Liela piesārņojuma avotu koncentrācija, neatkarīgu ilgtermiņa mērījumu trūkums Stopiņu pagastā un konkrēta prasība Pašvaldībai finansēt monitoringu 2027. gadā.
Ropažu novada attīstības programmā 2022.–2028. gadam norādīts, ka Stopiņu pagastā atrodas 71–74 % novada stacionāro emisiju avotu. Attīstības programmas stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatā norādīts, ka 2019. un 2020. gadā Stopiņu pagastā radās 84 % no novada stacionāro avotu kopējā emisiju apjoma. Šie ir emisiju uzskaites dati, nevis faktiskās gaisa kvalitātes mērījumi.
Valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīklā Ropažu novadā nav stacionāras monitoringa stacijas. Tādēļ nav pieejami neatkarīgi, ilgtermiņa dati, kas raksturotu faktisko gaisa piesārņojuma koncentrāciju Stopiņu pagasta dzīvojamo teritoriju tuvumā.
Stopiņu pagastā un tā apkārtnē darbojas vairāki potenciāli piesārņojuma avoti:
– sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” (SIA “Getliņi EKO”);
– SIA “CEMENT TRADE” B kategorijas piesārņojošā darbība Granīta ielā 15 (VVD atļauja Nr. RI16IB0038).
Pēdējos gados Rumbulā īstenoti vai atļauti jauni atkritumu apsaimniekošanas projekti:
– būvniecības atkritumu apsaimniekošanas laukums ar iekārtām īpašumā “Stūraiņi” (pašvaldības 2022. gada 17. augusta lēmums Nr. 1428);
– koksnes atkritumu šķeldošana līdz 30 000 tonnām gadā (2024. gadā izsniegtā atļauja).
Plānotie projekti:
– Dreiliņos, īpašumā “Mežinieki”, paredzēta atkritumu reģenerācijas koģenerācijas stacija ar aptuveni 65 MW jaudu un līdz 150 000 tonnām sadedzināmu atkritumu gadā. Vides pārraudzības valsts birojs 2024. gada 18. aprīlī izdeva IVN atzinumu Nr. 5-04/5/2024. 2026. gadā projektu pārņēma SIA “Ropažu Enerģija”;
– Aconē, Salaspils novadā, tieši pie Ropažu novada robežas, SIA “Gren Latvija” plāno atkritumu reģenerācijas koģenerācijas staciju. 2026. gada septembrī IVN ziņojuma otrā redakcija tika iesniegta Valsts vides dienestā.
Pašlaik nav neatkarīgas ilgtermiņa gaisa kvalitātes monitoringa sistēmas, kas ļautu objektīvi novērtēt piesārņojuma faktisko līmeni dzīvojamo teritoriju tuvumā un tā izmaiņas laika gaitā. Projektu ietekmes izvērtēšanā būtiska nozīme ir piesārņojuma izkliedes modelēšanai un atsevišķiem pētījumiem, taču tie neaizstāj pastāvīgus faktiskās gaisa kvalitātes mērījumus.
Ropažu novada pašvaldība 2027. gada budžetā paredz finansējumu neatkarīgas gaisa kvalitātes monitoringa programmas izstrādei un īstenošanai, pirmās monitoringa stacijas vai staciju izvietojot Stopiņu pagastā, dzīvojamo teritoriju tuvumā.
Monitoringa programmu izstrādā neatkarīgs gaisa kvalitātes eksperts vai kompetenta institūcija, kurai nav interešu konflikta vai finansiālu saistību ar piesārņojuma avotu operatoriem un plānoto projektu ierosinātājiem. Eksperts izvērtē piesārņojuma avotus, to raksturu, iespējamos ietekmes virzienus, apdzīvoto vietu izvietojumu un nosaka nepieciešamās mērījumu vietas, metodes un mērāmo vielu sarakstu.
