Saeima ir izdarījusi grozījumus; iniciatīva ir veiksmīga!

Pārstāvis: Andrejs MožajevsPublicēta: 01. Mar (2014)

PAR DARBU JAUNIEŠIEM BEZ KRIEVU VALODAS PRASMĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
7'736
Jau parakstījuši 7'736
2'264

Jaunieši, kas dzimuši pēc 1991.gada arvien mazāk zina krievu valodu, un ir vērojama tendence, ka cilvēki, kas izglītību ieguvuši pēc PSRS sabrukuma, nepārvalda šo valodu - it īpaši ārpus Rīgas, kas sastāda 2/3 Latvijas iedzīvotājus. Šie jaunieši saskaras ar grūtībām krievu valodas nezināšanas dēļ, jo potenciālais darba devējs pārsvarā izvēlas kandidātus ar krievu valodas zināšanām. Saskaņā ar LR Satversmes 1.nodaļas 4.pantu Latvijā ir viena oficiālā valsts valoda - latviešu. 1991.gadā Latvija atguva neatkarību no PSRS. Latvijā palika ievērojams skaits mazākumtautību. 1997.gadā 22% krievvalodīgo atzina, ka kaut ko pateikt latviski gandrīz nespēj, bet pēdējo aptauju rezultāti rāda, ka vairs tikai 7% krievvalodīgo gandrīz nemaz nepārzina latviešu valodu (LR ĀM dati). Iniciatīvas mērķis ir integrēt Latvijas jauniešus darba tirgū, līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas Darba Likumā. Iniciatīva ir PAR cilvēku tiesībām zināt vairākas valodas un brīvi tajās sazināties. Iniciatīva atbalsta multietnisko Latvijas tautu, taču iniciatīva iestājas pret sociālo atstumtību īpaši jauniešu vidū sakarā ar lielākās mazākumtautības valodas nezināšanu, no kuras izriet arī ārkārtīgi lielais jauniešu bezdarbs Latvijā.

Darba Likums 10.nodaļa 32.pants (2.1) "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai."Ir nepieciešams skaidrot likumā ietvertā jēdziena „pamatoti nepieciešams” saturu, nosakot kritērijus šī jēdziena piemērošanai.Ir nepamatoti uzskatīt, ka konkrēti krievu valoda, ņemot vērā iepriekšminēto statistiku, ir obligāts priekšnosacījums, lai iegūtu darbu Latvijas Republikā un pildītu uzticētos darba pienākumus. Pašlaik svešvalodu prasmi darba devēji izvirza automātiski, nepadomājot, vai tas patiešām ir vajadzīgs. Diskriminācijas definīcija ietilpst arī valoda.

Sabiedrība iegūst: Jauniešu, kuri sasnieguši darbspējīgu vecumu, integrācija darba tirgū; tiešie nodokļu ieņēmumi Valsts Kasē.

Iniciatīvas jaunumi

Turpina nostiprināt latviešu valodu darba tirgū18. Dec (2023)

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.

Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 69 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Plāno ar likumu ierobežot krievu valodas lietošanu darba vidē25. Aug (2022)

Tieslietu ministrija patlaban strādā pie Divvalodības ierobežošanas likuma, kas paredz ierobežot krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās, portālam "Delfi" pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Šī ziņa par aptverošu likumdošanu šai jautājumā sasaucas ar iniciatīvas "Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm" panākto 2018. gadā. Tolaik iniciatīvas prasību politiķi pārņēma proaktīvi un to īstenoja vēl pirms likumā noteiktā parakstu daudzuma savākšanas un tās iesniegšanas Saeimā.

Tagad J. Bordāns komentē, ka šis iecerētais likums izrietētu no 2012. gada februārī notikušā valodas referenduma, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju.

Lai arī referendums apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas, ministrs norāda, ka "praksē ilggadējas sekas rusifikācijai ir tādas, ka ir nostiprinājusies prakse ikdienas saziņā, pakalpojumu sniegšanā un arī darba vietās līdztekus izmantot gan latviešu, gan krievu valodu".

Tas notiek, neskatoties uz to, ka tiek nodrošināta iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu, atzīmē politiķis, piebilstot, ka "prakse ir tāda, ka no visiem latviešiem ļoti dažādās situācijās tiek prasītas krievu valodas zināšanas".

"Šis būtu jānovērš, izņemot atsevišķus gadījumus, kas būtu uzskaitīti likumā. Bet sabiedrībai būtu svarīgi zināt, ka komersantu, kā arī saziņai darba vietās ir jālieto latviešu valoda," uzskata J. Bordāns.

