
Atjaunot diennakts neatliekamo palīdzību Rīgas 1. slimnīcā
Atjaunot Rīgas 1. slimnīcas 24/7 neatliekamās palīdzības centru, lai atslogotu PSKUS un RAKUS, mazinātu NMPD brigāžu aizturi un uzlabotu palīdzības pieejamību Rīgā.

Atjaunot Rīgas 1. slimnīcas 24/7 neatliekamās palīdzības centru, lai atslogotu PSKUS un RAKUS, mazinātu NMPD brigāžu aizturi un uzlabotu palīdzības pieejamību Rīgā.
Rīgā ilgstoši pastāv problēma ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu plūsmu lielajās universitātes slimnīcās. Publiski vairākkārt ziņots, ka NMPD brigādes ar pacientiem pie slimnīcu neatliekamās medicīnas nodaļām mēdz gaidīt ilgstoši, atsevišķos gadījumos pat vairākas stundas. Šajā laikā brigāde nav pieejama nākamajam izsaukumam, bet pacients, kurš jau ir nogādāts slimnīcā, vēl nav savlaicīgi pārņemts ārstniecības iestādes aprūpē.
Pašreiz lielākā neatliekamās palīdzības pacientu plūsma Rīgā koncentrējas galvenokārt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šāda koncentrācija rada lielu slodzi slimnīcu neatliekamās medicīnas nodaļām, NMPD brigādēm un pacientiem. Šobrīd Rīgas centrā ir ārstniecības iestāde ar izcilu infrastruktūru, kuru iespējams izmantot efektīvāk - Rīgas 1. slimnīca, kuras neatliekamās medicīnas centrs tika slēgts 2010. gadā.
Šīs iniciatīvas mērķis ir panākt, lai valsts un Rīgas pašvaldība izvērtē un īsteno Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošanu vai 24/7 neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidi. Šāda struktūrvienība nebūtu konkurence universitātes slimnīcām, bet papildu drošības un atslogošanas mehānisms Rīgas veselības aprūpes sistēmā.
Rīgas 1. slimnīcā būtu iespējams nodrošināt palīdzību pacientiem ar akūtām, bet ne vienmēr universitātes slimnīcas līmeņa palīdzību prasošām saslimšanām un traumām: vieglākām un vidēji smagām traumām, akūtām iekšķīgām saslimšanām, steidzamu ārsta apskati, pamata diagnostiku, analīzēm, rentgenu un sākotnēju stabilizāciju. Daļu pacientu pēc izvērtēšanas varētu novirzīt ambulatorai aprūpei, dienas stacionāram vai, ja nepieciešams, pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu.
Latvijas Republikas Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tāpēc neatliekamās palīdzības pieejamība nav tikai organizatorisks jautājums tas ir sabiedrības drošības un cilvēka pamattiesību jautājums.
Piedāvātais risinājums ir atjaunot neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitāti Rīgas 1. slimnīcā, izveidojot tajā diennakts režīmā strādājošu neatliekamās medicīnas punktu vai pakāpeniski atjaunojot pilnvērtīgu Neatliekamās medicīnas centru.
Šis risinājums nav domāts kā konkurence Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai vai Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Tā mērķis ir radīt papildu drošības un atslogošanas mehānismu Rīgas veselības aprūpes sistēmā, lai pacienti ar akūtām, bet ne vienmēr universitātes slimnīcas līmeņa palīdzību prasošām saslimšanām un traumām varētu ātrāk saņemt palīdzību Rīgas centrā.
Aicinu Saeimu, Ministru kabinetu, Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Rīgas domi sadarbībā ar Rīgas 1. slimnīcu izstrādāt rīcības plānu Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošanai. Šim plānam jāietver juridiskais regulējums, finansējuma modelis, pacientu plūsmas kritēriji, sadarbības kārtība ar NMPD un ieviešanas termiņi.
Risinājumu iespējams ieviest pakāpeniski.
Pirmajā posmā Rīgas 1. slimnīcā jāizveido 24/7 neatliekamās palīdzības punkts ar dežūrārstu, māsu komandu, pamata laboratorisko diagnostiku, rentgenu un traumu aprūpes iespējām. Šajā punktā varētu palīdzību saņemt pacienti, akūtām iekšķīgām saslimšanām, sāpēm, nelieliem ievainojumiem, nepieciešamību pēc steidzamas ārsta apskates, analīzēm vai pamata izmeklējumiem. Pēc sākotnējās izvērtēšanas daļu pacientu varētu novirzīt ambulatorai aprūpei, dienas stacionāram vai, ja nepieciešams, pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu.
Otrajā posmā Nacionālajam veselības dienestam jānoslēdz līgums ar Rīgas 1. slimnīcu par konkrētu valsts apmaksātu neatliekamās palīdzības pakalpojumu apjomu. Tas dotu slimnīcai skaidru tiesisku un finansiālu pamatu nodrošināt šo funkciju, bet pacientiem prognozējamu un pieejamu pakalpojumu.
Trešajā posmā Veselības ministrijai, NMPD, Rīgas 1. slimnīcai, PSKUS un RAKUS jāizstrādā pacientu plūsmas algoritms. Tajā skaidri jānosaka, kurus pacientus NMPD var nogādāt Rīgas 1. slimnīcā, bet kuri pacienti obligāti jānogādā universitātes slimnīcā. Rīgas 1. slimnīcai nebūtu jāuzņem pacienti ar politraumu, insultu, akūtu miokarda infarktu, smagu sepsi vai citiem stāvokļiem, kuriem nepieciešams augstākā līmeņa specializēts centrs. Taču tā varētu būt nozīmīgs atbalsts pacientiem, kuriem nepieciešama steidzama, bet ne terciāra līmeņa palīdzība.
