā viens no dzirdamākajiem depozīta sistēmas kritiķiem ir Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (ZZS), kuru esot pārliecinājuši argumenti, ar kuriem uz Saeimu nākusi tai skaitā arī VARAM. "Pirmām kārtām mani interesē rezultāts. Un, ja man speciālisti, profesionāļi, kuri ir aicināti un kuriem par to naudu maksā – vākt statistikas, plānot, paredzēt, vākt informāciju – un ja viņi sniedz informāciju un datus, kas liecina, ka mērķis ir sasniedzams ar esošo sistēmu, mani tas pilnīgi apmierina. Mani interesē mērķis – lai nemētājas tās pudeles grāvjos," apgalvo Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Līdaka.

VARAM patiešām pirms divarpus gadiem paziņoja, ka tās izveidotā darba grupa nobalsojusi tuvākajā laikā obligātās depozīta sistēmas ieviešanu nevirzīt, jo dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegšot mērķi – samazināt poligonos noglabājamo apjomu. Grupai bija dots uzdevums novērst neskaidrību par depozīta sistēmas nākotni, jo 11.Saeima nesen kā bija atteikusies lemt par ministrijas izstrādātajiem grozījumiem.

Gan kā divu VARAM ministru parlamentārais sekretārs, gan īsu brīdi pats kā ministrs šo jautājumu iepriekšējā Saeimā virzīja Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība (NA)). Deputāts uzskata, ka toreiz galvenais neveiksmes iemesls bija pašvaldību pretestība, kam liela loma var būt arī tagad: "Faktiski pašvaldībām ir ļoti liels lobijs un ietekme Saeimā, kas manuprāt bija izšķirošais faktors, kāpēc tas negāja cauri. (...) Ļoti daudz Saeimas deputātu ir nākuši no pašvaldībām, un pašvaldību ietekme parlamentā ir ļoti liela, varbūt pārāk liela, manuprāt."

Iespējams, tāpēc VARAM tomēr nolēma nekavēties līdz pavasarim un drīz pēc budžeta pieņemšanas piedāvās Saeimai lemt par depozīta sistēmas ieviešanu. Turklāt ministrija secinājusi, ka Lietuvas modelis ir tuvs tās pirms dažiem gadiem izstrādātajam. "Ja par šo iniciatīvu ir parakstījušies tik daudz cilvēku, tad sabiedrības viedokli ignorēt nevar, un ja nav pietiekami pamatoti argumenti, kāpēc nē, nu tad ir jāvirzās uz kaut kādu virzienu. (...) Mēs redzam, ka šīs sistēma ir ieviešama un darboties spējīga Latvijā," uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu nu jau kā valsts galva sola arī Raimonds Vējonis: "Nekāda politika te nevarētu būt, un te ir vienkārši jāvērtē tas, vai mēs vēlamies, lai mūsu vide, Latvijas vide, ne tikai nākamajā gadā, kas ir simtgades gads, bet arī vēlāk būtu tīra vai ne. Un tad ir arī jāpieņem lēmums."

Kā depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas Latvijā visbiežāk tiek nosaukti 20 miljoni eiro, un kaut ko maksāšot arī sistēmas uzturēšana. Tie gan nenāks no valsts budžeta, taču gan sistēmas pretinieki, gan VARAM norāda – galu galā par to tāpat samaksās patērētāji. Droši var prognozēt, ka drīzumā skanēs arī citi bieži piesauktie argumenti: depozīta sistēmas ieviešana esot jau nokavēta vai arī – gluži pretēji – tai vēl neesot pienācis īstais brīdis.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Saeimas deputāts Atis Lejiņš pauž atbalstu izlietoto iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā13. Oct (2017)

