“Pieņemot lēmumu par mazuļa laišanu pasaulē, vecākiem jābūt pārliecinātiem par spējām nodrošināt bērna attīstību. Tāpēc, lai cilvēki gribētu radīt bērnus, valstij ir svarīgi panākt tādu tautas saimniecības izaugsmi, kas ļauj pelnīt pietiekamus ienākumus, kā arī veidot vidi, kas atbalsta ģimenes, izglītības un darba dzīves saskaņošanu” – šie ir vārdi, kas lasāmi Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, taču valdības šī brīža darbības drošības sajūtu par nākotni ģimenēm ar bērniem nevieš.
Pirms 3 gadiem tika radīts pārejas mehānisms, kas visiem bērniem paredzēja vienādas iespējas uz izglītību – līdzfinansējumu tiem bērniem, kuri sasnieguši pusotra gada vecumu un kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kam pašvaldība nevar piedāvāt vietu bērnudārzā. Tādējādi bērns līdz šim varēja apgūt pirmsskolas izglītības programmu arī privātā izglītības iestādē. Tika noteikts, ka atbalsta kopējais apmērs nevar pārsniegt 228 EUR Rīgas plānošanas reģionā un 185 EUR pārējā Latvijas teritorijā. Tas radīja sistēmu, kas nedalīja bērnus pēc tā, kuru vecāki var vai nevar atļauties apmeklēt privāto dārziņu. Šo trīs gadu laikā problēma ar vietu trūkumu bērnudārzos joprojām nav atrisināta, taču valdība nolēmusi valsts līdzfinansējumu vairs nenodrošināt. Tā vietā nolemts visu uzlikt uz vecāku pleciem.
Ja sistēmu joprojām nav izdevies sakārtot, ir nepieļaujami likvidēt pagaidu risinājumu, tūkstošiem ģimeņu atstājot bezcerīgā situācijā. Mēs aicinām 2016. gada budžetā paredzēt finansējumu, kas nodrošinās MK noteikumos Nr. 1523 “Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei” 16. punktā noteiktā atbalsta turpināšanu.
Nodrošinot valsts līdzfinansējuma saglabāšanu, tiks veidota labvēlīga vide, kas ir nepieciešama stipru un stabilu ģimeņu eksistencei Latvijā. Mēs esam vienisprātis ar tiem vecākiem, kuri jau ir parakstījuši L. Straujumai adresēto vēstuli, kas atrodama iniciatīvas pielikumā. Tieši rūpes par bērnu drošību un izglītību vecāku acīs ir vissvarīgākais. Valsts nedrīkst bērniem atņemt bērnudārzus.
