Likums ir pieņemts!

Pārstāvis: manabalss.lvPublicēta: 08. Jun (2011)

ATVERAM OFŠORUS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'499
Jau parakstījuši 12'499

Vēlamies, lai Latvijai būtu lielākas iespējas cīnīties ar krāpniecīgām ofšoru shēmām. Vēlamies, lai tiktu pieņemtas likuma izmaiņas, kas atvieglotu darbu tiesībsargājošām iestādēm, skaidrojot, kas ir patiesie ofšoru naudas saņēmēji. Vēlamies, lai uzņēmējus, kas melos par ofšoru patiesā labuma guvējiem, varētu sodīt par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu.

Nepieciešams, lai Saeima grozītu likumus, lai uzliktu par pienākumu uzņēmumiem, kam vismaz 25% īpašnieku paslēpušies ārzonu pastkastīšu firmās, jāatklāj to patiesie labuma guvēji. Grozījumus pavasarī pieņēma Valdība un nosūtīja izskatīšanai Saeimas deputātiem. Bet Tautsaimniecības komisijā tie iestrēga, jo Andris Šķēle ieteica no Tieslietu ministrijas priekšlikumiem atteikties. Par A.Šķēles ideju iestājās ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju. Tādējādi ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju mērķtiecīgi bloķē mūsu valsts iespējas nodrošināt caurspīdīgu uzņēmējdarbību.

Ofšori ir veids kā uzņēmēji var paslēpt savas pēdas, gan izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas apdraud uzņēmējdarbības caurspīdīgumu, kavē ārvalstu investīcijas un padara mūsu valsti labvēlīgāku koruptīvām un negodīgām shēmam, turklāt mūsu tiesībsargājošās institūcijas ir bezpalīdzīgas. Šī ir ļoti vienkārš solis uz mazliet labāku valsti. Tāpēc pieprasām Saeimu un attiecīgās komisijas izskatīt un pieņemt šo likumprojektu paātrinātā kārtā.

Iniciatīvas jaunumi

Episkā cīņa turpinās: drīzumā sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus17. Jun (2019)

Tiklīdz Valsts prezidents izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus, atsaucoties uz UR galvenās valsts notāres Gunas Paideres teikto pirmdien, 17. jūnijā, preses konferencē, raksta TVNET.

Jānorāda, ka iniciatīva "Atveram ofšorus" bija otrā platformā ManaBalss publicētā iniciatīva uzreiz pēc pašas platformas sekmīgai darbībai nepieciešamās iniciatīvas "Atveram Saeimu!". Ofšoru patiesā labuma guvēju atklātības iniciatīva tika publicēta 2011. gada 8. jūnijā, īsā laikā savāca pāri par 12 tūkstošiem parakstu, un superātrā termiņā – jau tā paša gada 11. jūlija vidū – Saeima šo kolektīvo iesniegumu otrajā, galējā, lasījumā apstiprināja. Kā redzams, ar likuma reālu īstenošanu ir gājis daudz grūtāk.

Ar Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem UR ir piešķirtas jaunas pilnvaras, lai nodrošinātu lielāku caurredzamību par UR reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un "īstajiem" īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji.

Jaunās normas ir saistošas visām UR reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitasuzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

G. Paidere uzsvēra, ka, tiklīdz likuma grozījumi stāsies spēkā, visiem komersantiem būs jāatklāj patiesā labuma guvēji, kā arī valsts notāriem būs tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem. "UR īpaši bargi vērsīsies pret tiem uzņēmumiem, kuriem ir sarežģīta īpašnieku struktūra un kuri ir meklējami ārvalstīs," sacīja galvenā valsts notāre.

Pēc UR datiem, patlaban patiesos labuma guvējus atklājuši 96% uzņēmumu un organizāciju. Šā gada sākumā pie augsta riska SIA tika pieskaitītas vairāk nekā 2000 sabiedrības, tomēr ar laiku vairums uzņēmumu atklāja savus patiesā labuma guvējus. G. Paidere piebilda, ka šie nav "tukši" uzņēmumi, bet gan uzņēmumi, kas pērn nodokļos nomaksājuši 300 miljonus eiro.

