Ar šo iniciatīvu vēlos panākt liegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus. Arvien plašāks amatpersonu loks izvēlas veidot savus profilus sociālajos tīklos, lai, iespējams, varētu sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu pieejamākā un ērtākā veidā.
Amatpersonu aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un pārējo sociālo tīklu lietotāju tiesības saņemt informāciju no amatpersonu kontiem ir vērtējamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā: ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.
ASV Federālās apgabaltiesas 2018. gada 23. maija spriedumā, kurā tiesa vērtēja ASV prezidenta rīcību, bloķējot savus sekotājus Twitter, tiesa atzina, ka Twitter ir uzskatāms par publisku platformu, kurā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tādējādi nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme, kuras ietvaros amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam sociālā tīkla lietotāja kontam, ja sekotāji pauž kritiku par amatpersonas pieņemtiem politiskiem lēmumiem vai nostāju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināts, ka attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā attiecībā uz privātpersonām, jo tiesiskā un demokrātiskā valstī valdības, ministru vai politiķu rīcībai ir jābūt pakļautai arī preses un sabiedrības kontrolei.
Tāpēc uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kad amatpersona liedz piekļuvi savam lietotāja profilam, ja kāds cits sociālā tīkla lietotājs ir paudis kritiku par amatpersonas politiskajiem lēmumiem. Augsta līmeņa amatpersonai ir jārēķinās, ka sabiedrības interese saņemt informāciju tieši no amatpersonas sociālā tīkla lietotāja konta būs ievērojami lielāka, nekā no ministrijas vai iestādes lietotāja konta vai citām privātpersonām.
Situācijā, kad amatpersona ir izvēlējusies izmantot sociālos medijus, veicot sabiedrības informēšanu plašākā apjomā, nekā likumā ir noteikts, amatpersonai ir arī pienākums ievērot labas pārvaldības principu, uzklausot un nodrošinot viedokļu daudzveidību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Piedāvāju papildināt likumu ar normu, kurā būtu noteikts liegums amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus.
Sabiedrība iegūs plašākas tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus komunikācijā ar amatpersonām, tādējādi amatpersonu rīcība būs vairāk pakļauta sabiedrības kontrolei.
