IZM plānotās reformas

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā; – 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā; – 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā; – No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā; – No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Dalies ar informāciju! Ziņas avots: labdien.lv

20. novembrī piedalies ManaBalss.lv organizētajā diskusijā "Bilingvālā izglītība Latvijas skolās?" plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā!

Otrā tēma ciklā “ManaBalss diskutē” būs par bilingvālo izglītību Latvijas valsts finansētās izglītības iestādēs. Kā šobrīdējā sistēma strādā, vai tā ir vajadzīga un kādi varētu būt risinājumi vai uzlabojumi? Šobrīd sabiedrībā notiek aktīvas diskusijas par vajadzību pēc bilingvālas izglītības sistēmas saglabāšanu Latvijā. Pēc valsts prezidenta R. Vējoņa izvirzītās iniciatīvas piešķirt Latvijas pilsonību visiem jaundzimušajiem bērniem, Nacionālā apvienība atkārtoti pacēla jautājumu par valsts finansētu izglītību tikai valsts valodā 1 . Tas mainītu līdzšinējo praksi ar mazākumtautību skolām, kur pamatskolās jāapgūst 40% mācību priekšmetu, vidusksolās - 60% no priekšmetiem valsts valodā. “2015./2016.mācību gadā valsts finansējumu saņēma 811 izglītības iestādes. No tām 12% bija mazākumtautību skolas, jeb 104. No tām 94 īsteno mācību programmu krievu valodā. Tāpat 26 % no kopējā skolēnu skaita šajā laika periodā mācījās mazākumtautību skolās. Šobrīd iniciatīvu portālā ManaBalss.lv ir iesniegta iniciatīva “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”, kas jau divu nedēļu laikā ir sasniegusi nepieciešamo parakstu skaitu (10 000) lai tiktu izskatīta Saeimā. Reizē ir arī iesniegta pretēja iniciatīva – “Par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs” , kas nepilnu trīs nedēļu laikā ir sasniegusi 398 parakstu. Diskusijā piedalīsies: Moderators – Juris Šteinbergs Iveta Ratinīka – skolotāja un Rīgas Domes deputāte Filips Lastovskis – Delfi žurnālists, politologs Kārlis Martinsons – iniciatīvas autors PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZSKAUŠANU VALSTS UN PAŠVALDĪBU IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS Irina Fedorova – iniciatīvas pārstāve PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS SAGLABĀŠANU Diskusijas beigu daļā laidīsim mikrofonu publikā un uzklausīsim arī Jūsu viedokļus un jautājumus diskusijas dalībniekiem! Lasi vairāk un dalies ar pasākumu savos sociālajos tīklos: https://www.facebook.com/events/1483908638391033/

14. februāra sēdē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja iniciatīvu ar 14 206 parakstiem!

ManaBalss.lv iniciatīvu platforma sazināsies ar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kā arī Juridisko komisiju, lai noskaidrotu, vai 14. februāra sēdes laikā deputāti ir ievērojuši kārtības ruļļa 5.3. nodaļu par kolektīvajiem iesniegumiem un 3. nodaļu par patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu. Sēdes sākumā parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) atgādināja, ka trešdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie likumu grozījumiem, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Viņš aicināja diskusijas turpināt izglītības komisijas ietvaros. Tāpat viņš, kā arī Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju trešdien šo iniciatīvu noraidīt. Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka gadījumā, ja iniciatīva tiks noraidīta, tad tas būs pirmais gadījums parlamentā, kad Saeimā iniciatīva tiek noradīta tikai pēc tās pieteicēja uzklausīšanas. Dzintars gan uzsvēra, ka komisijas lēmums neietekmēs diskusiju esamību, jo par šiem jautājumiem jau norisinās sarunas izglītības komisijā. Parlamentārietis uzsvēra, ka tas ir simbolisks balsojums. Sēdē piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V), arī viņš aicināja komisiju iniciatīvu noraidīt, jo diskusijas jau risinās viņa vadītājā komisijā. Viņš atgādināja, ka uz otro lasījumu būs iespējams iesniegt priekšlikumus likumu grozījumos, kas paredz sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Deputāts Andris Siliņš (ZZS) uzsvēra, ka iniciatīvas iesniedzēju "vilciens jau ir aizgājis", jo Saeimas vairākums ir lēmis nodot komisijai izskatīšanai iepriekš valdības atbalstu guvušos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Deputāti atgādināja, ka grozījumi paredz, ka grozījumos paredzēts saglabāt mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Deputātu vairākums lēma iniciatīvu noraidīt. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja komisijas priekšsēdētājs Orlovs un deputāte Zenta Tretjaka (S). Pastāsti par jaunumiem sociālajos tīklos! Ziņas avots: delfi.lv

Skaties diskusiju par bilingvālo izglītību Latvijā jaunajā RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” šo svētdien ( 18. februārī) 18:00!

