Šveicē referendumā ir nobalsots par transplantācijas orgānu pieejamības uzlabošanu, ikvienu tās pilsoni pēc nāves padarot par potenciālu orgānu donoru, ja vien persona nav skaidri iebildusi, ziņo TV3. Šī ziņa sasaucas ar ManaBalss.lv autora iniciatīvu "Pēc nāves visi kļūst par orgānu donoriem". Juridiskās izmaiņas Šveices referendumā apstiprināja 60% vēlētāju. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem transplantācija ir iespējama tikai tad, ja mirušā persona ir piekritusi, būdama dzīva. Taču mirušo vēlmes pirms nāves bieži vien nav zināmas, un šādos gadījumos lēmumu atstāj radinieku ziņā, kuri vairumā gadījumu izšķiras ziedot orgānus. 2021. gada beigās Šveicē, valstī ar aptuveni 8,6 miljoniem cilvēku, vairāk nekā 1400 pacientu gaidīja orgānu transplantāciju. Pērn Šveicē savus orgānus ziedojušas 166 mirušas personas, un kopumā pārstādīti 484 šādi orgāni. Taču 2021. gadā, gaidot orgānu transplantācijas gaidīšanas sarakstu, nomira 72 cilvēki, liecina organizācijas "Swisstransplant" dati.
Tie, kas nav skaidri pauduši savas vēlmes, tiks pieņemti par tiem. Tomēr radinieki joprojām varētu atteikties no mirušā orgānu ziedošanas, ja zina vai viņiem ir aizdomas, ka attiecīgā persona būtu izvēlējusies orgānu neziedot. Gadījumos, kad nevar sazināties ar radiniekiem, orgānus nedrīkst izņemt. Noteikumi attiektos tikai uz personām vecumā, sākot no 16 gadiem. Medicīniskie nosacījumi ziedošanai ir nemainīgi: savus orgānus var ziedot tikai slimnīcas reanimācijas nodaļā miruši cilvēki, bet nāve jāapstiprina diviem ārstiem. Avots: TV3 Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to sociālajos tīklos! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Šveicē referendumā atbalsta izmaiņas noteikumos par orgānu donoriem18. May (2022)
“Sabiedrība ir parādījusi, ka ir gatava dot iespēju cilvēkiem, kuri ir gaidīšanas sarakstā,” sacīja Šveices transplantācijas direktors Francs Immers.
Cenšoties samazināt kavējumus, valdība un parlaments vēlējās mainīt likumu uz "prezumētas piekrišanas" modeli, kas jau ir pieņemts vairākās citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar šo sistēmu cilvēkiem, kuri pēc nāves nevēlas kļūt par orgānu donoru, tas ir skaidri jāpasaka.
Pārstāvis: Vaičulis AndisPublicēta: 28. Feb (2018)PĒC NĀVES VISI KĻŪST PAR ORGĀNU DONORIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Latvijā ir liela problēma ar donoru orgānu pieejamību. Daudzi cilvēki, kuru dzīvi varētu uzlabot vai glābt, veicot orgānu pārstādīšanu, ir spiesti gaidīt donoru orgānus un bieži vien tā arī nesagaida. Realizējot šo iniciatīvu, cilvēki, kuriem nepieciešami donoru orgāni, tos ne tikai saņems, bet arī savu rindu sagaidīs ātrāk nekā tagad.
Pašlaik darbības kārtību ar donoru orgāniem nosaka likums „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”. Likuma 3. pants paredz, ka cilvēkiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir jāiesniedz iesniegums ar atļauju vai aizliegumu savu orgānu izmantošanai pēc nāves. Tā kā cilvēkam pašam ir jāsniedz iesniegums ar atļauju izmantot viņa orgānus pēc nāves, tad liela daļa cilvēku šo iespēju nemaz neapsver, līdz ar to cilvēku, kas piekrīt kļūt par orgānu donoriem, ir ļoti maz. Iniciatīvas mērķis ir mainīt esošo kartību, paredzot, ka visi cilvēki automātiski kļūst par orgānu donoriem pēc savas nāves, vienlaicīgi ieviešot kārtību, ka cilvēki, iesniedzot iesniegumu, var atteikties būs par orgānu donoriem. Par bērniem līdz 18. gadu vecumam šādu iesniegumu var iesniegt viņu vecāki, un tas ir spēkā līdz bērna pilngadībai.
Aicinu ieviest jaunu kārtību, kas paredz, ka visi cilvēki kļūst par orgānu donoriem, vienlaicīgi paredzot iespēju atteikties no kļūšanas par orgānu donoru, iesniedzot iesniegumu. Esošā kartība paredz, ka gadījumā, ja cilvēks nav devis piekrišanu vai aizliegumu izmantot savus orgānus pēc nāves, tad viņa radinieki pēc viņa nāves arī var lemt par atļauju vai aizliegumu izmantot mirušā cilvēka orgānus transplantācijai. Esošais regulējums faktiski rada situāciju, ka orgānu donoru ir ļoti maz, jo cilvēki paši neraksta šādu iesniegumu slinkuma dēļ, savukārt pēc cilvēka nāves viņa radinieku atrašana aizņem laiku, kā arī radinieku emocionālais stāvoklis bieži vien neļauj pieņemt lēmumu par tuvinieka orgānu ziedošanu transplantācijai. Ieviešot jauno kārtību, cilvēki, kas gaida transplantāciju, iegūs iespēju ātrāk saņemt sev nepieciešamos orgānus. Pašlaik maz cilvēku izvēlas kļūt par orgānu donoriem pēc nāves, savukārt, ieviešot jauno kārtību, par potenciāliem orgānu donoriem kļūs lielākā daļa sabiedrības. Ņemot vērā, ka transplantācijai pamatā izmanto jaunu cilvēku orgānus, kuri parasti nedomā par nāvi un līdz ar to arī par iespēju ziedot orgānus, sanāk, ka viņi esošās sistēmas ietvaros neraksta iesniegumu par orgānu ziedošanu. Jauni cilvēki pārsvarā iet bojā dažāda veida negadījumos, piemēram, autoavārijās, neievērojot drošības tehniku, noslīkstot u.c., kuru iemesls ir pārgalvība un nerēķināšanās ar savu un apkārtējo cilvēku drošību un dzīvību. Līdz ar to šie cilvēki ar orgānu ziedošanu pēc nāves varētu palīdzēt tiem, kas vēlas dzīvot. Tomēr svarīgākais, ka jaunā kārtība nodrošinātu palīdzību mūsu līdzcilvēkiem, to palīdzību, ko viņi nesaņem, jo mums ir slinkums padomāt par savu dzīvi un uzrakstīt iesniegumu par orgānu ziedošanu.
Iniciatīvas jaunumi
Divi gadi telefona zvana gaidās, ka donors plaušu transplantācijai ir atrasts – tāda ir Alises ikdiena, kamēr organisms ar katru dienu kļūst vājāks, raksta portāls LSM. Šis stāsts sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu "Pēc nāves visi kļūst par orgānu donoriem", kas vairāk nekā gada laikā sevišķi plašu sabiedrības atsaucību pagaidām nav radusi. Ar ieslēgtu telefonu rokās dienā un naktī plaušu slimniece Alise Kukaine turpina gaidīt vienu vienīgu zvanu - ziņu, ka donors ir atrasts un plaušu transplantācija Tartu slimnīcā notiks, raksta LSM. Taču laiks ir Alises ienaidnieks, un viņas organisms ar katru dienu kļūst vājāks. Operācija jau varēja notikt, taču potenciālā donora tuvinieku kategoriska atteikuma dēļ Alise joprojām gaida. Alisi Kukaini, kura slimo ar cistisko fibrozi, Latvijas Televīzija sastop slimnīcā, kur viņa saņem kārtējo antibiotiku kursu. Pat palātā, kur pie viņas cilvēki drīkst ieiet tikai īpaši apģērbti, lai neinficētu meiteni, viņai telefons vienmēr ieslēgts. Alise nokrāsojusi zilus matus un saka, ka vēlas kādas pārmaiņas. Jau divus gadus un četrus mēnešus Alise gaida tikai vienu zvanu - par to, ka jābrauc uz transplantāciju. Gaidot Alises veselība pasliktinās. "Tas ir vispārējs organisma izsīkums. Paciente biežāk nonāk stacionārā ar elpceļu uzliesmojumu, ar biežām antibakteriālām terapijām. Organisms pamazām izsīkst. Mums ir svarīgi, lai izdotos transplantācija, lai organisms to pieņemtu. Rezerves izsīkst, un laiks iztek," stāsta Alises ārste alergoloģe un pneimonoloģe Elīna Aleksejeva. Latvijā plaušu transplantāciju neveic. Taču beidzot to apmaksā no valsts budžeta. Tuvākā vieta, kur plaušas pārstāda, ir Tartu slimnīca Igaunijā. Tas gan notiek ar noteikumu, ka orgāns ir no Latvijas. Tāda cerība bija – iespējamais donors Alisei bija atrasts. "Diemžēl sekoja atteikums. Kategorisks atteikums. Var saprast arī tuviniekus. Tur jauns cilvēks, negaidīti," saka Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītājs Jurijs Bormotovs. Ārsts skaidro, ka plaušas ir ļoti specifisks orgāns. Tā pārstādīšana ir viena no sarežģītākajām operācijām, un arī donora un saņēmēja saderībai jābūt lielai. Tieši tāpēc orgānu Alisei atrast ir grūti. Ārsti cer uz likuma grozījumiem, kas ļaus savu gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves paust e-veselībā. Gan piekrišanas, gan aizliegumu skaits pieaugs, bet vismaz būs skaidri zināma cilvēku griba. Tāpat jāturpina skaidrot un izglītot, kādēļ tas ir svarīgi, uzskata ārsti. Pirms pieciem gadiem plaušu transplantāciju Vīnē sagaidīja Zane Lazdiņa, taču vairāki citi pacienti diemžēl ir miruši. Šobrīd Alise Kukaine gaidīšanas sarakstā ir vienīgā. "Speciāli negaidu vairs... ik pa laikam, aizejot gulēt, sākas sapņi. Es es esmu jau izsapņojusi, kā es braucu. Un kā rakstu vēstules. Kā atvados, jo tā operācija ir bīstama. Visu laiku domā – kā tas būs..." tā Alise. Avots: LSMTransplantāciju dilemmas aizvien ir aktuālas01. Apr (2019)
Latvijā trūkst orgānu donoru, bet to cilvēku saraksts, kas gaida transplantāciju, turpina augt. "Debesīs jūs ielaidīs arī bez nierēm," smaidot noteic transplantologs Vadims Suhorukovs un aicina katru, kas pēc savas nāves vēlas glābt dzīvības, veikt attiecīgu ierakstu Iedzīvotāju reģistrā. Atliek vien gaidīt
Jaunu aknu šobrīd gaida pieci cilvēki, taču pēdējo gadu laikā notikušas vien divas transplantācijas Šobrīd vairāk nekā piecdesmit cilvēku Latvijā iet gulēt un mostas ar domu, ka varbūt tieši šodien atskanēs liktenīgais zvans, kas pavēstīs par nieres pieejamību un dos cerību gaišākai nākotnei. Bieži gan nākas gaidīt ilgi, jo būšana "rindā" vēl neko nenozīmē. "Jāsaprot, ka gaidīšanas saraksts atšķiras no rindas. Piemēram, jūs esat jauna sieviete un jums vajag apavus, lai nebūtu basas kājas. Jūs iestājaties rindā, un, kad pienāk kārta, jums saka: lūk, mums ir 45. izmēra vīriešu zābaki, citu pagaidām nav. Nu, un kur jūs ar tādiem liksieties? Tāpat būs jāstaigā basām kājām. Tā ir arī ar orgāniem, var parādīties donors, bet tas neatbilst jūsu asinsgrupai vai imunoloģiskajam profilam, tāpēc no saraksta jāpiemeklē kāds, kuram tas derēs, nevis kāds, kurš pieteicies agrāk," paskaidro ārsts. Turklāt nieres pieejamas krietni biežāk nekā citi orgāni. Piemēram, jaunu aknu šobrīd gaida pieci cilvēki, taču pēdējo gadu laikā notikušas vien divas transplantācijas – viena 2011. gadā un otra šogad. "Iedomājieties, cik ilgi tad ir jāgaida! Un cik cilvēku pa šo laiku nesagaida," noteic Suhorukovs. Viena nāve ir piecas dzīvības
Par vienu parakstu vairāk
Ārsts ar nožēlu saka, ka oficiāli savu gribu izsaka neliels skaits cilvēku, taču nedaudz apmulst, kad izdzird jautājumu par to, vai pats šādu iesniegumu ir parakstījis. "Bet kas izņems manus orgānus? Kolēģi? Tas būtu tas pats, kas operēt mammu, ņemot vērā, cik tuvi mēs visi esam," viņš domīgi nosaka. Lai gan Suhorukova tuvinieki zina viņa attieksmi un vajadzības gadījumā sniegtu apstiprinošu atbildi, dakteris pēc šī jautājuma uz mirkli aizdomājas un teic, ka tuvākajā brīvbrīdī dosies uzrakstīt iesniegumu. "Ziniet, man pat nedaudz kauns palika. Aiziešu un parakstīšos, lai nav šādu jautājumu. Es nekad par to nebiju aizdomājies, jo likās pašsaprotami, bet ko tad es varu prasīt no citiem, iešu un izdarīšu!" viņš nosolās. Un tiešām – jau nākamajā dienā pēc intervijas ārsts lepni rāda izziņu, ka visu oficiāli nokārtojis. Neviens no mums nav apdrošināts, ka viņš nesaslims ar to slimību, kuras rezultātā būs vajadzība pēc orgānu transplantācijas Nereti izskan doma, ka cilvēkiem vajadzētu izteikt savu gribu obligātā kārtā, taču tas dakteri baida: "Jā, viņi parakstīs, bet, kā jūs domājat, ko viņi tur ierakstīs? Dabūsim pretējo efektu, spiediens pa tad, ja veikts ar labiem nodomiem, sevi neattaisno." Katram pašam jāizsver visi plusi un mīnusi un iesniegums jāraksta vien tad, kad jūtas tam patiesi gatavs. Ar Suhorukovu nospriežam, ka tā, piemēram, varētu būt skaista dzimšanas dienas tradīcija – aiziet un, iespējams, uzdāvināt dzīvi vēl pieciem cilvēkiem. "Tā nav mūsu vajadzība pēc orgāniem. Tā ir tava kaimiņa, drauga, kolēģa vajadzība. Mēs ne par sevi domājam, kad lūdzam izteikt savu viedokli. Mēs domājam arī par tevi. Neviens no mums nav apdrošināts, ka viņš nesaslims ar to slimību, kuras rezultātā būs vajadzība pēc orgānu transplantācijas," rezumē ārsts. Dalies ar ziņu un palīdzi savākt vairāk parakstus! Ziņas avots: diena.lvKo Latvijai vajag? Orgānus - transplantologs Vadims Suhorukovs izsakās par orgānu trūkumu transplantācijām03. May (2018)
Orgānu donoru vairāk vai mazāk trūkst visā pasaulē, un tā tas esot jau sen, saka Suhorukovs. Viņš pats transplantoloģijas nozarē strādā kopš 2002. gada un vien tad pa īstam sāka apjaust problēmas apmēru: "Vienmēr jau šķiet, ka tas ir kaut kas, kas neskar mani vai ģimeni, cilvēki aizdomājas vien tad, kad kaut kas notiek un vajadzība pēc orgāna kļūst par realitāti." Varētu teikt, ka uz transplantoloģiju Suhorukovu atveda draugs, taču ne tāpēc, ka notika nelaime. Viņi studēja kopā, pēc tam katrs aizgāja savu profesionālo ceļu, taču joprojām bija labās attiecībās un bieži ciemojās viens pie otra. Drauga sarunas par konkrēto jomu dakteri aizrāva tiktāl, ka viņš nolēma tajā mesties iekšā un nu jau 16 gadu ne vien pārstāda orgānus, bet arī jūt līdzi katram, kam uz to jāgaida.
"Paskaitīsim? Divas nieres, aknas, sirds un aizkuņģa dziedzeris. Tātad viena nāve var izglābt piecas dzīvības," spriež transplantologs. Tomēr pēdējos gados orgānu donoru skaits sarūk. Pirmkārt, tas esot tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju skaits. "Daudzi aizbrauc, un parasti tie ir jauni cilvēki, kas biežāk var kļūt par donoriem," teic Suhorukovs. Otrkārt, cilvēki paši dzīves laikā neizsaka vēlmi kļūt par donoriem, tādējādi pēc nāves šo lēmumu uzveļot uz savu tuvinieku pleciem. Proti, likums šobrīd atļauj miruša cilvēka audus un orgānus izmantot transplantācijai tad, ja viņš nav to aizliedzis ar ierakstu Iedzīvotāju reģistrā. Tas nozīmē, ka jebkurš, kas nav pateicis oficiālu "nē", pēc nāves automātiski kļūst par orgānu donoru, taču ārsti vienmēr lūdz atļauju aizgājēja tuviniekiem. "Pēdējos gados cilvēki diezgan daudz atsaka. Viņiem tikko ir miris radinieks, bet mums nav laika gaidīt, kad viņi pieņems šo faktu, nomierināsies. Lai orgāns būtu izmantojams, tas jājautā uzreiz. Viņi raud, ir emocionāli, skaidrs, ka tas nav viegli abām pusēm, tāpēc daudzi, neizsverot plusus un mīnusus, vienkārši atsaka," ārsts dalās piedzīvotajā.
Iemesli tam, kāpēc cilvēki neatļauj izmantot radinieku orgānus, ir dažādi, bet lielākoties tie balstīti vien emocionālos apsvērumos. "Ir nācies dzirdēt, ka cilvēkam "kāds paziņa kaut kur lasījis", ka, ņemot ārā orgānus, ķermeni izkropļo un atstāj šausmīgā skatā. Skaidrs, ka neviens negrib, lai tā pēc nāves apietas ar viņa mammu, tēti, vīru vai citu tuvinieku. Bet tās ir muļķības! Viens no transplantoloģijas likumiem ir atdot ķermeni tādā stāvoklī, kādā tas ticis saņemts. Ir tikai griezumi kā jebkurā operācijā, kas akurāti aizšūti, ārējais izskats necieš," uzsver Suhorukovs. Ir tikai viens veids, kā noņemt atbildību no tuvinieku pleciem – oficiāli izteikt savu gribu vēl dzīves laikā. To vien pāris minūšu laikā iespējams izdarīt, uzrakstot iesniegumu Iedzīvotāju reģistrā.
English
Latviski