Pēc viņa paustā, šāds likums tuvākajā laikā varētu tikt virzīts uz valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmi. Pēc tam to būtu iespējams iesniegt Saeimā.

Jautājums par to, vai tas attiektos arī uz automātiskajiem atbildētājiem, tostarp dažādiem privātā vai publiskā sektora uzņēmumiem, kas nereti piedāvāta saziņu ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, J. Bordāna ieskatā vēl būtu apspriežams. Taču politiķis pieļauj, ka tas varētu attiekties arī uz šādiem gadījumiem.

"Būtu noteikts, ka preču mazumtirdzniecības vietā aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Tas ietvertu, ka arī šādos telefonu paziņojumos un arī banku saziņā būtu izslēdzama krievu valoda," skaidro ministrs.

Likums varētu attiekties arī uz darba sludinājumiem, kuros tiek prasītas krievu valodas zināšanas. "Piemēram, mēs paredzētu, ka, ja darba devējs nodarbina vismaz 50 darbiniekus un vismaz pieciem darbiniekiem pieprasa zināt vai lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vai to uzskata par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai, tad darba devējs pievieno pamatojumu," atzīmē politiķis.

Šo pamatojumu tālāk izskatītu Valsts valodas centrs un Valsts darba inspekcija. Savukārt darba devējam būtu jāiziet attiecīgā saskaņošana ar abām iestādēm.

Kā ziņots, Valsts darba inspekcija saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc inspekcija atgādina, ka Darba likumā noteikts – darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Avots: Delfi

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Uzvara iniciatīvai – svešvalodu prasmi bez iemesla prasīt nevarēs!01. Nov (2018)

Turpmāk darba devēji saviem darbiniekiem nevarēs prasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos, pēc izšķirīgā balsojuma parlamentā ziņo Saeimas preses dienests.

Kopš 2014. gada platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva šogad septembrī tika iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Tā bija spējusi savākt atbalstītāju 7254 parakstus – mazāk par noteikto desmit tūkstošu atbalstītāju slieksni, virs kura Saeimai iniciatīvu izskatīt ir pienākums. Attiecīgi jāvērtē, ka ar šo likumdevēji, pārņemot iniciatīvu, ir izrādījuši arī savu politisko gribu. Likuma redakcijā tai ir arī plašāks formulējums, jo iniciatīvas autors to bija izteicis kā «Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm».
Trešajā galīgajā lasījumā 1. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Uz jautājumu, vai Saeimā iesniegtajai iniciatīvai "Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm" ir bijusi ietekme Darba likuma grozījumu tapšanā, 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atbild: "Protams. Iniciatīvas vienmēr ir ļoti lietderīgas, jo tās tiek diskutētas Saeimā, par tām diskutē deputāti, un sabiedrība arī iesaistās. Saeima strādā gan ar e-pastiem, gan telefona zvaniem, gan arī ar iesniegtajām iniciatīvām. Man grūti pateikt, kā tas būs 13. Saeimā, bet iepriekšējā tieši tā bija. Lai jums izdodas, ka tas tā turpinātos!"
Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Avots: Saeimas preses dienests
(Papildināts ar Aijas Barčas komentāru.)

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Jauniešu diskriminācija darba tirgū" uzņemšanā RīgaTV24 5. aprīlī pl. 18:30!04. Apr (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim kontroversiālo tēmu - jauniešu diskriminācija darba tirgū, pieprasot krievu valodas zināšanas.

Diskusijas dalībnieki:
- Māris Zanders, moderators
- Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK).
- Vitālijs Orlovs, Saeimas deputāts (Saskaņa)
- Ingrīda Bērziņa, Valsts valodas centru pārstāvēs Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece
- Andris Alksnis, LDDK jurists un darba tiesību eksperts.

Šobrīd Latvijas darba tirgū daudzi jaunieši tiek diskriminēti, tiem pieprasot krievu valodas zināšanas, lai arī valsts valoda ir latviešu un tikai 7% krievvalodīgo vispār nepārvalda latviešu valodu. Šobrīd iniciatīvu portālā ManaBalss.lv ir tiek vākti paraksti, lai novērstu šādu diskrimināciju. Iniciatīva, kas šobrīd jau ir savākusi 6925 parakstus, aicina Darba Likuma 10.nodaļas 32.pantā (2.1) "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.” veikt izmaiņas - nepieciešams skaidrot likumā ietvertā jēdziena „pamatoti nepieciešams” saturu, nosakot kritērijus šī jēdziena piemērošanai.

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju aicināsim dažado iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim šo jautājumu no dažādām pusēm, kā arī spriedīsim par šobrīdējo situāciju Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://ej.uz/kmsm

AUTORS: ZIŅAS MB