PAR SAMĒRĪGU IEROČU ATĻAUJU IEROBEŽOŠANU
Aicinām grozīt Ieroču aprites likumu, lai ieroča atļauja netiktu automātiski apturēta aizdomu vai apsūdzības dēļ, bet gan pēc individuāla riska izvērtējuma, ievērojot samērīgumu un Satversmi
Adresāts: Latvijas Republikas Saeimā
Pārstāvis: Jānis Brambats
Publicēta: 22.06.2026
https://manabalss.lv/i/4164
Palīdzi savākt vēl
Pašreizējā Ieroču aprites likuma 24. panta otrās daļas piemērošanas rezultātā ieroča atļaujas darbība kriminālprocesa laikā praksē tiek apturēta gandrīz automātiski arī gadījumos, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nevardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – piemēram, saimnieciskās darbības, nodokļu, finanšu vai autortiesību pārkāpumiem, kas paši par sevi neliecina par paaugstinātu risku sabiedrības drošībai. Rezultātā tiesību ierobežojums tiek piemērots tikai procesa statusa dēļ, neveicot individuālu riska izvērtējumu. Tas var radīt nesamērīgu un ilgstošu ierobežojumu situācijās, kurās nav objektīva pamata sabiedrības drošības apdraudējumam.
Aicinām grozīt Ieroču aprites likuma 24. panta otro daļu un nepieciešamības gadījumā arī citas ar šo regulējumu saistītās tiesību normas, paredzot, ka ieroča atļaujas darbības apturēšana kriminālprocesa laikā netiek piemērota automātiski visām personām, kurām piešķirts aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss, bet gan tiek pieņemta, balstoties uz individuālu riska un samērīguma izvērtējumu. Pašlaik Ieroču aprites likuma 24. panta otrā daļa paredz, ka Valsts policija aptur ieroča atļaujas darbību personai, kura kriminālprocesā ir atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā vai saukta pie kriminālatbildības (apsūdzētais). Lai gan normas redakcijā Valsts policijai ir paredzēta rīcības brīvība, praksē tā tiek piemērota kā faktiski automātisks ierobežojums, jo tās piemērošana ir cieši saistīta ar 23. panta 6. punktā noteikto regulējumu un iestādes konsekventu interpretāciju. Tādējādi problēma nav tikai normas formulējumā, bet arī tās piemērošanas praksē, kur ieroča atļaujas darbības apturēšana personai, kurai piešķirts aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss, faktiski tiek īstenota automātiski, neveicot individuālu konkrētās situācijas, iespējamā apdraudējuma un personas risku izvērtējumu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad kriminālprocess ir saistīts ar iespējamiem nodokļu, saimnieciskās darbības, finanšu, autortiesību vai citiem nevardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paši par sevi neliecina par paaugstinātu risku sabiedrības drošībai. Tāpat netiek pietiekami vērtēta iespējamā apdraudējuma pakāpe sabiedrības drošībai un individuālie lietas apstākļi. Rezultātā vienādas tiesiskās sekas tiek piemērotas neatkarīgi no konkrētā noziedzīgā nodarījuma rakstura un tā faktiskās saistības ar sabiedrības drošības apdraudējumu. Šāda pieeja nozīmē, ka būtiski tiesību ierobežojumi tiek piemēroti vienīgi procesuāla statusa dēļ, vēl pirms personas vaina ir pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka kriminālprocesi un tiesvedības nereti ilgst gadiem, šāds ierobežojums var būt ilgstošs arī gadījumos, kad nav stājies spēkā notiesājošs spriedums. Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nostiprina nevainīguma prezumpciju, savukārt Satversmes 1., 89. un 105. pants prasa nodrošināt pamattiesību ierobežojumu samērīgumu, nepieciešamību un pamatotību demokrātiskā tiesiskā valstī. Tādēļ jebkuram ierobežojumam jābūt balstītam ne tikai uz formālu procesuālu statusu, bet arī uz objektīvu risku izvērtējumu. Valsts pienākums aizsargāt sabiedrības drošību un regulēt ieroču apriti netiek apšaubīts. Tomēr šo mērķi iespējams sasniegt arī ar individuāli diferencētu pieeju, kas ņem vērā konkrētā noziedzīgā nodarījuma raksturu, iespējamo