Iniciatīva ir atbalstīta!

Pārstāvis: Ansis DobelisPublicēta: 22. Aug (2011)

PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'068
Jau parakstījuši 11'068

Progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai. Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. Šīs nodokļu sistēmas sniegtais samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju. Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi - izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

Mēs prasām LR Ministru kabinetam izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurā noteikts, ka materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākošo piecu gadu laikā.„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.Mēs prasām Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, - pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.

Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu.

Pievienots dokuments

1315382400nptyjs.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Finanšu ministrija skaidro iniciatīvā paustās idejas attīstību25. Jan (2018)

Nodokļu reforma paredz, ka no 2018. gada 1.janvāra Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas tiks ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) likmju sistēma. Tā izstrādāta, Finanšu ministrijai rūpīgi izvērtējot progresīvo IIN likmju ieviešanas iespējas, kā arī ņemot vērā Pasaules Bankas ieteikumus.

Nodokļu reforma ietekmēs teju visus Latvijas iedzīvotājus - gan strādājošos, gan ģimenes ar bērniem, gan pensionārus. Lielākie nodokļu reformas ieguvēji būs mazo algu saņēmēji, jo palielinātais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, vairosies viņu rīcībā esošo naudas daudzumu. Ieguvēji būs arī tie darba ņēmēji, kurus var pieskaitīt vidusšķirai un kuru darba alga nav lielāka par divām vidējām darba algām.

Nodokļu reformas mērķi ir veicināt Latvijas konkurētspēju reģionālā līmenī, motivēt iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību, veicināt investēšanu uzņēmumu attīstībā un piesaistīt investorus, stimulēt iedzīvotājus maksāt nodokļus, veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū un pilnveidot nodokļu administrēšanu, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus un mazināt ienākumu nevienlīdzību. Būtiskākie reformas pasākumi ir:

IIN likme samazināta no pašreizējiem 23% uz 20% visiem nodokļu maksātājiem, savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuriem gada ienākumi pārsniedz 20 000 euro gadā, par pārsnieguma daļu piemērojama IIN likme 23% apmērā. Ieviesta trešā IIN likme 31,4% apmērā par ienākumu daļu, kas pārsniedz 55 000 euro gadā.

Svarīgi atzīmēt, nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Proti, taksācijas gada laikā ienākuma izmaksātājs no ienākumiem līdz 1666,67 euro mēnesī (20 000 euro gadā/12 mēneši) ieturēs IIN likmi 20% apmērā, no ienākumu daļas, kas pārsniedz 1 666,67 euro mēnesī – IIN likmi 23% apmērā, bet ienākumiem, kas pārsniedz 55 000 euro gadā, tiks piemērots solidaritātes nodoklis (apliekot to ar darba ņēmēja VSAOI likmi 10,5% apmērā). Šo daļu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita IIN sadales kontā, nodrošinot, ka nodokļu maksātājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un veicot IIN pārrēķinu ar trīs IIN likmēm (trešās likme 31,4%), aprēķinātais budžetā maksājamais nodoklis būs līdzvērtīgs jau samaksātajam IIN un solidaritātes nodokļa daļai.

2018. gadā ienākumiem līdz 440 euro mēnesī tiks piemērots maksimālais neapliekamais minimums – 200 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 euro mēnesī – neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies līdz pie ienākumiem virs 1 000 euro mēnesī tas sasniegs 0.

Līdzīgi 2019. gadā ienākumiem līdz 440 euro mēnesī tiks piemērots maksimālais neapliekamais minimums – 230 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 100 euro mēnesī – neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies līdz pie ienākumiem virs 1 100 euro mēnesī tas sasniegs 0.

Savukārt 2020.gadā ienākumiem līdz 440 euro mēnesī maksimālais neapliekamais minimums jau sasniegs 250 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 200 euro mēnesī – neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies līdz pie ienākumiem virs 1 200 euro mēnesī tas sasniegs 0.

