Piedāvāju mākslīgo intelektu mācīt kā atsevišķu tematu tikai IT stundās, kur skolēni apgūtu ne vien rīkus, bet arī to radītos riskus intelektuālajai attīstībai, videi un darba tirgum.
Atsaucoties uz VIAA ziņām "Latvijā uzsāk nacionālu mākslīgā intelekta programmu skolās”, vēlos aicināt Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt šīs programmas formātu. Tā vietā, lai mākslīgo intelektu (MI) vispārēji un nekontrolēti integrētu visos mācību priekšmetos, aicinu par to izglītot kā par atsevišķu, padziļinātu tematu informācijas tehnoloģiju (IT) stundās, vienlaikus primāri koncentrējoties uz tā kritisku, jēgpilnu un drošu lietošanu.
Tehnoloģiju straujā attīstība pēdējos gados ir radījusi milzīgu lēcienu, taču masveida MI rīku ieviešana skolu ikdienā bez skaidras metodikas nes sev līdzi nopietnus riskus. Pārmērīga un priekšlaicīga paļaušanās uz šiem rīkiem parasto mācību uzdevumu veikšanā var negatīvi ietekmēt jaunās paaudzes patstāvīgās informācijas meklēšanas, datu analīzes un kognitīvās spējas. Pastāv risks veidoties jaunai digitālās atkarības formai, kurā skolēns zaudē motivāciju patstāvīgi domāt, lai nonāktu pie mērķa.
Starptautiskie avoti un pētījumi jau tagad iezīmē šos riskus:
Risinājums.
Ir skaidrs, ka MI tehnoloģijas ir uz palikšanu un darba tirgū pieprasījums pēc prasmēm tās lietot tikai augs. Tāpēc mērķis nedrīkst būt tehnoloģiju apkarošana vai aizliegšana, ko reālajā dzīvē nemaz nav iespējams panākt. Tā vietā ir jāmaina pieeja:
– Fokusēta apguve IT priekšmetos – mācīt MI kā atsevišķu, jaudīgu instrumentu informācijas tehnoloģiju stundās. Skolēniem ir jāiemācās šos rīkus vadīt, programmēt un izmantot kā asistentus sarežģītu uzdevumu risināšanai, nevis kā veidu, kurā tehnoloģija domā viņu vietā. Tas nozīmē stiprināt jauniešu prasmes izmantot MI izcili un produktīvi.
– Pedagogu atbalsts un mācību procesa modernizācija – sniegt valsts atbalstu un metodiskos materiālus skolotājiem, lai viņi spētu pārkārtot pārbaudes darbu sistēmu (piemēram, liekot lielāku uzsvaru uz mutiskajām prezentācijām, argumentāciju vai radošiem uzdevumiem ar individuālo pieredzi), tādējādi dabiski ierobežojot neapzinīgu MI izmantošanu špikošanai.
– Kritiskā domāšana – programmā obligāti jāiekļauj moduļi par MI riskiem – autortiesībām, plaģiātu, datu drošību, algoritmu kļūdām un ietekmi uz vidi.
Īstenojot pārdomātu un kontrolētu MI integrāciju, Latvijas izglītības sistēma nevis bēgs no nākotnes, bet gan vadīs to. Rezultātā darba tirgū nonāks jaunieši, kuri nav akli atkarīgi no tehnoloģijām, bet gan prot tās izmantot augstā, profesionālā līmenī, vienlaikus saglabājot spēcīgu patstāvīgo un kritisko domāšanu.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