"Tagad iecietības periods ir beidzies, un atlikušie 900 riskantie uzņēmumi tiks brīdināti, lai atklāj patiesos labuma guvējus. Pretējā gadījumā uzņēmumi tiks likvidēti," sacīja galvenā valsts notāre. Viņa precizēja, ka tiklīdz spēkā stāsies likuma grozījumi, UR atkārtoti aicinās minētos 900 uzņēmumus atklāt patiesā labuma guvējus. Ja uzņēmumi mēneša laikā nereaģēs, UR pieņems lēmumu par to likvidēšanu un valdes atcelšanu.

Preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka ar likuma izmaiņām augs administratīvais slogs, tomēr tas neattieksies uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas caurredzami.

"Šo likuma grozījumu mērķis ir radīt godīgu un drošu biznesa vidi, kas ļaus Latvijai paātrinātā kārtā veikt sistēmiskas modernas izmaiņas. UR turpmāk neveiks policijas funkcijas, bet gan darbosies kā līdz šim – reģistrēs uzņēmumus un sniegs informāciju sabiedrībai," teica tieslietu ministrs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atbalstu pieņemtajiem likuma grozījumiem, atzīstot, ka gan pasaulē kopumā, gan Latvijā uzņēmumu patiesā labuma guvējiem būtu jābūt atklātiem.

"Noteikumi ir jārealizē, un ar to ir jāiemācās sadzīvot. Apsveicami, ka UR mēģinās ieviest izmaiņas proporcionāli, lai neskartu tos, uz kuriem likuma normas attiecas mazāk. Latvija būs pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas būs ieviesusi šīs prasības, tādējādi pastāv iespēja, ka "atmazgātāju" reitingā no pēdējām pozīcijām pacelsimies uz labāku vietu," uzsvēra LTRK vadītājs.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā arī nosaka, ka caurredzamas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020. gada 1. janvāra informācija ikvienai personai no UR vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas.

G. Paidere gan piebilda, ka šā pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020. gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem.

Avots: TVNET; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Saeima tomēr nosaka aizliegumu 'ofšoru' uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos!27. Apr (2018)

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu uzņēmumiem.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija lēmusi no likumprojekta izslēgt šo normu. Tomēr ceturtdien Saeimas balsojumā komisijas nostāja netika atbalstīta.

Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā novērš Valsts prezidenta 1.februārī Saeimai nosūtītajā vēstulē paustās iebildes par likumā trešajā lasījumā sasteigti ietverto normu neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām un ar to saistītajiem zaudējumu valsts budžetam riskiem. "26. aprīlī Saeimā apstiprinātie likuma grozījumi ir novērsuši šos riskus," pauda kancelejā.

Padalies ar ziņu tālāk!

AUTORS: ZIŅAS MB

Gadi iet, bet problēmas paliek. "Ofšori" kā bija, tā ir klātesoši - vai turpmāk ļaus tiem piedalīties publiskajos iepirkumos?19. Apr (2018)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, atsakoties no tajos iepriekš iekļautās normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem».

Komisija nolēma no likumprojekta izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas.

Kā ziņots, Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.

Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.

Vējonis atgrieza šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norādīja uz pieļautajām būtiskajām nepilnībām galīgajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs,» norādīja Valsts prezidents.

Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Valsts prezidents atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicināja pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.

«Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīja Valsts prezidents.

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Ofšori atvērti!!!11. Jul (2011)

Piektdien Saeima otrajā - galīgajā lasījumā nobalsoja PAR ofšoru atvēršanu. Tas ir pierādījums, ka kopā mēs varam.

AUTORS: LAURA ZVEJNIECE

Hei, mums kopā izdevās! Vakar Saeima 1. lasījumā nobalsoja par ofšoru atvēršanu!17. Jun (2011)

Saeima 1. lasījumā nobalsoja PAR grozījumu pieņemšanu. Līdz Jāņiem Saeima pieņem idejas uzlabojumiem. Iniciatīva tiks pieņemta jūlija sākumā

AUTORS: KRISTOFS BLAUS

Zatlers sola Saeimā iesniegt ManaBalss.lv iniciatīvu par ārzonām14. Jun (2011)

Valdis Zatlers iesniegs Saeimā izskatīšanai iniciatīvu par ārzonu īpašnieku publiskošanu, ja savāksies 10'000 parakstu

AUTORS: KRISTOFS BLAUS

Par ofšoru atvēršanu jau vairāk kā 1700 parakstu!09. Jun (2011)

Nepilnu 24 stundu laikā kopš iniciatīvas publicēšanas, izdevies pulcēt vairāk jau 1747 atbalstītājus. Turpinām, aktīvi ziņojam!

AUTORS: KRISTOFS BLAUS