bīstamību un faktisko risku sabiedrībai. Īpaši jāņem vērā, ka likumīgie ieroču īpašnieki Latvijā ir izgājuši medicīnisko, psiholoģisko un reputācijas izvērtējumu, kā arī apmācību un atrodas pastāvīgā valsts uzraudzībā. Tādēļ nav samērīgi automātiski ierobežot šo personu tiesības gadījumos, kad kriminālprocess nav saistīts ar vardarbību, draudiem vai ieroču nelikumīgu izmantošanu. Šīs pieejas nepieciešamību apstiprina arī Tieslietu ministrijas 2025. gada 10. marta atbilde (TM reģ. Nr. 1-24/1881), kas sniegta, izvērtējot jautājumu par ieroču atļauju darbības apturēšanas regulējuma samērīgumu kriminālprocesa laikā. Ministrija norādīja, ka ir nepieciešams vērtēt, vai spēkā esošais regulējums atbilst Satversmē nostiprinātajam samērīguma principam, un uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanā būtiski ņemt vērā ne tikai personas procesuālo statusu, bet arī konkrētā iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apdraudējuma pakāpi. Vienlaikus tika norādīts, ka automātiska ieroča atļaujas apturēšana būtu īpaši pamatota tikai gadījumos, kas saistīti ar vardarbīgiem vai sabiedrības drošību tieši apdraudošiem noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt pārējos gadījumos būtu samērīgi paredzēt individuālu Valsts policijas izvērtējumu. Aktuālā ģeopolitiskā situācija Eiropā – Krievijas agresija pret Ukrainu – ir būtiski mainījusi drošības vidi reģionā un aktualizējusi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nozīmi, kurā nozīmīga loma ir ne tikai valsts aizsardzības iestādēm, bet arī sabiedrības iesaistei un atbildīgu pilsoņu līdzdalībai. Latvijas valsts attīsta visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā civilā sabiedrība, tostarp likumīgie ieroču īpašnieki un mednieki, var veidot būtisku daļu no valsts noturības sistēmas. Tādēļ valsts interesēs ir saglabāt uzticēšanos likumpaklausīgiem un pārbaudītiem ieroču īpašniekiem, nodrošinot, ka tiesību ierobežojumi tiek piemēroti tikai tad, ja pastāv objektīvi riski, kas saistīti ar vardarbību, draudiem vai citiem sabiedrības drošības apdraudējumiem. Tādēļ individuāla riska un samērīguma izvērtējuma ieviešana, lemjot par ieroča atļaujas darbības apturēšanu kriminālprocesa laikā, ļautu vienlaikus nodrošināt sabiedrības drošību, ievērot nevainīguma prezumpciju un samērīguma principu, kā arī saglabāt uzticēšanos likumpaklausīgiem un pārbaudītiem ieroču īpašniekiem.
Tādējādi aicinām Saeimu:
– Grozīt Ieroču aprites likuma 24. panta otro daļu un nepieciešamības gadījumā arī citas ar šo regulējumu saistītās Ieroču aprites likuma normas, paredzot, ka lēmums par ieroča atļaujas darbības apturēšanu personai, kurai kriminālprocesā piešķirts aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss, tiek pieņemts, pamatojoties uz individuālu riska un samērīguma izvērtējumu, nevis vienīgi uz personas procesuālo statusu, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, personas līdzšinējo reputāciju, iespējamo saistību ar vardarbību, draudiem vai ieroču apriti.
– Ieviest diferencētu regulējumu, skaidri nošķirot vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus no nodarījumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu sabiedrības drošībai.
– Nodrošināt efektīvu un paātrinātu lēmumu par ieroča atļaujas darbības apturēšanu pārsūdzēšanas kārtību.
– Paredzēt periodisku ierobežojumu pārskatīšanu gadījumos, kad kriminālprocess vai tiesvedība ir ilgstoša.
Tiesiskā valstī pamattiesību ierobežojumi nedrīkst būt balstīti tikai uz procesuālu statusu. Tie ir pieļaujami vien tad, ja tie ir nepieciešami, pamatoti un samērīgi konkrētajā situācijā, vienlaikus nodrošinot gan sabiedrības drošību, gan nevainīguma prezumpcijas efektīvu ievērošanu.
Šīs platformas pamatā ir cilvēki, nevis reklāmas vai politika!
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
