Izmeklēšanas iestādes atbalsta iniciatīvu!
Ne tikai Valsts policija, bet arī Drošības policija un Ieslodzījuma vietu pārvalde kopumā atbalsta iesniegto iniciatīvu. Lasi abu iestāžu viedokli par iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!
Drošības policija norāda, ka platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva ir pozitīvi vērtējama – mudināt sabiedrību būt vērīgiem, ziņot par novērotajiem pārkāpumiem un būt sociāli atbildīgiem, lai gan katra pilsoņa morālajam pienākumam būtu jābūt policijas informēšanai par novērotu noziegumu.
Dažādās pasaules valstīs, piemēram, Kanādā, ASV, Lielbritānijā, Nīderlandē, darbojas starptautiska programma Crime Stoppers, kuras mērķis ir ļaut sabiedrības locekļiem iesaistīties noziegumu atklāšanā bez tiešas iesaistes izmeklēšanas procesā, proti, iedzīvotājs var anonīmi sniegt informāciju par kriminālpārkāpumu. Gadījumā, ja sniegtā informācija ir bijusi būtiska nozieguma atklāšanā, tad persona saņem finansiālu atlīdzību par palīdzību.Taču vēršam uzmanību, ka, pārņemot citu valstu pieredzi, būtiski ir noskaidrot principa pamatbūtību.
Drošības policija uzskata, ka par iesniegtās iniciatīvas būtību, darbības kritērijiem un tās iespējamo ieviešanu Latvijā ir nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā ar tiesībsargājošo iestāžu, dažādu ekspertu un nevalstiskā sektora līdzdalību pirms konkrētās iniciatīvas iesniegšanas Saeimā.
Ieslodzījuma vietu pārvalde kā vienu no lielākiem mīnusiem šādai iniciatīvai prognozē milzīgu ziņu plūsmu par mazāk smagiem noziegumiem, ko nebūs iespējas pārbaudīt vai pierādīt.No plusiem šādai iniciatīvai var minēt sevišķi smagu noziegumu atklāšanu, kuru izmeklēšana ir ļoti sarežģīta, darbietilpīga un pierādījuma bāzes apzināšana var radītziņotāja bailes no atriebības. No noziedzības apkarošanas viedokļa iniciatīva vērtējama pozitīvi.
Valsts policija kopumā atbalsta iniciatīvu, tomēr norādot uz vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem!
Valsts policija kopumā atbalsta iniciatīvas ideju, tomēr piemin, ka tā būtu spējīga darboties tikai ar zināmām korekcijām, kā arī ir nepieciešams apskatīt idejas melnos caurums no dažādiem aspektiem.
Pirmkārt, Valsts policijas ir tikai viena no vienpadsmit izmeklēšanas iestādēm valstī. Kriminālprocesa likuma 386.pantā ir noteikts, ka bez Valsts policijas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic arī Drošības policija, Finanšu policija, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, muitas iestādes, Valsts robežsardze, tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi, ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris, Iekšējās drošības birojs. Šī iniciatīva būtu jāattiecina uz visām izmeklēšanas iestādēm.
Otrkārt, katru gadu valstī tiek uzsākti ap 48 000 kriminālprocesu, apmēram trešā daļa tiek atklāta arī pie pašreizējā regulējuma. Ja atlikušie 32 000 būtu tikai kriminālpārkāpumi (izsakoties iniciatīvas autoru terminoloģijā “sīki noziegumi”, par kuru atklāšanu piedāvāts maksāt no 50 līdz 100 eiro), valsts budžetā šim mērķim būtu jāparedz līdz 3 200 000 eiro, kas ir ievērojama summa. Līdz ar to, iespējams, būtu jāsašaurina noziegumu loku, par kuru atklāšanu paredzēt atlīdzību.
Treškārt, ziņošana par noziegumu ir katra pienākums arī pie pašreizējā regulējuma un bez atlīdzības. Par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags, vai sevišķi smags noziegums ir paredzēta kriminālatbildība (Krimināllikuma 315.pants). Bez tam lieciniekam, kas kriminālprocesā varētu būt šis ziņotājs, ir tiesības uz procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, ko pēc tam ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātā. Savukārt Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmajā daļā ir noteikts, kas ir procesuālie izdevumi. Tie ir izdevumi, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni, kā arī summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu. Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā (Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumi Nr. 754 “ Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”).
Valsts policija atgādina, ka noziegumu ziņošana ir katra pilsoņa pienākums.
Un, kā mēs vienmēr uzsveram pie katra ManaBalss.lv ieraksta, – apdomā savu atbalstu jaunākajām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā jūs interesē šis ieraksts un visļticamāk esat arī plašās ManaBalss kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja ziedotu platformas uzturēšanai. Jūsu ziedojumi arī palīdz nodrošināt lielisku "aiz ainenēm" darbu, kas nepiectešams, lai pilčoņu iniciatīvas sasniegtu reālu ietekmi. Ar 56 mainītiem likumiem pēc iedzīvotāju iniciatīvām kopš 2011. gada, ap ManaBalss platformu radītA pilčoņu līdzdalības ekosistēma ir unikāli veiksmīga globālā mērogā. Tās efektivitāte izriet no ManaBalss platformas darba augstas kvalitātes un iesaistīto pusču uzticības tam, ko mēs arī kopā ar jums darām. Mūsu kopējam darbam ir samērā augsts atsaucības līmenis, un to respektē politiḃi, ministrijas un citas publiskā sektora institutions, amatpersonas, juristi un eksperti dažādās jomās, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi. Taču daļas idejas patīk pieprasit gumijas lenti, un to ilgtspeījīga pārstāvĻšana prāsa laiku. Tu arī esi liela daļa Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta! Lai tas turpinā skanēt – iesaistais, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu jaunumiem sociālajos tīklos, veicini savas iniciatīvas. Un arī apsver iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