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM līdz nākamā gada 1. martam Saeimā iesniegt informatīvu ziņojumu par iespējām veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Depozīta sistēmas ieviešanā mūs krietni apsteiguši gan lietuvieši, gan igauņi. Vēl pirms VARAM ziņojuma, kurā tiks apskatīti arī Igaunijas un Lietuvas piemēri, ir skaidrs, ka ieguvumi ir būtiski un sistēmu iespējams ieviest bez īpašām izmaksām valstij. Depozīta sistēma Eiropā ir ieviesta desmit valstīs, un šajās valstīs (arī Lietuvā un Igaunijā) atpakaļ tiek savākti aptuveni 90% no izlietotajiem iepakojumiem. Savukārt pirms sistēmas ieviešanas lietuvieši spēja savākt atpakaļ vien trešdaļu no iepakojumiem. Tā ir ļoti liela atšķirība, ja vērtējam ietekmi uz mūsu vidi.

Ir vismaz trīs varianti, kā sistēmas ieviešanu finansēt –
1) no valsts;
2) no uzņēmēji, kuri tirgo un/vai ražo preces attiecīgajos iepakojumos;
3) no uzņēmējiem, kuri uzstāda iepakojuma savākšanas automātus.

Ņemot vērā alternatīvas, no pirmā varianta droši vien varam atteikties. Ja sistēmu finansē uzņēmēji, tad sarunu ceļā ir jāatrod labākais vidusceļš, lai sistēmas ieviešana nesadārdzina produktus un nerada zaudējumus uzņēmējiem. Man interesants šķiet trešais risinājums. Medijos ir izskanējusi informācija, ka, piemēram, norvēģu uzņēmums, kurš ražo iepakojuma savākšanas iekārtas, ir gatavs tās arī pats uzstādīt bez sākotnēja finansējuma no mūsu puses. Šādā gadījumā automātu uzstādītāji pēc sistēmas ieviešanas varētu saņemt 0,01 – 0,02 eiro par katru nodoto iepakojumu.

Tie ir tikai piemēri, labākais risinājums ir jāatrod sarunās ar vietējiem tirgotājiem un ražotājiem. Pozitīvs signāls sistēmas ieviešanai ir arī tas, ka Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija ir apliecinājusi, ka uzņēmumi ir gatavi ieviest un uzturēt depozīta sistēmu.

LIETUVĀ SISTĒMAS IEVIEŠANA VALSTIJ NEIZMAKSĀJA NEKO To finansēja uzņēmēji, tajā ieguldot aptuveni 30 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmēji arī sistēmu uztur. Lietuvieši arī rēķinājuši ieguvumus ne vien videi, bet tāpat ekonomikai – jaunā depozīta sistēma radīs aptuveni 1000 jaunu darba vietu, lielākoties savākto iepakojumu atkritumu pārstrādē.

Pavasarī, kad Saeimā nonāks VARAM sagatavotais ziņojums un būs skaidrs, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, ir operatīvi jārīkojas. Varam spert nepieciešamos soļus, lai jau tuvākajā nākotnē mūsu ceļmalas, pļavas un meži būtu tīri no izlietotām pudelēm un skārdenēm. Tad pavasara lielajās talkās varēsim sakopt Latviju vēl labāk, jo nebūs jātērē resursi, lai lasītu tukšās PET pudeles!

Dalies ar iniciatīvas jaunumiem!

Viedokļa avots: vienotiba.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Lietuva un Igaunija aicina arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, Saeima uzdot to pētīt VARAM21. Jul (2017)

Iniciatīvas pārstāvji biedrība "Zaļā brīvība" ziņo, ka Saeima iniciatīvu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" izskatījusi jau šī gada maijā un jūnijā tika pieņemts lēmums jautājumu par depozīta sistēmas izveidi nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – līdz 2018. gada 1. martam VARAM sagatavos informatīvo ziņojumu par iespēju veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Igaunijas un Lietuvas valdības jau neoficiāli aicinājušas arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, ieviešot vienotu pieeju visās Baltijas valstīs. Sarunas par šo ministriju līmenī jau ir uzsāktas.