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīkos!

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijas Banka: Ideja par progresīvo nodokli ir zaudējusi aktualitāti18. Apr (2017)

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā," viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā "Nodokļu stratēģijā 20/20". "Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu," piebilda Rutkaste.

Viņš piebilda, ka pašlaik nodokļu jomā valda neziņa, ēnu ekonomika ir augsta, kā arī Latvija zaudē konkurētspējā kaimiņiem. ""Nodokļu stratēģijas 20/20" galvenais mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšana, vienlaikus vidējā termiņā nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Piedāvājam, kā samazināt nodokļu slogu, neiedragājot un faktiski pat palielinot valsts ieņēmumus. Gan nodokļu maksātāji, gan administrētāji iegūs arī no tā, ka nodokļu sistēma šīs reformas iznākumā kļūtu vienkārša, viegli saprotama un stabila," pauda Rutkaste.

Viņš arī norādīja - ja nacionālās bankas un uzņēmēju priekšlikumi gūs atbalstu valdībā un parlamentā, tā būs vērienīgākā nodokļu politikas reforma Latvijas jaunāko laiku vēsturē. "Tiks radīti labvēlīgi nosacījumi Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, mainīta nodokļu maksātāju motivācija un mazināta ēnu ekonomika. Skaitļos runājot - 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) paredzams par 2,4 procentpunktiem augstāks, salīdzinot ar esošo situāciju. Tie ir vairāk nekā 700 miljonu eiro papildu ienākumi tautsaimniecības dalībniekiem," sacīja Rutkaste.

Aģentūra LETA jau vēstīja, PB ieskatā, ja Latvijas vēlas piepildīt pilsoņu arvien augošās cerības uz labākiem publiskajiem pakalpojumiem veselības, izglītības un transporta jomā, būtu jāapsver iespēja palielināt budžeta ieņēmumus, veicot uzlabojumus nodokļu sistēmā. Sociālās nevienlīdzības mazināšanai PB rosina ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Ziņojumā teikts, ka vispiemērotākie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai ir ienākumu nodokļi un pabalsti. Pēc PB aprēķiniem, ieviešot triju līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33% - apvienojumā ar neapliekamo minimumu, Latvija varētu gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt budžeta ieņēmumus.

"Šis pārskats piedāvā virkni pasākumu, kas paredzēti nodokļu ieņēmumu palielināšanai no pašreizējiem 29% no IKP līdz valdības mērķim – 32%," skaidro PB vecākā ekonomiste un ziņojuma līdzautore Emīlija Skroka. Viņa pauž, ka pēdējos gados Latvijas ekonomika ir cietusi no svārstībām un neaizsargātības pret intensīvām svārstībām, tāpēc nepieciešams radīt zināmu fiskālo buferi, kas palielinās valsts elastīgumu.

PB arī norāda, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir zemāki, nekā daudzās līdzīgās valstīs, kamēr sociālā nevienlīdzība joprojām ir augstāka, ja salīdzina ar virkni Eiropas Savienības (ES) valstu. Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP līmeni svārstās ap 29%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, proti, 10 procentpunktu zem vidējā rādītāja ES un apmēram piecus procentpunktus zem vidējā radītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.

PB ziņojumā norādīts, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu pieaugumu par trim procentpunktiem no IKP, kā to nosaka Latvijas valdības mērķis, būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā, ka arī virkne citu politisko izmaiņu.

PB speciālisti norāda, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošana un nodokļu nomaksas rādītāju uzlabošana ir vienlaikus sasniedzams mērķis. Pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu režīma aizstāšana varētu palīdzēt mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un netaisnīgu nodokļu konkurenci. Šāds solis arī varētu dot ieguldījumu sociālajā drošībā un mazināt relatīvi augstos nodokļus darbaspēkam ar zemiem ienākumiem, - tas savukārt varētu veicināt nodarbinātību.

