Veselības aprūpes finansējums ir netaisnīgs19. Feb (2019)

Ja valsts ir atzinusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos, tad tajos visos ir jābūt iekļautai pilnvērtīgai veselības aprūpei. Tā intervijā TVnet.lv saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Tas sasaucas ar vairākām ManaBalss platformā virzītām iniciatīvām – „PAR PILNVĒRTĪGU VALSTS VESELĪBAS APRŪPI KATRAM”, „PAR VESELĪBAS APRŪPI IKVIENAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM”, kā arī „VESELĪBAI JĀATVĒL 12% NO VALSTS KOPĒJĀ BUDŽETA”.

Veselības aprūpes finansēšanas likums pagājušogad ieviesa „tā saucamo apdrošināšanu,” intervijā polemizē ministre. „Apdrošināšana, bet tikai ar piezīmi „tā saucamā”. Šī sistēma ir netaisnīga. Tā dala cilvēkus priviliģētākajos un mazāk priviliģētos pēc nodokļu nomaksas režīma. Valsts ir atzinusi un piedāvājusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos. Un vienā dienā pēkšņi tika izdarīta izvēle, ka par maksātājiem tiek uzskatīti tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.”

„Beidzam ākstīties ar divu grozu sistēmu,” savas jomas politiskās prioritātes portālam komentē I. Viņķele. Divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas vietā Latvijā visiem nodarbinātajiem ir jāpiemēro vienāda pieeja aprūpei. Ministre paredz, ka pašreizējā sistēma tiks pārskatīta līdz jūnijam, kamēr vēl ir atlikta veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana divos grozos.

Arī ManaBalss.lv iepriekš ziņoja, ka gada sākumā plānotā divu grozu veselības apdrošināšanas IT sistēma tehnoloģiski „buksē”, bet virkne politiķu, kas nu ir jau koalīcijā, aizvien ir pret to principā.

Uz cilvēku Latvijā lūkojas „kā uz tādu diagnožu kopumu, kurš iet cauri dažādām ārstniecības stadijām un iestādēm,” TVnet.lv saka I. Viņķele. Un iestādes „neuztver cilvēku kā vienu veselu ar to, ka viņam ir vēsture pirms viņš saslimst, un vēsture pēc tam, kad viņš iznāk no slimnīcas. Tā ir tāda ļoti fragmentēta pieeja.”

Ministre norāda, ka cilvēka veselību par 80% ietekmē sociālekonomiskie apstākļi ‒ izglītība, kā viņš strādā un kāda ir dzīves vide, kurā viņš dzīvo. Tikai 20% ir atkarīgi no iedzimtības un arī veselības aprūpes sistēmas snieguma.

Runājot par veselības aprūpes finansējumu, Ilze Viņķele iepriekš – krietni pirms nominēšanas par ministri – ir komentējusi, ka “vairums politiskās elites Latvijā veselības aprūpi un cilvēka veselību vispār nezin kādēļ iešķiro nodokļu kategorijā. Bet tā nav. Veselības aprūpe ir cilvēktiesības.” Tā I. Viņķele sacīja pilnvērtīgas veselības aprūpes tēmai veltītā RīgaTV 24 raidījumā „Mana Balss” pērnruden, 11. novembrī, piebilstot, ka „attīstītās, demokrātiskās valstīs tās ir cilvēktiesības.”

Raidījumā ministre arī norādīja, ka finansējuma pieaugums divu grozu veselības finansējuma sistēmā ir fikcija, kā arī šāda sistēma ir netaisna pret virkni legāli nodarbināto iedzīvotāju, un ārstiem tiek uzkrauta atbildība kontrolēt nodokļu nomaksu.

Šai pašā raidījumā medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena (Progresīvie) par medicīnas aprūpes reformas sistēmiskajām grūtībām komentēja, ka tās prasīs ilgāku laiku par vienu politisko ciklu, „kurā politiķis uz politiskās skatuves dzīvo, tāpēc ir saprotamas viņu bailes. Bet no otras puses – ja mēs dodam iespēju savai valstij attīstīties, tad mums šis salīdzinoši sāpīgais ceļš ir jāiet.”

Pašreizējais I. Viņķeles piedāvājums nozīmē pievienot vienu procentpunktu pie sociālās apdrošināšanas iemaksām jebkurā nodokļu deklarēšanas režīmā. Tiem, kas dzīvo no kapitāla pieauguma, būtu nosakāms obligāts gada maksājums, ja viņi neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Veselības aprūpes finansējums ir politiskās izšķiršanās jautājums. „Ja mēs lūkojamies uz izdevumiem veselības aprūpei, tad mēs esam absolūti atpalicēji ES pēc tā, cik atvēl no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei,” argumentē I. Viņķele.

„Mēs arī visu laiku dzirdam, ka izglītībā trūkst naudas, bet atšķirībā no veselības, kur mums arī trūkst medicīnas personāla pret iedzīvotāju skaitu, visi zina, ka izglītības sistēmā mums ir vairāk skolotāju uz vienu skolēnu nekā vidēji ES. Līdz ar to es gribu teikt, ka veselības nozare var, un tur ir būtiski, ko uzlabot finansējuma izlietošanas efektivizācijai, bet tās naudas tur objektīvi ir par maz, un tur nav ko samazināt.”

„Veselības Ministrijas pienākums ir tā organizēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai sabiedrībai būtu pārliecība, un arī, lai tas atspoguļotos rezultātos, ka katrs eiro ir iztērēts iespējami efektīvākā veidā un, ka mums ierobežota finansējuma apstākļos ir sasniegts labākais rezultāts, ko var izdarīt,” TVnet.lv saka I. Viņķele. „Tas pakalpojums ir drošs, kvalitatīvs, iespējami pieejams, un mēs virzāmies uz šo universālo veselības aprūpes modeli, ko sauc par vispārējo veselības apdrošināšanu un kas ir tas zelta standarts, uz ko pasaule iet.”

Avots: TVnet.lv; RigaTV24.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS