Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Iniciatīva ir iesniegta VARAM un Rīgas domē; parakstu vākšana turpinās
Pārstāvis: Ingrīda ĒrenpreissPublicēta: 22. Oct (2019)PAR APDRAUDĒTAS EKOSISTĒMAS SAGLABĀŠANU PILSĒTVIDĒ
Iniciatīva tiks iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Rīgas domē
Prasām ieviest ekoloģisko tīklu Latvijas pilsētvidē, sākot ar apdraudēto ekosistēmu Latvijas universitātes Botāniskajā dārzā. Tas nozīmē pasargāt pilsētvidē ekosistēmas un izcelt dabisko infrastruktūru mantojuma vērtību. Piemēram, pilsēta kā tīra ūdens un gaisa avots, aizsargātība no vēja, augsnes auglība, apputeksnēšana.
Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, līdz publiskās apspriešanas beigām 2019. gada 4. novembrī savāksim parakstus par 52 koku saglabāšanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā pie LU Botāniskā dārza. Ideālais risinājums būtu šo zaļo ekoloģisko teritoriju ar lakstīgalām pievienot LU Botāniskajam dārzam, kā tas bija 1970.-80. gados.
Sabiedrība iegūs pilsētu ar svaigu gaisu, tīrāku ūdeni, aizsargātāku no vēja un putekļiem, bagātāku augsnes auglību, vairāk bišu, kameņu un tauriņu pilsētā. Tāpat mēs iegūsim dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu atbilstīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam "Nepieciešamība piemērot integrētu pieeju pilsētvides atjaunošanā" (26.05.2010.), punkts 8.1. "Ekoloģiskā tīkla nostiprināšana".
Iniciatīvas jaunumi
Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās! Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos. Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums. Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos! Tavai balsij ir nozīme!Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)
Lai cik pareizas un labas būtu dabas draugu un labvēlīgas pilsētvides prasības, tās nav pašsaprotamas – tām ir jābūt pienācīgi argumentētām īstajā brīdī un piemērotā iestādē. Citiem vārdiem sakot – sabiedrības interesēm, ieskaitot vides un pilsētplānošanas politiku, ir jābūt pārstāvētām profesionāli. Šāds secinājums izriet no juristes Dārtas Ūdres komentāra portālā Delfi. Tas sasaucas ar divām ManaBalss autoru iniciatīvām – "Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka "Marss" vietā" un "Par apdraudētas ekosistēmas saglabāšanu pilsētvidē". Tās abas ir iesniegtas adresātiem – Saeimai, VARAM un Rīgas domei, un to abu pārstāvji aizvien turpina iestāties par savām prasībām. Sabiedrības interese par dažādām būvniecības iecerēm un to iekļaušanos pilsētvidē arvien pieaug, Delfi rakstā norāda D. Ūdre. Pilsoniski aktīvākie iedzīvotāji un organizācijas savus iebildumus izsaka dažādi – gan protesta akcijās, gan publiskajās apspriešanās, gan arī, apstrīdot būvvaldēs un pārsūdzot tiesā dažādus teritorijas plānošanu un būvniecības procesu virzošus lēmumus. Par šā brīža spilgtāko piemēru juriste uzskata Valsts Drošības dienesta ēkas projektu. Pret tās būvniecību ir rīkota gan protesta akcija, gan arī par attiecīgu iniciatīvu ManaBalss ir parakstījušies vairāk nekā 13’000 iedzīvotāju. Savukārt pagājušajā gadā aktīvi tika apspriesta būvniecības iecere, kuras īstenošanai būtu jāizcērt vairāki desmiti koku pie Botāniskā dārza. Raksta autore atturas no sava vērtējumu par abiem piemēriem ar platformas ManaBalss iesaisti, bet pauž dažus ieteikumus par interešu pārstāvniecību vides aizsardzības jomā. ManaBalss komanda tiem pilnīgi piekrīt un iesaka tos ņemt vērā jebkuru iniciatīvu autoriem. Jūs iestājaties par labām un pareizām lietām, bet arī jādara tas ir pareizi. Šeit tālāk – juristes D. Ūdres ieteikumi no portāla Delfi publikācijas. 1. Vides aizsardzība būvniecības kontekstā neaprobežojas tikai ar koku saglabāšanu. Ar vidi saprotamas gan dabas vērtības, gan arī, piemēram, kultūrvēsturiskais mantojums un iedzīvotājiem droša apbūve. Būtiski ir saprast, ka viedoklis par to, kādai būtu jābūt videi, kurā dzīvojam, dažādās sabiedrības grupās var būt atšķirīgs, un ka vide var būt mainīga. Proti, ja vien nav runa par kādu mikroliegumā vai citā aizsargājamā zonā esošu teritoriju, neviens nevar paļauties, ka konkrēta teritorija uz mūžīgiem laikiem paliks nemainīga un netiks apbūvēta. 2. Visiem patīkamas dzīves vides veidošanai pašvaldībās ir paredzēts teritorijas plānošanas process. Tas sevī ietver arī iedzīvotāju uzklausīšanu. Teritorijas plānojumam un detālplānojumam būtu jābūt kā zināmam kompromisam un garantam, ka, no vienas puses, noteiktās vietās vidi varēs mainīt un pārveidot, t.i., attīstīt, bet, no otras puses, tiks saglabātas arī dabas, kultūrvēsturiskās un citas vērtības. Atsevišķu apjomīgu būvniecības ieceru īstenošanai likumā ir noteikta arī publiskā apspriešana pirms būvatļaujas izsniegšanas. Tātad parastā situācijā sabiedrībai ir vairākas iespējas sava viedokļa paušanai, kad tas var arī reāli ietekmēt vides attīstību. Konstruktīva dialoga veidošanai īpaši svarīgi pilsoniski aktīvajiem iedzīvotājiem ir paust savu viedokli iespējami ātrāk – īpaši – teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procesā, nevis tikai vēlākās teritorijas attīstības stadijās vai jau pašu būvdarbu veikšanas priekšvakarā. 3. Tāpat jāatceras, ka tas, kādi argumenti par konkrētas vides saglabāšanu vai veidošanu ir efektīvi, ir atkarīgs no procesa veida un stadijas, kurā tos izsaka. Piemēram, sauklis "Necērtiet Rīgas kokus!" protesta akcijā varētu būt veiksmīgs, bet pats par sevi bez plašāka pamatojuma tas nebūs pietiekams, ja lieta par konkrētu būvniecību tiktu izskatīta tiesā. Augstākās tiesas Senāts savā judikatūrā pēdējos gados ir visai konsekventi norādījis uz nepieciešamību konkretizēt un rūpīgāk pamatot pieteikumus, kas tiesā iesniegti vides aizsardzības nolūkā. Vides aizstāvjiem ir jāpamato, kāpēc plānotās būvniecības ietekme uz vidi ir nelabvēlīga. Citiem vārdiem sakot – kādas būs tās sliktās sekas, kas iestāsies pēc koku nociršanas. Tostarp šāda pamatojuma trūkuma dēļ Senāts divās lietās, kurās bija runa par attiecīgi 44 un vairāk nekā 20 koku izciršanu, neatzina personu tiesības iebilst pret būvniecību. Tāpat tiesas jau laikus cenšas identificēt un atsijāt pieteikumus, kurus vides aizsardzības interešu aizsegā personas ir iesniegušas pavisam citos nolūkos. Proti, strīdam par vides aizsardzību pāraugot tiesvedībā, tai skaitā arī vides aizstāvju argumentācijai, ir jāatbilst attiecīgiem standartiem gan kvalitātes, gan sasniedzamā mērķa ziņā. Nav pieļaujams vides tiesību argumentus izmantot, piemēram, konkurentu uzņēmējdarbības attīstības traucēšanai. Lai teritorijas attīstība nenovestu pie asām reakcijām un publiskiem strīdiem, ir svarīgi veidot dialogu. Vienlaikus ir jāsaprot, ka vide un tās veidošana katram indivīdam var nozīmēt ko citu, tāpēc konfliktējošas intereses ir saskaņojamas. Lai panāktu labāko risinājumu visiem ieinteresētajiem, dialogā ir jāiesaistās savlaicīgi, uzrādot apsvērumus, kas pamato nepieciešamību vidi attīstīt konkrētā virzienā. Tieši spēja sarunāties un uzklausīt ir tā, kas visām iesaistītajām pusēm joprojām ir jāmācās. Avots: Delfi Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! ManaBalss.lv komandaSabiedrības intereses ir jāaizstāv profesionāli26. Jun (2020)
Lielie simtgadīgie koki pilsētā ir vienīgā iespēja gūt tīru, svaigu gaisu pilsētvidē, to attīrot no putekļiem, vīrusiem un baktērijām.
Lielie koki – vienīgā ticamā alternatīva veselīgai pilsētvidei28. Apr (2020)
Jau gandrīz 1000 atbalstītāju parakstījuši pirms nepilna gada uzsākto iniciatīvu "PAR APDRAUDĒTAS EKOSISTĒMAS SAGLABĀŠANU PILSĒTVIDĒ". Tā aicina ieviest ekoloģisko tīklu Latvijas pilsētvidē, sākot ar vairāku desmitu konkrētu koku saglabāšanu, kurus būvniecības vajadzībām plāno nozāģēt.
"Svaigais gaiss vajadzīgs mums visiem, bet it īpaši tiem, kuri slimo un kuri jau pārslimojuši Covid-19 infekciju un mokās ar elpas trūkumu," norāda iniciatīvas autore, Ingrīda Ērenpreiss.
Iniciatīvas autore uzsver, ka lielo koku nozīme gaisa attīrīšanas procesā ir neaizvietojama, kā arī to saglabāšanai ir ekonomisks pamatojums.
"Lai aizstātu vienu iznīcinātu lielo koku, tā vietā ir jāiestāda 2000 mazie kociņi – tikai tā no vīrusiem, putekļiem un baktērijām var attīrīt to gaisa daudzumu, kuru attīrīja lielais koks. Arī lielajam kokam ir vajadzīga bioloģiskā daudzveidība. Proti, ap to labā zemē ir jāaug krūmiem, puķēm un zālei, kuras sēklām ļauj ienākties," pilsētvides ekoloģiskā tīkla nepieciešamību pamato iniciatīvas autore.
Iniciatīvas autores un atbalstītāju aktivitāte ir noturīga. Tomēr gan konkrētie koki pie Botāniskā dārza, gan principā arī citi, kas nav aizsargāti kā pilsētas ekosistēmas daļa, ir apdraudēti. Līdz ar to cieš arī gaisa kvalitāte – sevišķi Rīgā, tomēr tas sakāms par Latvijas pilsētvidi vispār.
"Rīgā uz ciršanas konveijera ir uzlikta virkne vēsturisko pilsētas koku stādījumu. Par tiem, par kuriem notiek apspriešana, cilvēki var izteikt viedokli "eRiga" interneta vietnē, kura gan ir izcili neērta. Ir jābūt ļoti lielai pacietībai, un cilvēki arī cenšas. Bet mazās protesta balstiņas vārgi izgaist ripzāģu kaukšanā," tā "Latvijas Avīzes" publikācijā raksta Rita Našaniece.
"Mums visiem ir vajadzīgas ekoloģiskās sistēmas salas pilsētvidē, lai glābtu savu un mūsu bērnu veselību vai pat dzīvību. Vislētākais veids, kā to darīt, ir ļaut dabai saglabāt mums tik nepieciešamo tīro gaisu – ar koku lapām, kuras patlaban plaukst," saka I. Ērenpreiss un aicina atbalstīt koku saglabāšanu un ekosistēmu ieviešanu Latvijas pilsētvidē.
Avots: ManaBalss; Latvijas Avīze
Rīgas domei prasīs skaidrojumu par tūkstošiem koku izciršanu pilsētā Ar Rīgas domes ziņu pilsētā ik gadu nozāģē tūkstošiem koku, bet nav skaidra plāna un rīcībpolitikas, kā to zaudējumu kompensēt. Uzklausot arī Īngrīdas Ērenpreiss virzīto priekšlikumu, Saeimas Vides un klimata apakškomisija šonedēļ nolēma prasīt Rīgas domei skaidrojumu par lielo koku saglabāšanas un jaunu koku stādīšanas politiku pilsētā. Rīgā vidēji gadā nozāģē 3000 koku, no kuriem divas trešdaļas ir spēcīgi, veseli koki. Veselo koku izzāģēšanas apjoms turklāt ik gadu pieaug. Dažādu pieaicināto amatpersonu, ekspertu un pilsonisko aktīvistu klātbūtnē tā tika secināts otrdien, 12. novembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē. Tika arī secināts, ka Rīgas domei nav skaidra plāna un rīcībpolitikas jaunu koku stādīšanā un pilsētas ekosistēmas veidošanā. Pēc vairāku amatpersonu un pilsonisko aktīvistu uzklausīšanas, ieskaitot ManaBalss iniciatīvas autori I. Ērenpreiss, apakškomisija nolēma rakstiski prasīt Rīgas domei skaidrot šo problēmu. "Saeimā mēs esam ar lūgumu rīkoties, tomēr mēs noteikti virzīsimies tālāk - arī Eiropas līmenī, lai panāktu ekoloģisko tīklu Rīgā," par