Pirmajā raidījumā “Mana Balss”, kas tapis sadarbībā ar RīgaTV 24, aplūkosim šobrīd sabiedrībā aktuālo tēmu – bilingvālo izglītību Latvijā. Uz diskusiju par šī brīža situāciju un iniciatīvām, to aizliegt vai paturēt, studijā spriedīs Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, Eiroparlamenta deputāts no Saskaņas A. Mamikins, Rīgas domes deputāte un latviešu valodas skolotāja I. Ratinīka un Saiemas deputāts no Nacionālās apvienības A. Kiršteins. Diskusiju moderēs Māris Zanders un raidījumā jautājumus diskusijas dalībniekiem varēs uzdot arī raidījuma auditorija. Skatieties raidījuma ierakstu jau šo svētdien plkst. 18:00 RīgaTV 24! Nākamais raidījums tiks ierakstīs 23. februārī 19:00 RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa ielā 32 un būs vēltīts diskusijai par Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā, aicināti ir ierasties visi interesenti, jo atkal tiks dota iespēja auditorijai uzdot jautājumus diskusijas viesiem.

Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Saeima ceturtdien, 22.martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. „Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Kā uzsvēra A.Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu. „Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A.Adamovičs. Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu. Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti. Kā vēsta pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti, 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā. Ziņas avots: Saeimas Preses dienests

Vējonis izsludina likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. “Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,” pārliecināts Valsts prezidents. Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā. Valsts pirmā persona iepriekš norādīja, ka katras valsts primārais pienākums ir aizstāvēt savus tautiešus, tādēļ Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski pasliktinās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, var komentēt tikai pati Krievija. “Šis Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums nekādā mērā neietekmēs manu lēmumu un Lieldienās plānoju parakstīt un izsludināt šos grozījumus,” jau iepriekš bija solījis Valsts prezidents. Pirms tam partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāti bija vērsušies pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus divos likumos. Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos! Ziņas avots: irlv.lv

Iniciatīvas attīstība

2018. gada 14. februāra Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē ar balsu vairākumu nolēma neturpināt iniciatīvas izvērtēšanu, tāpēc tika sagatavots lēmuma projekts Saeimai uz 1. marta sēdi, kurā šis komisijas nolēmums tika apstiprināts. Par lēmuma noraidīšanu balsoja “Vienotības” frakcija, ZZS, VL-TB/LNNK, LRA un pret kolektīvā iesnieguma turpmākās izskatīšanas pārtraukšanu balsoja frakcijas “Saskaņa” deputāti. Par - 64; pret - 22; atturas - 0 Pēc 1. marta Saeimas sēdes tika lemts neturpināt iniciatīvas izskatīšanu. Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos!

Koalīcija konceptuāli atbalsta pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā

Koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas ir vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, raksta TVNET. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Šī ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, norādījis VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Nacionālās apvienības sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums. Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai. Nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka Izglītība un zinātnes ministrija, kas ir JKP pārziņā, aktīvi veicinās pāreju uz mācībām valsts valodā bērnudārzos. Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka mācībām valsts valodā jānotiek, sākot jau no bērnudārza līdz pat vidusskolai. "Patlaban skaidri atrunāts vidusskolas posms, bet būtu loģiski arī atrunāt pārējos izglītības posmus, lai Latvijā izaugtu saliedēta jaunatne, kas nodrošinās sabiedrības integrāciju un vienotību." Jānorāda, ka jautājums par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā ir ticis plaši diskutēts. Divas iniciatīvas ar pretējiem mērķiem – "Par bilingvālās izglītības saglabāšanu" un "Par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs" ‒ ir tikušas publicētas platformā ManaBalss. Pirmā no tām ir arī iesniegta Saeimā, bet tās izskatīšana rīcībpolitikas veidošanas procesa gaitā ir pārtraukta. Savukārt otras iniciatīvas ideja ir guvusi atbalstu arī pirms tās iesniegšanas Saeimā. Avots: TVNET

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS