Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne, kas spēj just un ciest. Šādi Latvija pievienosies citām ES valstīm, stiprinot dzīvnieku aizsardzību un cilvēku atbildību.
Veikt grozījumu Latvijas Republikas Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieki nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīvas būtnes.
Lai gan Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir pamata regulējums, ko ar dzīvnieku drīkst un ko nedrīkst darīt, taču tiesas piemērotie sodi par šī likuma pārkāpumiem ir maigi, un itin bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk. Valsts policija publiski atzinusi, ka cietsirdība visbiežāk izpaužas pret suņiem un kaķiem.
Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, jau vairākkārt norādījušas, ka spriedumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem nav pietiekami bargi. Bieži veidojas strīdi starp Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu, robeža starp administratīvo procesu un kriminālprocesu dažbrīd ir ļoti šaura un daudzos gadījumos vajadzētu būt kriminālprocesam, bet tomēr tas paliek kā administratīvais process.
Lai to novērstu, nepieciešams atgriezties pie tēmas kodola un Civillikumā definēt, ka dzīvnieks nav manta, bet gan dzīva būtne. Daudzviet Eiropā - Šveicē, Austrijā, Vācijā, Čehijā, Francijā u.c. dzīvnieka civiltiesiskā statusa maiņa jau notikusi, tie juridiski nodalīti no lietu statusa - Austrijas Civillikums nosaka, ka “Dzīvnieki nav lietas…”, bet Čehijas Civilkodekss nosaka, ka “Dzīvam dzīvniekam ir īpaša nozīme un vērtība jau kā dzīvai radībai, kas apveltīta ar maņām. Dzīvs dzīvnieks nav lieta…”.
Mantas var salauzt, bojāt, dienām ilgi atstāt bez uzraudzības, tās var sist pret sienu, mest upē – mantām nesāp, tām nav jūtu, tās nejūt bailes un paniku, bet dzīvnieki nav mantas, viņiem sāp, viņi jūt bailes un paniku.
Piedāvājam veikt grozījumus Latvijas Republikas Civillikumā, ieviešot jaunu normu, kas nosaka, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas, justspējīgas būtnes. Šo formulējumu varētu iekļaut pēc līdzīga principa, kā tas ir Austrijā, Vācijā un Francijā u.c.
Grozījumu sagatavošana jāuztic Tieslietu ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Iespēju robežās varētu konsultēties ar to valstu tiesību ekspertiem, kur šādi grozījumi jau ir veikti.
Pēc Civillikuma grozījumu pieņemšanas būtu jāveic arī sekundārie pielāgojumi - piemēram, terminoloģijā manta, īpašums un lieta Dzīvnieku aizsardzības likumā, Krimināllikumā un Administratīvās atbildības likumā. Vienlaikus nepieciešams skaidrs tiesībsargājošo institūciju rīcības algoritms, lai novērstu gadījumus, kad cietsirdīga izturēšanās tiek kvalificēta kā administratīvs pārkāpums.
Šīs izmaiņas stiprinātu tiesisko konsekvenci, palīdzētu tiesām noteikt atbilstošākus sodus un veicinātu izpratni, ka dzīvnieks nav objekts, bet dzīva būtne, par kuru cilvēkam ir atbildība.
Sabiedrība iegūs cilvēcīgāku, taisnīgāku un ētiski atbildīgāku tiesisko sistēmu, kurā tiek atzīts, ka dzīvnieki ir jūtīgas būtnes, nevis manta.
Pirmkārt, tas palielinās sabiedrības empātiju un atbildību pret dzīvniekiem, veicinot apziņu, ka dzīvnieks nav lieta, ko var izmest vai atstāt novārtā. Šāds solis īpaši svarīgs bērnu un jauniešu izglītošanā - tas veido attieksmi, ka cieņa pret dzīvību ir universāla vērtība.
Otrkārt, tas stiprinās tiesu praksi, jo skaidrs juridiskais statuss palīdzēs prokuratūrai un tiesām piemērot bargākus sodus par cietsirdību. Pašreizējā situācijā bieži tiek piemēroti tikai simboliski sodi, un noziedznieki paliek nesodīti vai saņem nosacītu brīvības atņemšanu.
Treškārt, šīs izmaiņas uzlabos Latvijas starptautisko reputāciju. Lielākajā daļā ES valstu jau ir ieviests princips, ka dzīvnieki nav manta. Latvija šobrīd atpaliek no Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas un Portugāles piemēra.
Ceturtkārt, tas uzlabos institūciju sadarbību starp Valsts policiju, PVD un pašvaldībām, jo normatīvi kļūs skaidrāki un cietsirdības gadījumu kvalifikācija - viennozīmīgāka.
Kopumā šis solis palīdzēs Latvijai nostiprināties kā valstij, kas sargā dzīvību un cieņu - gan cilvēka, gan dzīvnieka.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
