Aicinām Dienvidkurzemes novada pašvaldību rosināt Bārtas upes lieguma pārskatīšanu, atceļot to lejtecē līdz Jēčupes tiltam, bet saglabājot augštecē no Jēčupes tilta līdz Latvijas–Lietuvas robežai.
Pašlaik Bārtas upē no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir noteikts pilnīgs zivju ieguves aizliegums posmā no Latvijas–Lietuvas robežas līdz Liepājas ezera ietekai. Šis ierobežojums attiecas arī uz Bārtas lejteci Dienvidkurzemes novadā, liedzot šajā periodā makšķerēt arī citas Bārtas upē sastopamās zivju sugas, piemēram, vēdzeles, asarus, līdakas un brekšus.
Bārtas upes makšķerēšanas regulējuma izstrādes materiālos sākotnēji bija paredzēts aizliegt makšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu no 1. oktobra līdz 30. novembrim, savukārt gala regulējumā noteikts pilnīgs zivju ieguves aizliegums visā upes garumā līdz Liepājas ezeram no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Tādēļ ir pamats lūgt skaidrojumu, kāds izvērtējums un kādi zinātniskie dati pamatoja pāreju uz tik plašu ierobežojumu.
BIOR publiski pieejamajā pētījumā par lašu izplatību elektrozvejas paraugojumos apsekotajās vietās Bārtā lašu mazuļi netika konstatēti. Šis rezultāts pats par sevi nepierāda, ka upē lašveidīgo zivju nav, tomēr tas uzsver nepieciešamību vērtēt pieejamos datus par konkrētu upes posmu nozīmi zivju nārstā, migrācijā un mazuļu attīstībā.
Latvijā tiek izmantoti arī telpiski diferencēti makšķerēšanas ierobežojumi. Piemēram, Bārtas pietekā Vārtājā sezonālais aizliegums attiecas uz konkrētu upes posmu. Tas liecina, ka aizsardzības režīmu iespējams noteikt, ņemot vērā atsevišķu posmu nozīmi, nevis automātiski attiecināt vienādu ierobežojumu uz visu upi.
Bārtas lejtecē pēdējos gados ir veikti upes gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi, kā arī aizsargdambja pārbūve un nostiprināšana. Šo pārmaiņu dēļ ir svarīgi izvērtēt pašreizējos upes gultnes un biotopu apstākļus un to nozīmi lašveidīgo zivju aizsardzībā.
Pilnīgs sezonālais aizliegums ierobežo vietējo iedzīvotāju un citu makšķernieku iespējas izmantot Bārtas upes lejteci rekreatīvai makšķerēšanai. Tas var ietekmēt arī ar makšķerēšanu saistīto tūrismu un vietējo pakalpojumu pieprasījumu.
Šīs iniciatīvas mērķis ir panākt, lai Dienvidkurzemes novada pašvaldība iesaistītos jautājuma risināšanā, pārstāvētu vietējo iedzīvotāju intereses un rosinātu atbildīgās valsts institūcijas izvērtēt, vai pašreizējais liegums visā Bārtas upes garumā ir nepieciešams un samērīgs.
Aicinām Dienvidkurzemes novada pašvaldību izskatīt šo jautājumu un vērsties Zemkopības ministrijā ar oficiālu lūgumu pārskatīt Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” 3. pielikuma ierakstu par Bārtas upi.
Pašvaldību aicinām rosināt izvērtēt iespēju:
Iniciatīva dotu Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem iespēju kopīgi rosināt pašvaldību pārstāvēt viņu intereses jautājumā, kas skar vietējo dabas resursu izmantošanu, rekreāciju un ar makšķerēšanu saistīto tūrisma aktivitāti.
Pašvaldības iesaiste ļautu vietējā mērogā identificētu problēmu virzīt tālāk valsts institūcijām, kuru kompetencē ir makšķerēšanas noteikumu pārskatīšana. Tas radītu iespēju panākt izvērtējumu, kas balstīts zinātniskajos datos, konkrētu upes posmu nozīmē un ierobežojumu samērīgumā.
Ja tiktu atbalstīta sezonālā aizlieguma atcelšana Bārtas upes lejtecē līdz Jēčupes tiltam, vietējiem iedzīvotājiem un makšķerniekiem, tai skaitā tūristiem, rastos iespēja šo upes posmu izmantot rekreatīvai makšķerēšanai, vienlaikus saglabājot sezonālo aizsardzību augštecē, kā arī veicinātu ar makšķerēšanu saistīto tūrismu Dienvidkurzemē.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