Ceturtajā posmā pēc 12 mēnešiem jāveic neatkarīgs izvērtējums par ietekmi uz pacientu plūsmu Rīgā. Jāvērtē, vai samazinās PSKUS un RAKUS neatliekamās medicīnas nodaļu noslodze, vai samazinās NMPD brigāžu gaidīšanas laiks pie slimnīcām, vai pacienti ātrāk saņem sākotnējo izvērtēšanu un vai risinājums ir drošs pacientiem.
Nepieciešamības gadījumā jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kā arī jāprecizē NVD līgumu nosacījumi ar ārstniecības iestādēm. Rīgas 1. slimnīcai jānosaka skaidra vieta Rīgas neatliekamās palīdzības pacientu plūsmā.
Finansējumu iespējams nodrošināt no valsts budžeta, Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma, Nacionālā veselības dienesta līguma un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja tie pieejami veselības aprūpes infrastruktūras un krīžu gatavības stiprināšanai.
Šis risinājums dotu vairākus ieguvumus: samazinātu slodzi lielajām universitātes slimnīcām, uzlabotu palīdzības pieejamību Rīgas centrā, mazinātu NMPD brigāžu aizturi pie neatliekamās medicīnas nodaļām, efektīvāk izmantotu esošu ārstniecības infrastruktūru un stiprinātu Rīgas gatavību krīžu vai masveida cietušo gadījumiem.
Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošana būtu praktisks, īstenojams un sabiedrības drošībai nepieciešams solis.
Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošana dotu būtisku ieguvumu visai sabiedrībai, jo tā palielinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību Rīgā, samazinātu lielo universitātes slimnīcu pārslodzi un uzlabotu pacientu aprūpes savlaicīgumu.
Pašlaik liela daļa neatliekamās palīdzības pacientu Rīgā tiek koncentrēta galvenokārt divās lielajās universitātes slimnīcās Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šāda koncentrācija rada sastrēgumus neatliekamās medicīnas nodaļās, pagarina pacientu gaidīšanas laiku un aiztur NMPD brigādes pie slimnīcām. Ja brigāde ar pacientu ilgstoši gaida pie neatliekamās medicīnas nodaļām, tā tajā laikā nav pieejama nākamajam izsaukumam. Tas nozīmē, ka palīdzība var kavēties citam pacientam, kuram tā konkrētajā brīdī var būt vitāli nepieciešama.
Atjaunojot neatliekamās palīdzības kapacitāti Rīgas 1. slimnīcā, daļu pacientu ar akūtām, bet ne vienmēr universitātes slimnīcas līmeņa ārstēšanu prasošām saslimšanām un traumām būtu iespējams novirzīt tuvāk un ātrāk pieejamai palīdzībai Rīgas centrā. Tas ļautu lielajām universitātes slimnīcām vairāk koncentrēties uz smagākajiem un specializētu aprūpi prasošajiem pacientiem insultu, infarktu, politraumu, smagu sepsi, sarežģītām operācijām un citām augsta riska situācijām.
Sabiedrības ieguvums būtu arī pacientu cieņas un drošības uzlabošana. Pacientam, kurš jau nogādāts slimnīcā, nevajadzētu ilgstoši gaidīt neatliekamās palīdzības transportā vai uz slimnīcas rampas. Savlaicīga pacienta pārņemšana ārstniecības iestādē nozīmē ātrāku ārsta apskati, ātrāku diagnostiku, ātrāku atsāpināšanu, ātrāku ārstēšanas sākšanu un mazāku risku, ka pacienta stāvokļa pasliktināšanās netiek laikus pamanīta.
Šāds risinājums palīdzētu arī NMPD sistēmai. Samazinoties brigāžu aizturei pie pārpildītiem neatliekamās medicīnas centriem, vairāk brigāžu būtu pieejamas aktīvajiem izsaukumiem. Tas uzlabotu NMPD reaģētspēju visā Rīgā un Pierīgā. Sabiedrībai tas nozīmē vienkāršu, bet ļoti svarīgu lietu lielāku iespēju, ka neatliekamā palīdzība ieradīsies ātrāk brīdī, kad tā ir vajadzīga.
Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošana arī palīdzētu efektīvāk izmantot jau esošu ārstniecības infrastruktūru. Tā vietā, lai visu neatliekamo pacientu plūsmu koncentrētu dažās pārpildītās slimnīcās, veselības aprūpes sistēma varētu izmantot vairākus savstarpēji papildinošus punktus. Tas ir racionāli gan no pacientu drošības, gan no resursu izmantošanas viedokļa.
Rīgas 1. slimnīcas iesaiste stiprinātu pilsētas noturību un gatavību ārkārtas situācijām.
Ieguvēji būtu arī medicīnas darbinieki. Samazinot pārslodzi universitātes slimnīcu neatliekamās medicīnas nodaļās, mazinātos darba spriedze, izdegšanas risks un konfliktsituācijas starp slimnīcu personālu, pacientiem, tuviniekiem un NMPD brigādēm. Labāk organizēta pacientu plūsma nozīmē drošāku darba vidi un kvalitatīvāku aprūpi.
Sabiedrības ieguvums būtu ātrāka palīdzība pacientiem, mazākas rindas lielajās slimnīcās, labāka NMPD brigāžu pieejamība, efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana un lielāka gatavība krīzes situācijām.
Rīgas iedzīvotājiem ir nepieciešama veselības aprūpes sistēma, kas spēj reaģēt ātri, cieņpilni un droši. Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošana būtu praktisks solis šāda mērķa sasniegšanai.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
