Saeima trešdien, 20. jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27. aprīli – Latgales kongresa dienu. 27.aprīlis ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas datums. Šajā kongresā pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Satversmei. 27. aprīli iekļauj atzīmējamo dienu sarakstā, lai celtu Latgales latviešu pašapziņu, stiprinātu reģionālo identitāti, izrādītu cieņu vēsturiskajiem ar valsts izveidošanos saistītajiem notikumiem, kā arī veicinātu latgaliešu iesaistīšanos pilsoniskajās aktivitātēs, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Ministru kabinetam līdz gada beigām būs jāizstrādā kārtība, kādā profesionālās darba dienas iekļaujamas kalendārā. Dalies ar ziņu sociālajos tīklos!
Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu21. Jun (2018)
Pārstāvis: Ansis-Ataols BērziņšPublicēta: 19. Jul (2011)REGIONALUOS VOLŪDYS STATUSS LATGALĪŠU VOLŪDAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Šobrīd latgaliešu valoda pēc Valsts valodas likuma skaitās "latviešu valodas paveids". Skan jauki, bet nedz valodnieciski, nedz juridiski nekur nav definēts, kas tas paveids ir. Līdz ar to šobrīd vairāku simtu tūkstošu Latvijas pamatiedzīvotāju dzimtā valodā de facto ir "nekas": tai nav nekādu formālu tiesību. Tāpēc šis jautājums ir pēc iespējas ātrāk jāsakārto, piešķirot latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu, kā tas līdzīgos gadījumos ir noticis citās ES valstīs (Spānijā - kataloniešu, Polijā - kašubu u.c.).
Izstrādāt un pieņemt izmaiņas Valsts valodas likumā, nosakot latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu.
1917. gadā Latgale pieņēma lēmumu pievienoties Baltijai uin iestāties jaunveidojamajā Latvijas valstī, pie nosacījuma, ka tās kultūras, valodas un reliģiskā savdabība tiks saglabātas un respektētas. Pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma tika likvidētas latgaliešu skolas un kopš tā laika latgaliešu valoda atrodas ārpus oficiālās saziņas - tai nav nekāda oficiāla statusa. Arī šobrīd, 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, tai Latvijā ir mazāk tiesību, nekā mazākumtautību valodām. ES valstu kontekstā reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai būtu praksei un tradīcijām atbilstoša.
Iniciatīvas jaunumi
Diskusijas dalībnieki:
Patlaban latgaliešu valoda pēc Valsts valodas likuma skaitās "latviešu valodas paveids", tomēr nedz valodnieciski, nedz juridiski nekur nav definēts, kas tas paveids ir. Citās Eiropas valstīs pastāv prakse piešķirt reģionālās valodas statusus, piemēram, Spānijā katoloniešu valodai, Polijā kašubu valodai. Ikdienā latgaliešu valodā sazinās 8,8% iedzīvotāju, visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97 600 latgaliešu valodā runājošu personu. Tāpēc aktuāls ir jautājums - vai vajadzētu noteikt latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu? Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 14.jūnijā 19:00! Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/844583305752036/Piedalies kā skatītājs jaunā "Mana Balss" raidījuma "Reģionālais valodas statuss latgaļu valodai" uzņemšanā RīgaTV24 14. jūnijā pl. 19:00! 08. Jun (2018)
- Moderators Māris Zanders
- Juris Viļums, Saeimas deputāts (LRA)
- Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors
- Ritvars Jansons, Saeimas deputāts (NA)
- Kristaps Rasims, aktieris, mūziķis, brīvmākslinieks
English
Latviski