biedrības "Aleju aizsardzība" plāniem klātesošajiem teica I. Ērenpreiss. "Turklāt tam ir jāsāk tikt ieviestam tūlīt, nevis kaut kad nākamajā Saeimā." Šeit publicējam vairākas atziņas un secinājumus, ko sēdes laikā pauda klātesošie politiķi, amatpersonas un pilsoniskie aktīvisti. "Arī koki pilsētas telpā ir infrastruktūra - tāpat kā caurules un kabeļi. Tā ir zaļā infrastruktūra, un arī tā maksā naudu - gan tās ieviešana, gan uzturēšana. Tāpat kā ir aizsargzonas "normālajai" infrastruktūrai, tā arī tādām ir jābūt pilsētas kokiem. Tomēr koki ir mazāk pasargāti. Nozāģējot koku Rīgas vēsturiskajā centrā, iestādīt tur koku atpakaļ ir praktiski neiespējami ne vien finanšu, bet arī administratīvā sloga dēļ, un maksa par vienu nozāģēto koku - apmēram 600 eiro - to nekompensē." "Pilsētas attīstības plāns un teritorijas plānojums ir tas dokuments, kurā visprecīzāk var noteikt, kur pilsētā ko grib redzēt. Tur tad arī zaļā infrastruktūra kā likums ir ierakstāma, un tā nav grozāma. Tur pilsētai ir jāiekļauj savu ielu, skvēru un parku stādījumus, kā arī jānosaka plānoto teritoriju izmantojums. Attīstības plāns un teritorijas plānojums ir vienīgais veids, kā ietekmēt arī zemes īpašniekus. Jo tad, kad ir jau izplānota apbūve, iet un ķēdēties pie kokiem ir bezjēdzīgi. Tad tas ir jau nokavēts. Tāpēc publiskā apspriešana ir jārīko attīstības plāna izveides laikā. Tai brīdī, kad kokus taisās zāģēt nost, tā patiesībā ir jau cīņa ar vējdzirnavām." "Visas publiskās apspriešanas ir sabiedrības informēšanai, tomēr ne visas tās uzliek par pienākumu ņemt sabiedrības viedokli arī vērā. Intereses ir jāizsaka ātrāk. Tāpēc ir jādomā par likumdošanas izmaiņām, lai cilvēki apzinātos tos riskus, ko viņi kā sabiedrība uzņemas, neiesaistoties plānošanas procesos. Zāģēšanas brīdī tas ir jau par vēlu." "Nespēja komentēt jautājumus par jaunu koku stādīšanas plānojumu norāda uz to, ka Rīgas dome savus stādījumus neplāno. Viņi nespēj pateikt, cik koki šogad tiks iestādīti vai atjaunoti." "Ir jāmaina paradigma, kā mēs raugāmies uz kokiem pilsētvidē. Nav iespējams šos kokus vērtēt tāpat kā kokus mežā. Ir dīvaini, ka Meža likuma ietvarā ir jāskatās uz Rīgas pilsētu un Rīgas regulējumiem. Šobrīd Aizsargjoslu likums tik ļoti atraisa rokas komunikāciju infrastruktūras turētājiem un ļauj cirst kokus viņu aizsargjoslās. Vienīgais, kas viņus daļēji attur, ir nepieciešamās būvvaldes maksas atļaujas. To cena gan ir daudz par mazu, jo nekompensē jauna koka iestādīšanas un izaudzēšanas izmaksas." "ES līmeņa rekomendācijas un mērķi paredz ekoloģisku sistēmu veidošanu pilsētvidē. Tas nav gribēšanas vai negribēšanas jautājums, bet pienākums. Iniciatīva par 52 koku saglābšanu pie Botāniskā dārza ir mēģinājums reāli dzīvē ķerties pie šādas ekoloģiskās salas nodrošināšanas, pat vēl pirms tas ir noteikts likumdošanā. Kā pirmā ekoloģiskā sala Rīgā varētu būt Botāniskais dārzs. Lai tā ekosistēma ar kokiem, augiem, putniem un dzīvniekiem netiktu sabojāta, ir jānovērš situāciju, ka teritorijā pie Botāniskā dārza tiek izcirsti desmitiem koku tikai peļņas dēļ. Šī teritorija daudzkārt ir pirkta un pārpirkta, un plāns ir izzāģēt kokus divu lielu dzīvojamo māju būvniecībai. tas ir nepieļaujami. Šī teritorija ir vai nu jāatpērk, vai jāatsavina vai jāiemaina īpašniekiem pret citu. Botāniskais dārzs ir izteicis gatavību šo teritoriju ņemt savā