Atbilstoši Civillikuma 89.panta otrajai daļai, viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Latvijas Republikas Satversmes 109.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Latvijas Republikas Satversmes 110.paredz, ka Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Diemžēl praksē netiek nodrošināta laulāto mantisko interešu aizsardzība attiecībā uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās. VSAOI ir individualizētas un attiecas tikai uz laulāto, kura vārdā tiek veiktas iemaksas, tādējādi pārkāpjot Civillikuma 89.pantu, ka viena no laulātajiem laulības laikā iegūtā manta (tai skaitā uzkrājumi) ir laulāto kopīgā manta. Šī procesa sekas ir nelabvēlīgas tam laulātajam, kurš ģimenē rūpējas par bērnu audzināšanu, ir ar mazāku darba stāžu un mazākām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Novērtējot ģimenes lomu sabiedrībā un tai skaitā arī neizbēgamo lomu sadalījumu ģimenē demogrāfisko apstākļu dēļ, ir jānodrošina vienlīdzīga ekonomiskā attieksme arī attiecībā uz VSAOI, tādējādi gan realizējot jau likumā noteikto par laulāto kopmantu, gan nodrošinot laulātajiem vienādu sociālo nodrošinājumu, it īpaši viena laulātā nāves gadījumā. Nav noslēpums, ka bērnu audzināšanas pienākumu dēļ sievietēm tradicionāli ir mazāks darba stāžs, veidojas pārtraukumi ienākumu saņemšanā un līdz ar to arī zemākas VSAO iemaksas. Statistiski sievietes arī vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Dažādo ekonomisko un sociālo faktoru kopums noved pie tā, ka viena laulātā (kurš ir strādājis algotu darbu un nodrošinājis lielāko daļu ienākumu) nāves gadījumā otrs laulātais paliek praktiski bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo ģimenē prioritizēja bērnu audzināšanu un to, ko sauc par bezatalgojuma nodarbinātību.
Aicinu noteikt likumā iespēju laulātajiem kopīgi deklarēt nodokļus un VSAOI attiecināt vienādās daļās uz abiem laulātājiem, lai nodrošinātu abu laulāto mantisko interešu aizsardzību. Līdzīgi kā laulātie var vienoties par dažādiem mantas īpašuma veidiem, tajā skaitā mantas šķirtību vai atsevišķu mantu, šai iespējai kopīgi deklarēt nodokļus būtu jābūt brīvprātīgai. Papildus tam, ņemot vērā, ka pensiju uzkrājums veidojas ilgākā laika posmā, ieviešot šādu regulējumu, iespējai sadalīt VSAOI starp laulātajiem vienlīdzīgās daļās jābūt arī retroaktīvai, piemēram, nosakot termiņu, līdz kuram laulātie var pieprasīt VSAOI uzkrājumu apvienošanu.
Piedāvātās izmaiņas iespējams ieviest, veicot mērķtiecīgus grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā un saistītajos normatīvajos aktos. Valsts budžeta ietekme īstermiņā un vidējā termiņā būs neitrāla, jo notiek tikai esošo uzkrājumu apvienošana bez papildus finansējuma.
Piedāvātās izmaiņas sniegs vairākus būtiskus ieguvumus sabiedrībai kopumā:
– atbalsts tieši ģimenēm un to mantiskās labklājības veicināšana, godīgāks sociālais nodrošinājums, ņemot vērā abu laulāto ieguldījumu un intereses;
– mazāks risks sievietēm, kas daļu no darbspējīgā vecuma nestrādā un audzina bērnus, vecumdienās nonākt galīgā trūkumā un samazinās nepieciešamību pēc valsts pabalstiem un sociālās palīdzības.
– uzticēšanās pensiju sistēmai – lielāka elastība palielinās iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai un valstij.