Paraksties, lai valsts finansēts terapeitiskais atbalsts cilvēkiem ar autismu turpinātos arī pēc 18 gadu vecuma neatkarīgi no invaliditātes grupas. Nenogriez ceļu uz patstāvīgu dzīvi!
Vai zināji, ka Latvijā autisms “beidzas” 18. dzimšanas dienā? Uz papīra paliek diagnoze, bet sociālais atbalsts – teju pilnībā izzūd. Paraksties par to, lai cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem pēc pilngadības sasniegšanas turpinātu saņemt valsts apmaksātu nepieciešamo atbalstu.
Latvijā bērni ar autiskā spektra traucējumiem (AST) līdz 18 gadu vecumam saņem likumā noteikto valsts atbalstu. Šis atbalsts ietver ABA terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju, audiologopēda un logopēda nodarbības, kā arī citus terapijas veidus, kas palīdz šiem bērniem attīstīties un iekļauties sabiedrībā. Taču 18. dzimšanas dienā šis atbalsts tiek pārtraukts sistēmas nepilnību dēļ.
Pašlaik pieaugušais ar AST valsts finansētu sociālo rehabilitāciju var turpināt saņemt tikai tad, ja viņam ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku ar AST neatbilst šīm invaliditātes grupām, taču viņiem joprojām ir nepieciešams regulārs terapeitiskais un sociālais atbalsts, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā. Valsts noteiktie invaliditātes kritēriji (MK noteikumi Nr. 805) ir izstrādāti tā, ka tie galvenokārt ir orientēti uz fiziskiem funkcionēšanas traucējumiem vai smagiem intelektuālās attīstības traucējumiem, kas bieži nav samērojami ar AST.
Ja cilvēkam ir augsti funkcionējošs autisms (intelektuālās spējas ir vidējas vai augstas – viņš fiziski spēj pats sevi apkopt, paēst un apģērbties), VDEĀVK viņam nenosaka I vai II invaliditātes grupu. Tajā pašā laikā sensorās pārslodzes, izpildfunkciju un sociālās komunikācijas traucējumu dēļ šis cilvēks bez iepriekš minētajām terapijām nespēj patstāvīgi funkcionēt, piemēram, iziet no mājas vienatnē, pārvietoties ar sabiedrisko transportu, studēt vai strādāt.
Mēs esam nonākuši pie absurda: valsts līdz 18 gadiem iegulda milzīgu naudu bērna attīstībā, bet pilngadības dienā šo darbu "izmet miskastē" tikai tāpēc, ka jaunieša funkcionēšanas ierobežojumi netiek atzīti par pietiekami smagiem, lai atbilstu sociālās palīdzības saņemšanas kritērijiem. Tas ir nehumāni pret šiem cilvēkiem, postoši viņu ģimenēm un nesaimnieciski no valsts budžeta līdzekļu izlietojuma viedokļa.
Es aicinu mainīt sistēmu – atbalstam ir jāseko autisma diagnozei un cilvēka reālajām funkcionēšanas spējām, nevis invaliditātes grupai.
Aicinu Saeimu veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, papildinot to ar garantijām pilngadīgām personām ar autiskā spektra traucējumiem (AST):
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu grozu pilngadīgām personām, kurām diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (AST), nodrošinot terapeitiskā un sociālā atbalsta esamību, tai skaitā bērnībā uzsākto sociālo atbalsta saņemšanas pēctecību, neatkarīgi no personai noteiktās invaliditātes grupas vai tās esamības.
Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. jūnijam izstrādāt noteikumus, kas nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas X punktā minētā valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu groza saturu, apjomu un saņemšanas kārtību pilngadīgām personām ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī attiecīgi pilnveidot invaliditātes un funkcionēšanas spēju noteikšanas kritērijus personām ar neiroattīstības traucējumiem.
Ko iegūs sabiedrība?
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
