Aicinām saglabāt AJT “Selga” tās pilnajā 58 600 ha platībā, lai nosargātu Vidzemes piekrastes jūras vidi, nēģu zvejas mantojumu, piekrastes vidi un ainavu.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotais dabas aizsardzības plāna projekts paredz izslēgt no aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) tīkla “Selgu”, saglabājot vien nelielu daļu šaurā Vidzemes piekrastes joslā, to integrējot jaunveidojamajā AJT “Rīgas līča Vidzemes piekraste”. Plāns tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, karte aplūkojama ŠEIT.
Lai nodrošinātu jūras ekosistēmu izdzīvošanu, Eiropas Savienības mērķis ir aizsargāt vismaz 30% no dalībvalstu jūras teritorijām. Vidzemes piekrastē “Selga uz rietumiem no Tūjas” (LV0900500, turpmāk - "Selga") 58 600 hektāru platībā 16 gadus ir bijusi jūras vides, ainavas un piekrastes dabas sargs no Carnikavas līdz Tūjai.
"Selga" izveidota 2010. gadā (MK noteikumi Nr. 17, 2010) kā "C" tipa aizsargājamā jūras teritorija. Natura 2000 tīklā šī teritorija ir aizsargājama gan saskaņā ar Putnu, gan ar Biotopu direktīvu, un tās Natura 2000 dabas vērtību vidū ir upes nēģis (Lampetra fluviatilis), kas ir Eiropas nozīmes stingri aizsargājama suga. Ko upes nēģis dara jūrā? Aug un barojas aptuveni 1 līdz 3 gadus!
AJT plāna 1. redakcijā (2025. gada decembrī) no aizsargājamo jūras teritoriju tīkla bija svītrota "Selga" bez pievienota pamatojuma. Uz AJT plāna 2. redakcijas apspriešanu (2026. gada maijā) DAP sabiedriskajai apspriešanai pievienoja plāna 12. pielikumu "Pamatojums AJT “Selga uz rietumiem no Tūjas” statusa atcelšanai" (skatīt pielikumā), kurā aprakstīta situācija ar aizsargājamo putnu skaita samazināšanos (Putnu direktīva), bet upes nēģis šajā dokumentā ir noklusēts (Biotopu direktīva), un ietekme uz to nav vērtēta.
Ņemot vērā teritorijas “C” tipa Natura 2000 statusu, tas ir apdraudējums reģiona zvejas resursu kopējai ilgtspējai un Eiropas mērogā aizsargātajiem produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi - “Carnikavas nēģi” (Eiropas reģistrā kopš 2015. gada) un “Salacgrīvas nēģi” (kopš 2022. gada). Latvijā kopumā ir tikai daži produkti ar šādu ekskluzīvu statusu, divi no tiem atrodas tieši Vidzemes piekrastē, vienotā ekosistēmā ar "Selgu"!
Pēc sabiedriskās apspriešanas 2. redakcijas pieņemšanas, neskatoties uz iebildumiem, AJT plāns tika nodots pašvaldību atzinumu saņemšanai. Lai gan spēkā esošā Natura 2000 “Selga” Vidzemes piekrastē skar visus trīs novadus – Ādažu, Saulkrastu un Limbažu novadu, Ādažu novadam netika oficiāli prasīts atzinums (pamatojums - neviena jauna plānotā AJT teritorija vairs neskar Ādažu novada piekrasti, esošās atcelšana neesot jāsaskaņo). Savukārt saskaņojumi tika prasīti Limbažu un Saulkrastu pašvaldībām, kuras noraidīja plānu un sniedza negatīvus atzinumus. Papildus tam negatīvu atzinumu par jauno AJT plānu pauduši gan Ādažu pašvaldības vides speciālisti, gan arī Carnikavas iedzīvotāju padome! Tomēr plāns nav apturēts un tiek virzīts tālākai saskaņošanai galalēmuma pieņemšanai.
Kopš Latvijas jūras aizsargājamo teritoriju izveides Eiropas Komisija pret valsti ir uzsākusi divas pārkāpuma procedūras. Lai tās novērstu, tika uzsākts projekts LIFE REEF (kopējais budžets 4 007 105 EUR, valsts līdzfinansējums ~1,5 miljoni EUR). Projekta ietvaros gultnes pētījumu un kartēšanas darbi tika koncentrēti Kurzemes piekrastē un atklātajā Baltijas jūrā (ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā), kamēr Vidzemes “Selgas” dziļūdens akvatorijas mērķtiecīgai zinātniskajai izpētei finansējums un kapacitāte netika novirzīta. Lai gan plānā izmaiņas pamatotas ar vēsturiskiem datiem no citiem avotiem, tie neaptver "Selgas" teritoriju pilnā apjomā (dziļumā virs 20 m, kas veido 90% teritorijas platības) un pamatojumā noklusēti dati par upes nēģi un ietekmi uz to. Minēto datu trūkums redzams AJT plāna 12. pielikumā (skatīt pielikumā). Statusa atcelšana neizpētītām platībām pārkāpj vides tiesību piesardzības principu.
Svarīgi, ka jaunajā AJT plānā samazinās arī kopējā Vidzemes piekrastes jūras aizsardzība – to plānots samazināt par vairāk nekā 10 tūkstošiem hektāru (no 69 416 ha uz 59 002 ha). Tas vājinās preventīvo ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sistēmu, arī piekrastes ekoloģisko vienotību ar jūru (piemēram, ar dabas parku "Piejūra"), kā arī palielinās riskus nepārdomātai industrializācijai jūrā, apdraudot Vidzemes īpašos galamērķus, tādus kā Saulkrastu Balto kāpu un citas nozīmīgas piekrastes dabas vērtības no Carnikavas līdz pat Tūjai.
Natura 2000 statusa atcelšana atņem teritorijai preventīvo aizsardzības mehānismu – obligātu, padziļinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Šāda tiesiskā filtra zaudēšana rada tiešus riskus gan piekrastes iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība, tostarp tūrisma piesaistes potenciāls, ir tieši atkarīga no labvēlīgas jūras un piekrastes vides.
Aicinām atbildīgās institūcijas pārskatīt AJT plānu un nesamazināt "Selgas" pašreizējo aizsardzību, kamēr "Selgas" teritorija nav pietiekami izvērtēta.
Mūsu prasības:
Aizsardzības statusa saglabāšana neierobežo piekrastes zveju un ostu darbību kopumā. Tā kalpo kā tiesisks filtrs pret liela mēroga rūpnieciskiem projektiem jūrā bez padziļināta izvērtējuma (potenciāli bez ietekmes uz vidi novērtējuma).
Kāds būs ieguvums:
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
