.webp)
Pret lāču medību atļaušanu
Piedāvāju nostiprināt brūnā lāča aizsardzību Latvijas likumdošanā, vienlaikus ieviešot efektīvus konfliktnovēršanas mehānismus, kas ļauj aizsargāt gan lāčus, gan cilvēku intereses.
Adresāts: Latvijas Republikas Saeimā
Pārstāvis: MARTINS ROBERTS SAULEVIČS
Publicēta: 21.05.2026
https://manabalss.lv/i/4135
Palīdzi savākt vēl
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir Latvijas lielākais savvaļas zīdītājs un neatņemama daļa no mūsu ekosistēmas. Lāčus Latvijā nav atļauts medīt, taču pašlaik tiek virzīta iniciatīva, kas prasa ieviest regulētas lāču medības, pamatojot tās ar populācijas pieaugumu un drošības apsvērumiem. Pirms šādi lēmumi tiek pieņemti, ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt alternatīvas, kas ļauj nodrošināt gan cilvēku drošību, gan lāču kā sugas ilgtspēju. Tāpēc aicinām medību vietā ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas un elektrožogu sistēmas, saglabājot lāča kā stingri aizsargājamas sugas statusu.
Saskaņā ar LVMI "Silava" datiem Latvijā šobrīd uzturas aptuveni 190 lāču. Lai gan tas ir būtisks pieaugums, jāņem vērā, ka lācis Latvijā ilgstoši bija gandrīz pilnībā iznīcināts — 20. gadsimta vidū to skaits bija kritis līdz dažiem vienpatņiem. Tagadējā atjaunošanās ir dabisks ekoloģisks process. Pētījumi rāda, ka lāči ir būtiski ekosistēmas regulatori — tie kontrolē pārnadžu populācijas, izplata sēklas un uztur meža ekosistēmas līdzsvaru. Lāča izzušana no ekosistēmas rada kaskādes efektu, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību kopumā.
Konflikti starp lāčiem un cilvēkiem galvenokārt rodas nevis tāpēc, ka lāči kļūst agresīvāki, bet tāpēc, ka to dabiskā dzīvotne tiek arvien vairāk sašaurināta — meži tiek izcirsti, lauksaimniecības zemes paplašinās un lāčiem ir arvien mazāk vietas, kur dzīvot tālu no cilvēkiem. Šī problēma skar gan lauku iedzīvotājus, gan dabas aizsardzību — un tās risinājums nevar būt tikai medības.
Piedāvāju nostiprināt brūnā lāča aizsardzību Latvijas likumdošanā, vienlaikus ieviešot efektīvus konfliktnovēršanas mehānismus, kas ļauj aizsargāt gan lāčus, gan cilvēku intereses:
- saglabāt un nostiprināt lāča statusu kā stingri aizsargājamas sugas, skaidri nosakot, ka medības nav pieļaujamas. Medības nav pierādīta metode cilvēku un lāču konfliktu mazināšanai — pētījumi rāda, ka medību rezultātā lāču uzvedība kļūst neprognozējamāka, jo tiek izjaukta sociālā struktūra, un jaunas, mazāk piesardzīgas mātes nāk aizstāt nokautās.
- ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas — elektriskos žogus ap dravām, lopkopības vietām un atkritumu tvertnēm, kas ir galvenie lāču pievilkšanas faktori. Šveice un Skandināvijas valstis pierāda, ka elektrožogi ir efektīvākā un lētākā metode konfliktu mazināšanai. Starptautisks metaanalīzes pētījums (Göttingen Universitāte, 2020), kas analizēja 77 gadījumus no 48 publikācijām, secināja, ka elektrožogi ir visefektīvākā intervences metode cilvēku un lāču konfliktu mazināšanā, samazinot postījumus par 79–100%
- izveidot ātru un taisnīgu kompensāciju mehānismu par lāču nodarītajiem zaudējumiem, sedzot gan tiešos zaudējumus, gan negūto peļņu, lai mazinātu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret lāčiem.
- izveidot sabiedrības izglītošanas programmu par drošu uzvedību lāču teritorijās un lāču ekoloģisko nozīmi, samazinot bailes, kas bieži tiek pārspīlētas salīdzinājumā ar reālo apdraudējumu.
Grozījumu sagatavošana jāuztic Zemkopības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un nevalstiskajām dabas aizsardzības organizācijām.
Pirmkārt, tas saglabās bioloģisko daudzveidību — lācis ir ekosistēmas veselības rādītājs. Tā aizsardzība nozīmē veselas ekosistēmas aizsardzību, no kuras ir atkarīga arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms.
Otrkārt, tas mazinās konfliktus efektīvāk nekā medības — preventīvās aizsardzības metodes, kas jau darbojas citās Eiropas valstīs, pierāda, ka cilvēku un lāču līdzāspastāvēšana ir iespējama bez medībām. Skandināvijā, kur lāču ir daudzkārt vairāk nekā Latvijā, elektrožogi un izglītošana ir samazinājuši konfliktus ievērojami efektīvāk nekā medības.
Treškārt, tas stiprinās Latvijas reputāciju kā dabas aizsardzībā atbildīgu valsti Eiropas Savienības kontekstā — lāča medības nonāktu pretrunā ar ES Biotopu direktīvas principiem un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Ceturtkārt, tas attīstīs dabas tūrismu — lācis kā savvaļas dzīvnieks ir liela tūristiskā vērtība. Valstis, kur lāčus var vērot savvaļā, piesaista ievērojamus ienākumus no ekoloģiskā tūrisma. Latvija var izmantot šo potenciālu, nevis iznīcināt to.
Kopumā šis solis palīdzēs Latvijai saglabāt dabas mantojumu nākamajām paaudzēm, vienlaikus nodrošinot efektīvus un humānus risinājumus cilvēku un lāču konfliktu mazināšanai.
Šīs platformas pamatā ir cilvēki, nevis reklāmas vai politika!
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
