Noteikt finanšu pratību kā obligātu studiju kursu visās Latvijas augstskolās, lai jaunieši gūtu praktiskas zināšanas par personīgo finanšu pārvaldīšanu un spētu nodrošināt savu labklājību ilgtermiņā.
Finanšu pratība jeb iedzīvotāju prasme gudri rīkoties ar naudu ir katra cilvēka finansiālās labklājības pamatā. Latvijas Bankas dati liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju vidējais finanšu pratības indekss sasniedz 61% no maksimālā iespējamā rezultāta. Turklāt dažās iedzīvotāju grupās finanšu pratība ir kritiski zema, piemēram, 18-19 gadus vecu jauniešu vidū. Saskaņā ar OECD metodoloģiju par pietiekamu finanšu pratības līmeni tiek uzskatīts rezultāts, kas sasniedz vismaz 70%.
Lai jaunieši būtu finansiāli prasmīgi un pieņemtu lēmumus, kas ļaus veidot pārtikušu dzīvi, rosinām noteikt finanšu pratību kā obligātu studiju kursu visās Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Līdzīgi jau šobrīd tiek īstenots civilās un vides aizsardzības kurss.
Mūsdienu sabiedrībā finanšu pratība ir ikviena cilvēka ikdienas nepieciešamība. Jaunieši jau studiju laikā pieņem nozīmīgus finanšu lēmumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi, , izvēlas kredītus, sāk darba gaitas un maksā nodokļus, veido uzkrājumus un investē. Daļai jauniešu trūkst pamatzināšanu, lai pieņemtu sev izdevīgus lēmumus, un kļūdas var atstāt ietekmi uz visu tālāko dzīvi. Finanšu pratības trūkums ilgtermiņā ietekmē ne tikai indivīda labklājību, bet arī sabiedrību kopumā – pieaug parādsaistības, finanšu krāpniecības riski, ēnu ekonomika un sociālā nevienlīdzība.
Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Bankas dati liecina, ka biežāk sastopamie krāpšanas veidi Latvijā ir pirkumu krāpšana (15 %), pikšķerēšana (krāpšanas veids, kurā no cilvēka tiek izvilināta sensitīva informācija) (8 %), krāpnieciskas investīcijas (6,5 %) un neautorizēti darījumi (5,6 %).
Digitālajā laikmetā finanšu vide kļūst arvien sarežģītāka – strauji attīstās investīciju platformas, kriptovalūtas, digitālie maksājumi un dažādi finanšu pakalpojumi, kuru izpratnei nepieciešamas pamatzināšanas. Tādēļ finanšu pratībai jābūt vienai no mūsdienu augstākās izglītības pamatkompetencēm neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) īstenots starptautisks pētījums “PISA 2022 rezultāti: kāda ir skolēnu finanšu pratība?” liecina, ka valstis ar augstākiem rezultātiem finanšu pratībā – piemēram, Dānija, Kanāda, Nīderlande, Čehija un Polija – izceļas ar sistemātiskāku pieeju finanšu izglītībai un lielāku jauniešu saskari ar finanšu tēmām mācību procesā.
Rosinām Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Banku, augstākās izglītības iestādēm un nozares ekspertiem (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centru) izstrādāt vienotu finanšu pratības kursa ietvaru, kas tiktu iekļauts visu augstskolu studiju programmās.
Kursā būtu jāiekļauj praktiskas zināšanas par:
- personīgā budžeta plānošanu;
- uzkrājumu veidošanu;
- kredītiem un procentu likmēm;
- nodokļiem;
- pensiju sistēmu;
- investīciju pamatiem;
- finanšu drošību un krāpniecības riskiem;
- digitālajiem finanšu rīkiem.
Kursa apjoms (3 ECTS) nozīmētu, ka tas būtu īss, praktisks un visām studiju programmām pielāgojams, līdzīgi kā civilās un vides aizsardzības kurss. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai ikviens students spētu pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un orientēties mūsdienu ekonomiskajā vidē. Piedāvātais 3 ECTS kurss nav paredzēts kā būtisks studiju sloga palielinājums, bet gan kā īss un praktisks vispārējo kompetenču kurss. Par konkrēto integrācijas modeli - vai tas aizstāj daļu no esošajiem vispārizglītojošajiem kursiem vai tiek iekļauts citā veidā - būtu lemjams Izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolu sadarbībā.
Sabiedrība iegūs finansiāli zinošākus, atbildīgākus un turīgākus cilvēkus. Tas palīdzēs mazināt iedzīvotāju ievainojamību pret pārmērīgām parādsaistībām, finanšu krāpniecību un nepārdomātiem finanšu lēmumiem. Finanšu pratība veicina ilgtermiņa labklājību – uzkrājumu veidošanu un lielāku izpratni par nodokļu un pensiju sistēmu. Šādas zināšanas ir būtiskas arī valsts ekonomiskajai noturībai. Finansiāli pratīgāka sabiedrība spēj pieņemt atbildīgākus lēmumus krīzes situācijās, labāk pielāgoties ekonomiskajām pārmaiņām un aktīvāk iesaistīties tautsaimniecībā. Tas stiprinās jauniešu spēju patstāvīgi veidot savu nākotni un mazinās sociālos riskus ilgtermiņā. Mūsdienās finanšu pratība ir tikpat būtiska dzīves prasme kā digitālās prasmes un pilsoniskā izglītība, tādēļ tai jābūt pieejamai ikvienam studentam neatkarīgi no izvēlētās profesijas.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