PB pārstāvji norāda, ka patlaban sagatavots ziņojuma projekts. Pilns ziņojums būšot pieejams tuvāko nedēļu laikā.

Ziņas avots: diena.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Saeima iniciatīvu par progresīvo nodokļu sistēmu nodod izvērtēšanai FM16. Mar (2017)

Deputāti uzskata, ka šī iniciatīva būtu jāvērtē FM nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupai, ņemot vērā plānoto nodokļu reformu.

Saeima šodien vienojās iedzīvotāju iniciatīvu par progresīvo nodokļu sistēmu nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijā (FM).

Deputāti uzskata, ka šī iniciatīva būtu jāvērtē FM nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupai, ņemot vērā plānoto nodokļu reformu.

Kolektīvais iesniegums "Par progresīvu nodokļu sistēmu" Saeimā tika iesniegts decembrī. Šo iniciatīvu parakstīt mudināja biedrība "Progresīvie", kuras biedri nesen dibinājuši partiju.

"Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu," norādīja iniciatīvas autori.

Ziņas avots: irlv.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!09. Dec (2016)

Iniciatīva "Par progresīvu nodokļu sistēmu" beidzot ir iesniegta Saeimā! Tā vāca parakstus kopš 2011.gada augusta un nu tā tiks ieļauta Saeimas dienas kārtībā, kur tālāk par to būs jālemj deputātiem!

“Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu,” iniciatīvas mērķi skaidro tās autori.

Visdrīzāk iniciatīvu Saeimā sāks izskatīt tikai nākamā gada janvārī. Sekojiet līdzi jaunumiem par šo un citām iniciatīvām arī mūsu facebook lapā.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBAS EKSPERTA VIEDOKLIS PAR INICIATĪVU!21. Oct (2016)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, izvērtējot iniciatīvu PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU uzsver, ka LBAS vienmēr ir atbalstījusi progresivitāti nodokļu politikā, tomēr šāda nodokļa ieviešana varētu nozīmēt uzņēmumu, kuri darbojas ēnu ekonomikā, konkurētspējas pieaugumu uz godīgu, augstus nodokļus maksājošu uzņēmumu rēķina.

"LBAS vienmēr ir atbalstījusi progresivitāti nodokļu politikā, arī progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. Taču situācijas savdabība Latvijā ir lielā ēnu ekonomika ar “aplokšņu” algām un neuzrādītu peļņu. Gandrīz 54% darba devēju Latvijā darbiniekiem nosaka darba samaksu zem minimālās algas (pārsvarā) vai minimālās algas apmērā. Savukārt 3 -5% lielo uzņēmumu, kuri maksā ievērojami augstākas algas un kuri nedarbojas ēnu ekonomikā, nodrošina 93 – 95% no valsts, pašvaldību un sociālā budžeta, un šie uzņēmumi būtu lielākie zaudētāji, vienkārši ieviešot progresīvu ienākumu nodokli. Latvijā nevaram pieļaut uzņēmumu, kuri darbojas ēnu ekonomikā, konkurētspējas pieaugumu uz godīgu, augstus nodokļus maksājošu uzņēmumu rēķina.

Tāpēc šobrīd atbalstām tādu darba samaksas stratēģiju, kura nostiprina nodokļu progresivitāti, mazina ienākumu nevienlīdzību un polarizāciju sabiedrībā, kura balstās uz ikgadēju, iepriekš skaidri zināmu minimālās algas lielāku paaugstinājumu, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, darbaspēka nodokļu likmju samazinājumu darbiniekam līdz Igaunijas, Lietuvas līmenim. Tajā pašā laikā nosakot vienādu ienākuma nodokļa likmi – 20% darbam un kapitālam, taču no nodokļiem atbrīvojot investīcijas uzņēmumā.

Progresivitātei nodokļos ir jāpalielina mūsu uzņēmumu konkurētspēja, jāsamazina ienākumu nevienlīdzība un jāstiprina sociālais taisnīgums sabiedrībā."

AUTORS: ANNIJA EMERSONE