Latvijas bāriņtiesu sistēma gadiem pierāda savu nespēju aizsargāt bērnus, nodrošināt likuma ievērošanu un pieņemt profesionāli pamatotus lēmumus. Aicinām to mainīt.
Latvijā bērnu tiesību un interešu aizsardzība šobrīd ir uzticēta pašvaldību bāriņtiesām. Prakse rāda, ka daudzos gadījumos tās nespēj nodrošināt vienotu, profesionālu un bērna interesēm atbilstošu pieeju. Sistēma ir sadrumstalota un pakļauta procesuālām un sistēmiskām kļūdām, kā arī ārējai ietekmei. Taču lēmumi par bērna dzīvi, drošību un attiecībām ar vecākiem ir vieni no smagākajiem, kādus valsts institūcijas pieņem. Tie prasa ne tikai juridisku pamatojumu, bet arī dziļu izpratni par bērna emocionālajām vajadzībām un attīstību — šeit kļūdas maksā visdārgāk.
Gada laikā Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā saņemtas vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Kritika attiecas gan uz lēmumu pamatojumu, gan procedūru caurskatāmību un institūciju profesionālo kapacitāti. Arī Tiesībsardze publiski atzinusi, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un tai nepieciešama būtiska reforma — reorganizācija vai likvidācija.
Šī situācija visvairāk skar bērnus. Lēmumi nereti tiek pieņemti bez pietiekami profesionālas bērna viedokļa noskaidrošanas, bez padziļināta psiholoģiskā izvērtējuma un bez vienotiem kvalitātes standartiem. Tas rada nopietnas un ilgtermiņa sekas bērna emocionālajai attīstībai un viņa uzticībai valstij.
Pašreizējā bāriņtiesu sistēma ir zaudējusi sabiedrības uzticību un praksē nereti nodara vairāk kaitējuma nekā sniedz palīdzību — gan bērniem, gan ģimenēm kopumā.
Aicinām īstenot visaptverošu bērnu aizsardzības sistēmas reformu, kas balstīta starptautiskos standartos un bērna labāko interešu principā.
Piedāvājam:
1. Atteikties no bāriņtiesām kā pašvaldību pakļautības institūcijām, paredzot saprātīgu pārejas periodu, lai netiktu apdraudēta bērnu tiesību aizsardzības nepārtrauktība.
2. Izveidot vienotu valsts līmeņa bērnu aizsardzības dienestu, līdzīgu modeļiem citās Eiropas Savienības valstīs, kurā strādā:
– bērnu psihologi un psihoterapeiti,
– specializēti sociālie darbinieki,
– bērnu tiesību eksperti,
– sertificēti mediatori ģimenes tiesību jomā.
3. Noteikt skaidru
disciplināro un materiālo atbildību par prettiesisku rīcību, nepamatotiem
lēmumiem vai bezdarbību bērnu tiesību aizsardzības procesos.
Nodrošināt institucionālu caurskatāmību, tostarp:
– lēmumu kvalitātes uzraudzību,
– vienotus profesionālos standartus,
– publiski pieejamu anonimizētu statistiku un pārskatus par sistēmas darbību.
4. Ieviest obligātu, profesionālu un zinātniski pamatotu bērna viedokļa noskaidrošanas metodiku, kas atbilst bērna vecumam un attīstības līmenim.
5. Lēmumu pieņemšanu par būtiskiem bērna tiesību un interešu jautājumiem nodot tiesas kompetencē, paredzot iespēju izveidot specializētu Ģimenes tiesu, kas skatītu ģimenes un bērnu tiesību lietas.
Šādas reformas rezultātā:
– bērni tiks aizsargāti profesionāli, nevis pakļauti sistēmiskiem riskiem;
– valsts rīkosies preventīvi, nevis tikai reaģēs uz krīzēm;
– tiks mazināts nepamatotu bērnu šķiršanu no ģimenēm risks;
– vecākiem un aizbildņiem būs skaidras, prognozējamas tiesības un pienākumi;
– institūcijas un to darbinieki būs reāli atbildīgi par savu rīcību;
– tiks mazināta politiska un lokāla ietekme bērnu lietās;
– pieaugs sabiedrības uzticēšanās valstij un bērnu aizsardzības sistēmai.
Šīs izmaiņas skar katru ģimeni – jo neviens nav pasargāts no valsts kļūdām, vienaldzības vai nekompetences. Bērnu aizsardzības sistēmai jābūt tādai, kas stiprina, nevis traumē, un kas veido drošu pamatu nākamajām paaudzēm.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