Iniciatīva ir iesniegta svarīgā brīdī un, iespējams, tieši sabiedrības spiediens un VARAM izvērtējums būs nepieciešams, lai palīdzētu arī Latvijai pāriet uz videi draudzīgāku atkritumu šķirošanu!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

"Zaļā brīvība" virzīs iniciatīvu - meklē palīgus starp atbalstītājiem!26. Apr (2017)

Biedrība Zaļā brīvība (www.zalabriviba.lv) ir pārņēmusi depozīta sistēmas dzēriena iepakojuma tālāku virzīšanu Saeimā un pateicas jums visiem par līdzšinējo atbalstu. Mēs esam piedalījušies jau divās Saeimas Mandātu komisijas sēdes, kur šī iniciativa tika izskatīta. Pagaidām deputāti izklausās atbalstoši. Uz pēdējo sēdi bija ieradušies arī ražotāju, Zaļā punkta un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvji, kas pagaidām izskatās galvenie depozīta sistēmas pretinieki. Viņu argumenti ir, ka esošajā konteineru sitēmā ir ieguldīti lieli līdzekļi un depozīta sistēma ir dārga un attiecas tikai uz nelielu daļu visu atkritumu. Bet jāņem vērā, ka depozitā sistēma nav nekāds jaunums – jau no 2001. gada par to tiek runāts valdībā un ar uzņēmējiem; tā ir bijusi gandrīz visu pēdējo valdību prioritāte un minēta arī Vides politikas pamatnostādnēs. Depozīta sistēma arī nodrošina daudz daudz augstāku atkritumu savākšanas un otrreizējās pārstrādes rādītājus un dod papildus stimulu konteineru sistēmā vākt citus iepakojuma veidus.

Lai mēs savus argumentus varētu nostiprināt un attīstīt, būtu nepieciešama arī jūsu palīdzība, gan analizējot citu valstu sistēmas un meklējot labākos risinājums Latvijai, gan tiekoties ar iesaistītajām pusēm un par depozīta sistēmu izglītojot deputātus un sabiedrību kopumā. Piesakieties, ja jums ir vēlme iesaistīties un laiks, zināšanas vai citi resursi, ko ieguldīt kopīgā lietā. Raksti uz [email protected]!

AC,
Jānis

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

INICIATĪVA IESNIEGTA SAEIMĀ!16. Mar (2017)

15. martā iniciatīva veiksmīgi tika iesniegta Saeimā!

Sagaidāms, ka ekspertu sēde, kurā iniciatīvas autoram būs iespēja aizstāvēt iniciatīvu, kā arī uzaicināt ekspertus no savas puses - norisināsies tuvākajās nedēļās!

Ja tu vēlies palīdzēt iniciatīvas autoram atrast ekspertus (individuālos jomas pārzinējus vai organizācijas), kas atbalsta iniciatīvu - lūdzu raksti uz [email protected]!

Kopā palīdzēsim iniciatīvu virzīt Saeimā un pierādīt deputātiem, ka šāda PET sistēma Latvijā ir jāievieš!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

PARTIJU VIEDOKĻI!23. Nov (2016)

Lai gan vairums partiju iniciatīvu atbalsta, tās izsakās piesardzīgi, norādot uz depozītsistēmas ieviešanas dārgajām izmaksām un spēcīgo atkritumu apsaimniekošanas nozares lobiju, kas iniciatīvai būs jāpārvar!

VIENOTĪBA
Mēs gribam lepoties ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un mūsu lēmumi un rīcība – ilgtspējīgi un videi draudzīgi. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030 paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu samazināšanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un ekosistēmu pakalpojumu attīstību un nosaka, ka pārstrādāto atkritumu īpatsvaram (% no savāktajiem atkritumiem gadā) 2030. gadā ir jābūt lielākam par 80%.

PET pudeļu depozīta sistēmas izveide un ieviešana būtu nozīmīgs solis, kas ļautu ievērojami samazināt atkritumu nonākšanu dabā. Šādas depozītsistēmas ieviešana Latvijā tikusi apspriesta jau vairākkārt, taču tās ieviešana atlikta finansiālu apsvērumu dēļ. Partija VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas dabas aizsardzība un mūsu sabiedrības veselība ir neapstrīdami argumenti, lai diskusiju par PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanu atsāktu. Šajā diskusijā ceram gan uz Ministru prezidenta, gan atbildīgo ministriju – Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas – atsaucību, izvērtējot sistēmas izmaksas un ieguvumus dabai un sabiedrībai.

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Latvijas Reģionu Apvienība atbalsta dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā. Sistēma veiksmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, kas kārtējo reizi pierāda valdības nespēju ieviest Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un apkārtējai videi nozīmīgus risinājumus. Latvijas Reģionu Apvienība uzskata, ka iepakojumu depozītu sistēma jāievieš nekavējoties.

NO SIRDS LATVIJAI
Frakcija “No sirds Latvijai” viennozīmīgi atbalsta “Mana balss” virzīto iniciatīvu “PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU” un Saeimas sēdē balsos par tās tālāku virzību, jo sekmēs tukšās taras savākšanu un nodošanu, kas mūsu vidi noteikti padarīs tīrāku. 

“No sirds Latvijai” uzskata, ka taras nodošanu nepieciešams stimulēt, jo šobrīd ceļmalas un meži ir pilni iztukšotāmpet pudelēm un skārdenēm.

Tāpēc “No sirds Latvijai” rosina atgriezties pie jau 2013.gadā izstrādāto grozījumu Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredzēja ieviest depozīta sistēmu no 2015.gada 1.janvāra, un tos iekļaut Saeimas darba kārtībā.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
"Tā kā 2013. gadā virzītie priekšlikumi depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā līdz pat 2015. gada sākumam nebija guvuši atbalstu Latvijas Republikas Saeimā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzdevumā 2015. gada februārī tika izveidota darba grupa (pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas pārstāvji), lai atkārtoti izvērtētu depozīta sistēmas nepieciešamību un izveides lietderīgumu.
Tā secināja, ka dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegs mērķi – samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un būtiski palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi. Dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk, un sašķirotā iepakojuma apjoms Latvijā aug.
Idejiski depozīta sistēmas ieviešana ir atbalstāma, taču jāapsver ieviešanas ietekme uz budžetu, kā arī jārēķinās ar spēcīgu atkritumu apsaimniekošanas nozares pretestību šādām pārmaiņām."

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
ZZS frakcija pret šo iniciatīvu attiecas piesardzīgi, jo:
1. Iniciatīvā minētā depozītsistēma paredz dzērienu cenas pielikumu, jo, lai saņemtu atlīdzību par nodoto pudeli, pircējam šī summa jāiemaksā, pērkot produktu. Turklāt pudeļu savākšanas iekārtas vai punkta uzturēšana nelielos lauku veikalos nebūs rentabla, tas diskriminēs lauku iedzīvotājus.  
2. Jau daudzus gadus ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi mērķtiecīgi ieguldīti atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas infrastruktūrā. Depozītsistēmas ieviešana (kas radīs visai lielas jaunas izmaksas) visus šos ieguldījumus padarīs par nevajadzīgiem, jo atkritumu šķirošanas līniju un dalītās atkritumu vākšanas sistēmas uzturēšana, paralēli pastāvot depozītsistēmai, ir nerentabla un nelietderīga.
Iniciatīva būtu aktuāla pirms desmit gadiem, kad Latvijai bija jālemj, kādu atkritumu apsaimniekošanas modeli izvēlēties. Toreiz vides ministra R.Vējoņa vēlme ieviest depozītsistēmu  valdībā atbalstu neguva.

SASKAŅA
Vēl domā, vai ir viedoklis!

PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠS DEPUTĀTS ARTUSS KAIMIŅŠ
Vēl domā, vai ir viedoklis!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE