Pārstāvis: Latvijas Ornitoloģijas biedrībaPublicēta: 04. Mar (2016)

PAR MEŽIZSTRĀDES MIERA PERIODU PUTNU LIGZDOŠANAS LAIKĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'311
Jau parakstījuši 5'311
4'689

Katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Piemēram, melnajam stārķim šis ir viens no galvenajiem iemesliem sliktām ligzdošanas sekmēm. Lai gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka putnu ligzdu postīšana ir aizliegta, MK noteikumi “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” nenodrošina putnu aizsardzību, jo aizliedz mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā vien daļā Latvijas teritorijas (piemēram, pilsētu mežos un jūras piekrastē). “Latvijas Fakti” veiktā aptauja parāda, ka 80% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Šo iedzīvotāju vidū ir arī mežu īpašnieki un meža nozares darbinieki.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību MK noteikumos “Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā”.

Nosakot mežizstrādes miera periodu, tiks īstenotas sabiedrības vairākuma vēlmes un stiprināta pārliecība, ka likumdevējs darbojas sabiedrības, nevis atsevišķu interešu grupu labā. Katru pavasari no bojāejas tiks pasargāti desmitiem tūkstoši putnu ligzdu.

Iniciatīvas parakstītāji 5'311

Iniciatīvas jaunumi

Vairākums meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā!03. Jun (2016)

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) ierosinājumam noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā piekrīt 77% Latvijas mežu īpašnieku, liecina aģentūras “Latvijas Fakti” veiktā aptauja. LOB aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs norāda: “Dabas aizsardzības sekmes kopumā lielā mērā ir atkarīgas no zemes apsaimniekotājiem, tāpēc man ir patiess prieks apzināties, ka mežizstrādes “miera perioda” noteikšanai piekrīt ne vien sabiedrība kopumā, bet arī meža īpašnieku vairākums. Skaidrs, ka ne tikai putnu aizsardzības apsvērumi liek saprātīgam saimniekam izvairīties no mežu ciršanas pavasarī. Mežizstrādes pārtraukšana pavasarī var būt arī ekonomiski pamatota.”

Igaunijā, kur noteikts līdzīgs mežizstrādes pārtraukums, veiktais novērtējums parāda, ka pavasarī veikta mežizstrāde negatīvi ietekmē ne tikai putnus, bet arī augsni, sēnes un mežā palikušos augošos kokus. Turklāt mežizstrāde šajā laikā rada papildu izdevumus izdangāto ceļu sakārtošanai, bet pavasarī iegūtā koksne ir zemākas kvalitātes.

Skaidrs sabiedrības vairākuma atbalsts ir nozīmīgs arguments, kas lēmuma pieņēmējiem jāņem vērā, vērtējot mežistrādes “miera perioda” iniciatīvu. Vienlaikus LOB aicina savu viedokli aktīvi paust un aizstāvēt, jo tieši šāds atbalsts ir izšķiroši svarīgs, lai panāktu nepieciešamās pārmaiņas.

LOB veiktie aprēķini liecina, ka katru pavasari valsts mežos vien mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. “Mežizstrāde ar vieglu roku iznīcina mājvietas un neļauj ligzdot arī retām un saudzējamām putnu sugām, kuru izpētē un aizsardzībā gan Latvijā, gan citviet pasaulē iegulda būtiskus cilvēku un naudas resursus. Piemēram, īpaši aizsargājamo melno stārķi būtiski negatīvi ietekmē ne vien tieša ligzdu postīšana, bet arī meža tehnikas troksnis – šie putni vienkārši atstāj ligzdu, un melno stārķu populācija Latvijā no gada uz gadu sarūk,” pauž V. Ķerus.

Putnu ligzdu postīšana ir pretrunā Latvijas un Eiropas Savienības dabas aizsardzības likumiem, bet meža nozare un Zemkopības ministrija nav gatava atteikties no prakses cirst mežus visu gadu.

AUTORS: VIESTURS ĶERUS

LOB gatava diskusijai par mežizstrādes miera perioda seku mazināšanu02. May (2016)

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina noteikt mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Biežāk dzirdētais arguments pret LOB iniciatīvas atbalstīšanu ir šāda pārtraukuma iespējamā ietekme uz nodarbinātību. Vēlamies uzsvērt, ka LOB nevēršas pret meža nozares darbiniekiem, un ir gatava diskusijās meklēt risinājumus problēmām, ko šāds pārtraukums nozarē varētu radīt.

Mūsu mērķis ir panākt, ka līdztekus saimnieciskajām interesēm mežu apsaimniekošanā tiek ņemtas vērā arī pašas būtiskākās mežu iemītnieku intereses. Pārnesot uz cilvēku pasauli – tās ir tiesības uz dzīvību un mājokli. Mūsu mežu bagātība mērāma ne tikai kubikmetros koksnes, bet arīdzan pagaidām vēl unikālajā putnu sugu daudzveidībā, kas citviet Eiropā jau neatgriezeniski zudusi. Mēs ticam, ka Latvijā, saimniekojot tālredzīgi un ilgtspējīgi, iespējams saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses veiksmīgi sabalansēt. Lai tas izdotos, nepieciešams konstruktīvs, ieinteresēts un faktos pamatots dialogs, iesaistot gan nozaru, gan atbildīgo valsts iestāžu pārstāvjus. Mēs esam atvērti un gatavi šādām sarunām.

Diskusija par miera perioda noteikšanu nav jauna – to aktualizējām jau 2008.gadā. Mežu nozari pārstāvošās organizācijas mūsu iniciatīvas sekas raksturojušas kā teju tautsaimniecības katastrofu, taču vienlaikus visu šo gadu laikā nav spējušas sniegt skaitļos un faktos balstītus aprēķinus par mežizstrādes pārtraukuma iespējamo ietekmi uz nozari. Sarunās dominē ir tikai hipotētiski argumenti. Ņemot vērā, ka konkrēts finansiālo zaudējumu vai nodarbinātības samazinājuma aprēķins nav veikts, arī no savas puses līdz ar to varam sniegt vien vispārēju ieskatu iespējamos risinājumos.

Grūti iedomāties, ka ir daudz tādu mežizstrādē strādājošo, kuriem darbs pavasarī, savām acīm skatot izpostītās ligzdas uz bojāeja nolemtos putnēnus, sagādā gandarījumu. Taču jāstrādā ir, jo runa ir par iztikas pelnīšanu. Arī mēs, LOB, dzīvojam reālajā pasaulē un esam gatavi kopā ar valsts pārstāvjiem un meža nozari meklēt alternatīvus risinājumus.

Mežistrādes miera periods pavasarī mūsu reģionā nav nekas jauns. Šāda prakse ir jau Igaunijā, kuras pieredze nodarbinātības jautājumā varētu būt izpētes vērta arī Latvijā.

Jāuzsver, ka LOB iniciatīva neparedz pilnīgu mežsaimnieciskās darbības pārtraukumu. Laikā no aprīļa līdz jūnijam arī turpmāk būtu iespējams nodarboties ar mežu atjaunošanu un citiem darbiem, izņemot mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu. Turklāt arī no pašas nozares pārstāvjiem esam dzirdējuši, ka pavasaris nav labākais laiks mežizstrādei. Pavasarī raksturīga zemāka koksnes stiprības kvalitāte un lielāki izdevumi, transportējot smagu, ar ūdeni pilnu
koksni. Vēl papildus tam – izdevumi, atjaunojot pavasara šķīdonī sabojātos ceļus. Tātad - ir pamats runāt arī par pavasara ciršanas saimniecisko (ne)izdevīgumu un to, kā meža nozare dažādās sezonās organizē savu darbu.

Latvijā virknē jomu (piemēram, lauksaimniecībā, ceļu būvē un izglītībā) nodarbinātība ir sezonāla, un šajās nozarēs strādājošo tam ir veiksmīgi pielāgojušies. Esam pārliecināti, ka šāds risinājums iespējams arī meža nozarē. Jāņem arī vērā, ka arī mežistrādē nodarbinātajiem Darba likums paredz tiesības uz četru nedēļu atvaļinājumu, kuru var izmantot miera perioda laikā.

Lai dotu iespēju meža nozarei un tajā nodarbinātajiem pielāgoties, esam gatavi diskutēt arī par pārejas periodu, kurā līdz pilnīgam mežistrādes aizliegumam nonāktu pakāpeniski. Piemēram, sākotnēji miera periodu iespējams noteikt putniem bagātākajos mežos, tādējādi primāri rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vai arī valsts mežos. Iespējams runāt arī par sākotnēji īsāku miera perioda periodu, pie pilnīga mežizstrādes pārtraukuma no aprīļa līdz jūnijam nonākot vairāku (ne vairāk kā piecu) gadu laikā.

LOB kompetences joma ir dabas aizsardzība tādēļ, iespējams, mūsu minētie risinājumi nav labākie no ekonomiskā viedokļa. Tieši tāpēc esam atvērti diskusijai ar atbildīgajiem nozares profesionāļiem un ekspertiem valsts iestādēs. Esam priecīgi redzēt meža nozares pārstāvjus arī LOB iniciatīvas atbalstītāju vidū, jo šis atbalsts apliecina, ka esam saprasti pareizi – mēs nevēršamies pret nozares darbiniekiem, bet iestājamies par saprātīgu meža nozares regulējumu valsts ilgtspējīgas attīstības un visas sabiedrības labā.

AUTORS: MANA BALSS

Kā strādā ManaBalss.lv?

Parādi video arī draugiem:  

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki
JAUNUMI

Šodien ManaBalss.lv sāk piedāvāt mūsu platformas produktus! Visi ienākumi no pirkumiem tiks izmantoti platformas attīstībai un citu izdevumu segšanai. Iegādājies un atbalsti ManaBalss.lv!

Posted by ManaBalss.lv on pirmdiena, 2017. gada 14. Augusts


ManaBalss.lv atrodama vēl vienā sociālajā tīklā - Instagram!📷 ➡️ Seko mums un gūsti ieskatu ManaBalss.lv darbībā!

Posted by ManaBalss.lv on piektdiena, 2017. gada 18. Augusts


Kāpēc vācam vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu pirms iesniegšanas Saeimā? Lūk, kur paskaidrojums! ➡️ Vairāk informācijas: https://manabalss.lv/page/evaluation

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 17. Augusts


Tagad vari sekot mūsu jaunumiem angļu valodā LinkedIn! Now you can follow our news in English on LinkedIn!

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 17. Augusts


ManaBalss.lv iesniegto iniciatīvu statistika ➡️ Papildus info: https://manabalss.lv/page/progress

Posted by ManaBalss.lv on otrdiena, 2017. gada 15. Augusts