paspārnē, apkopt un dot pieeju apmeklētājiem." "Platformā ManaBalss atbalstu guvusī un institūcijām iesniegtā iniciatīva ir, lai kaut ko varētu sākt darīt tūlīt, nevis pēc pieciem vai sešiem gadiem, kad konkrētā teritorija būs jau apbūvēta un ekoloģiskās salas iespēja - izpostīta. Ja vienu šādu ekoloģisko salu izdotos noturēt, nākamās sekotu. Iemeslu tam ir daudz. ES 455 tūkstoši cilvēku gadā mirst no putekļu piesārņojuma; Londonā vien tie ir 4000 gadā. Par Rīgu šādu datu nav. Pilsētu koki gadā atindē no piesārņojuma un attīra no putekļiem simtiem un tūkstošiem tonnu gaisa. Lielie koki un ekoloģiskās sistēmas ir vienīgie risinājumi, kā uzturēt gaisa kvalitāti pilsētā." Avots: ManaBalssRīgas domei prasīs skaidrojumu par tūkstošiem koku izciršanu pilsētā14. Nov (2019)
Pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Rīgas domē tika iesniegta Ingrīdas Ērenpreiss un iniciatīvas atbalstītāju kolektīvais iesniegums ar prasību saglabāt apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā. Šādus draudus iniciatīvas autore un virkne ekspertu saskata kritiski apjomīgā lielo koku iznīcināšanā Botāniskajam dārzam blakus esošā teritorijā, kuras apbūves plāns līdz pagājušajai nedēļai Rīgas domē bija sabiedriskajā apspriešanā. Šis jautājums otrdien, 12. novembrī, tiks aplūkots arī Saeimā. Proti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ziņo, ka Vides un klimata apakškomisijas sēdē izskatīts jautājums par situāciju ar koku ciršanu Rīgā. I. Ērenpreiss ir aicināta piedalīties šajā sēdē un sniegt viedokli par minēto jautājumu. Iniciatīvas autore saziņā ar virkni NVO, ieskaitot ManaBalss, saka paldies daudzajiem atbalstītājiem un aicina vides aktīvistus uzturēt aktuālu jautājumu gan par konkrēto 52 koku likteni, gan par ekosistēmu pilsētvidē saglabāšanu vispār. I. Ērenpress raksta, ka VARAM un Rīgas domē tika iesniegti 533 paraksti, kas savākti ar ManaBalss palīdzību, un vēl 591 paraksts ir savākts ar parakstu lapām. Šīs ekoloģiskās un pilsētvides problēmas un piedāvātā risinājuma turpinošai uzturēšanai spēkā autore parakstīšanos par savu iniciatīvu patur atvērtu, un nedēļas laikā tai atbalstītāju skaits platformā ManaBalss ir pieaudzis vēl par 100 parakstiem.52 koku saglabāšanai Pārdaugavā un ekosistēmas pilsētā iniciatīvai uzmanību pievērš arī Saeima11. Nov (2019)
Vai Rīgā ir apdraudēta vide? Vai tiek izcirsts par daudz koku? Ko darīt, lai saglabātu ekosistēmu pilsētvidē? Par to diskutēsim RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss". Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 29. oktobrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 3. novembrī, plkst. 20.00! Diskutēs:
Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, līdz publiskās apspriešanas beigām 2019. gada 4. novembrī tiek vākti paraksti par 52 koku saglabāšanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā pie LU Botāniskā dārza. Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.Saglābt 52 kokus pie LU Botāniskā dārza ‒ par apdraudētas ekosistēmas saglabāšanu pilsētvidē. Piedalies raidījuma tapšanā!29. Oct (2019)
Edgars Tavars, ZZS valdes priekšsēdētājs
Uldis Zommers, "Rīgas meži" valdes loceklis
Ingrīda Ērenpreiss, iniciatīvas autore
Kristaps Kunrads, LU Botāniskā dārza saimniecības pārzinis
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons
English
Latviski
