Vairākas lidsabiedrības piekopj praksi pārdot vairāk biļešu, nekā reāli ir vietu. Šādu praksi sauc par virspārdošanu (jeb angliski “overbooking”). Lidsabiedrības izmanto šo praksi, jo paļaujas uz iespējamību, ka daļa pasažieru ar biļetēm tomēr neieradīsies uz reģistrāciju. Taču, ja pasažieri ierodas, tiem atsaka iekāpšanu. Šādi darbojas vairākas lidsabiedrības, piemēram, airBaltic, Norwegian un Finnair. Lielisks piemērs tam, ka var pastāvēt prakse bez virspārdošanas, ir lidsabiedrības Ryanair darbība, jo šī kompānija nodrošina zemas cenas biļetes bez virspārdošanas. Pagaidām šādi darbojas tikai viena lidsabiedrība Eiropā, taču tās darbība ir ļoti veiksmīga.
Neskatoties uz to, ka virspārdošanas galvenais mērķis ir nodrošināt lidsabiedrībām pēc iespējas lielāku peļņu, to atļauj izmantot arī Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA). Uzskatu, ka virspārdošana ir pretrunā ar pasažieru interesēm, jo rada tiem milzīgas neērtības. Turklāt bilešu cenas lidsabiedrībām, kuras izmanto virspārdošanu, bieži vien nav zemākas par to lidsabiedrību biļešu cenām, kuras virspārdošanu neizmanto.
Patlaban Eiropas Savienībā tiek pārskatīta regula, kas attiecas arī uz virspārdošanu. Piedāvāju Saeimai šīs regulas ietvaros rosināt aizliegt lidsabiedrībām nodarboties ar biļešu virspārdošanu.
Ja pasažierim atsaka iekāpšanu lidmašīnā, tad lidsabiedrības pienākums ir piešķirt viņam finansiālu kompensāciju un sniegt palīdzību jauna ceļojuma plāna izveidošanā, taču jebkurā gadījumā esošais ceļojums un visi plāni attiecībā uz to ir pilnībā izjaukti. Pēc virspārdošanas aizlieguma pasažieri var būt mierīgi, ka viņu ieplānotais ceļojums notiks.