Programma paredz divus savstarpēji papildinošus mērījumu veidus:
– nepārtrauktus automātiskus gaisa kvalitātes mērījumus, piemēram, cietajām daļiņām PM10 un PM2.5, slāpekļa dioksīdam (NO₂), sēra dioksīdam (SO₂), kā arī citām vielām, kuru nepieciešamību pamato ekspertu izvērtējums. Tiek reģistrēti arī meteoroloģiskie dati, tostarp vēja virziens un ātrums;
– periodiskas specializētas laboratoriskās analīzes, piemēram, smagajiem metāliem un dioksīniem, kā arī citām vielām, kuru noteikšanai nepieciešama īpaša paraugu ņemšana un laboratoriska izpēte.
Programma aptver nozīmīgākos iespējamos piesārņojuma avotus un to radīto kopējo slodzi, tostarp atkritumu apglabāšanu un apstrādi, sadedzināšanu un autotransportu. Monitoringa programmas projekts tiek publiski apspriests, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesniegt priekšlikumus.
Nepārtraukto mērījumu rezultāti un to kvalitātes informācija tiek regulāri publicēti pašvaldības tīmekļvietnē, nodrošinot arī vēsturisko datu pieejamību. Tiek izstrādāta iedzīvotāju brīdināšanas kārtība gadījumiem, kad tiek konstatēts būtisks gaisa kvalitātes pasliktinājums vai normatīvo robežvērtību pārsniegums. Laboratorisko analīžu rezultāti tiek publicēti pēc to saņemšanas.
Monitoringu finansē no pašvaldības budžeta, prioritāri izmantojot dabas resursu nodokļa ieņēmumus. Dabas resursu nodokļa likuma 29. pants paredz pašvaldību saņemto līdzekļu izmantošanu vides aizsardzības pasākumiem, tostarp vides monitoringam un gaisa aizsardzībai.
Kamēr nav iegūti pietiekami ilgtermiņa faktiskie gaisa kvalitātes dati, pašvaldība, sniedzot viedokļus un pieņemot lēmumus savas kompetences ietvaros par jaunām vai paplašinātām piesārņojošām darbībām, pieprasa izvērtēt esošo piesārņojuma slodzi un iespējamo kumulatīvo ietekmi, ievērojot piesardzības principu.
Vairāk nekā 14 000 Stopiņu pagasta iedzīvotāju iegūs iespēju uzzināt, kāda ir faktiskā gaisa kvalitāte viņu dzīvesvietas apkārtnē. Tas būs neatkarīgs un ilgtermiņa monitorings, nevis tikai aprēķini vai atsevišķi pētījumi, ko pasūta paši piesārņojuma avotu operatori.
Iedzīvotājiem būs pieejami publiski dati par gaisa kvalitāti un informācija par tās pasliktināšanās epizodēm. Tas ir īpaši svarīgi bērniem, senioriem un cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām.
Mērījumi kopā ar meteoroloģiskajiem datiem palīdzēs izvērtēt piesārņojuma epizožu saistību ar iespējamiem avotiem un vēja virzienu. Ja monitoringa programmā tiks iekļautas konkrētās smaku izraisošās vielas, būs iespējams objektīvāk izvērtēt arī iedzīvotāju sūdzības par smakām.
Pašvaldība, izvērtējot jaunus piesārņojošās darbības projektus, varēs izmantot faktiskos ilgtermiņa gaisa kvalitātes datus, nevis paļauties tikai uz izkliedes modelēšanas aprēķiniem vai atsevišķiem pētījumiem. Tas palīdzēs izvērtēt jau esošo piesārņojuma slodzi un jaunu projektu iespējamo kopējo ietekmi uz iedzīvotājiem.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiks izmantoti vides aizsardzības pasākumam, kas sniedz tiešu labumu iedzīvotājiem teritorijā, kurā koncentrējas būtiska novada piesārņojošo darbību slodze.
Neatkarīgs monitorings palīdzēs laikus konstatēt gaisa kvalitātes problēmas, plānot to novēršanas pasākumus un sagatavoties stingrākajām Eiropas Savienības gaisa kvalitātes prasībām, kas jāizpilda līdz 2030. gadam.
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
