Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"Publicēta: 28. Sep (2012)

PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'018
Jau parakstījuši 11'018

Saeimas 2012.gada budžets ir gandrīz 12 miljoni latu. Šīs summas izmantošanas likumību un lietderību nosaka un pārbauda ... pati Saeima. Saeimu pašlaik nedrīkst revidēt Valsts kontrole. Saeima katru gadu pērk auditorkompānijas pakalpojumus finanšu pārskata auditēšanai. Plašāks ārējs izdevumu likumības un lietderības audits Saeimā netiek veikts.

Šobrīd Saeimas Kārtības ruļļa 185. (1) pants nosaka, ka "Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija". Šīs komisijas sastāvā ir Saeimas deputāti. Ir iespējami vismaz divi labāki risinājumi. 1) Saeimas budžeta revīziju varētu uzticēt Valsts kontrolei, veicot nepieciešamās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumi jau ir publiski pieejami. 2) Saeimas budžeta izlietojumu varētu auditēt atklātā konkursā izvēlēta auditorkompānija, audita ziņojumu obligāti publiskojot. Nepieciešams grozīt tikai Saeimas Kārtības rulli.

Sabiedrības uzmanību regulāri piesaista dažādi skandāli saistībā ar Saeimas budžeta izlietojumu. Aktuālākie no tiem bija par Saeimas apjomīgo autoparku, par nepamatotām dzīvokļu un transporta kompensācijām. Atšķirībā no citām valsts institūcijām, Saeimas izdevumu likumību un lietderību Valsts kontrole nerevidē, taču arī Saeimai būtu jāatskaitās sabiedrībai par sava budžeta izlietojumu. Lielāka atklātība un pārliecība par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā celtu sabiedrības uzticību valsts varai. Ja piekrīti, ka deputāti nespēj objektīvi izvērtēt Saeimas līdzekļu izlietošanas lietderību un tev ir tiesības zināt nodokļu naudas izlietojumu, nobalso par šo iniciatīvu!

Iniciatīvas parakstītāji 11'018

Iniciatīvas jaunumi

Saeimas pašcieņas dilemma. Parlamenta publiskās revīzijas iniciatīva tiek nodota plenārsēdes balsojumampirms 5 dienām

Spēja caurskatāmi veikt sava budžeta revīziju un vērtēt tēriņu lietderīgumu ir Saeimas pašcieņas jautājums. Šāds arguments izskanēja un tika apspriests trešdien, 17. janvārī, Saeimā notikušā kopsēdē par kolektīvā iesnieguma „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” tālāko virzību. Likumdevēju starpā gan bija arī pretējs viedoklis – ka deputāti sev nav labi uzraugi, un sevišķi tēriņu lietderīguma vērtējums ir jāuztic ārējai revīzijai.

Šie viedokļi un citi argumenti tika pausti un apspriesti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē, kurā piedalījās arī Valsts kontroles (VK) vadība. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sapulces sākumā izteica pateicību, ka sabiedrība ar savu atbalstu iniciatīvai ir izteikusi uzticību un augstu novērtējumu VK darbam kā objektīvam un uzticamam. „Nav biežas situācijas, kad pilsoņi vēlas piešķirt papildus pilnvaras kādai valsts institūcijai,” sacīja E. Krūmiņa.

Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumu uzticēt Saeimas budžeta publisko revīziju VK, iekļaujot tajā arī tēriņu lietderīguma vērtējumu, VK prezentācijā kopsēdei tika analizēti starptautiskie precedenti, un arī Eiropā tie ir ļoti atšķirīgi. Ne visās ES dalībvalstīs valstu augstākās revīzijas iestādes veic parlamenta budžeta revīziju, un tur, kur tas notiek, mandāti tam ir dažādi – gan aprobežojoties ar finanšu revīzijas atbilstību likumiem, gan ar tēriņu lietderības vērtējumu.

Principiālais uzstādījums ir saglabāt varas līdzsvaru, lai iniciatīvas rosinātie grozījumi neietekmētu ne VK, ne Saeimas pienākumu veikšanai nepieciešamo varu. VK amatpersonas ievēl un tās budžetu apstiprina Saeima, un, ja revīziju nodotu VK, nevis privātam auditoram publiskajā iepirkumā, kā tas ir patlaban, tad rastos ietekmes risks uz VK. VK arī argumentēja, ka pašlaik tā uzrauga izpildvaru, un likumdevēja audits saskaņā ar Satversmi tai nav piekritīgs. Debatēs gan izskanēja pretarguments, ka VK kontrolē ne tikai izpildvaru, bet arī tiesu varu, piemēram, Tiesībsarga biroju.

Ja pašreizējā kārtība netiktu mainīta un Saeimas revīziju atstātu tās pašas ziņā, kā alternatīvu VK piedāvā Saeimas iekšējo kontroles sistēmu audita rezultātiem, kas dotu pārliecību pašiem un sabiedrībai. Ieteikums ir arī Saeimas komisijām vajadzības gadījumos vērtēt budžeta tēriņu lietderīgumu ar piesaistīto konsultantu palīdzību.

Uz iniciatīvas „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” autoru argumentu, ka VK piesaiste ir nepieciešama sevišķi lietderīguma vērtēšanai, VK norādīja, ka jau gadu ir spēkā grozījumi, kas paredz arī privātajiem zvērinātajiem revidentiem, kas analizē publiskā sektora iestādes, strādāt pēc publiskā sektora standartiem, ieskaitot tēriņu lietderīguma aspektu.

Kā tika uzsvērts debatēs, šāds vērtējums līdz šim gan nav noticis. Arī Saeimas administrācijas izpilddirektors Māris Zelčs atzina, ka līdz šim uzsvars ir uz finanšu auditu, tomēr lietderīguma vērtējums turpmāk nav izslēgts. Nepieciešamībai tādu turpmāk noteikt piekrita abu Saeimas komisiju klātesošie deputāti.

Sēdes debatēs izskanēja arguments, ka budžeta revīzija ir parlamenta pašcieņas jautājums, kurā jebkurš revidents, arī ja tā būtu VK, ir tikai palīgs. Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe (JKP) to savukārt komentēja, ka arī KNAB revīziju veic VK, un tas neietekmē šā biroja pašcieņu. Tāpat KNAB cita starpā izskata Saeimas deputātu pārkāpumus, un tas pats sakāms par ģenerālprokuroru, tomēr tas nekompromitē šo institūciju darbu, lai gan KNAB vadību un ģenerālprokuroru ievēl Saeima.

Par Saeimas publiskā audita juridisko risinājumu kā labāko iestājās arī deputāte Inese Voika (AP!), jo tas nodrošinātu, ka kontrole tiešām notiek pēc publiskās revīzijas principiem, ieskaitot lietderīgumu. „Deputāti paši sev nav labi uzraugi; tā nu tas ir,” atsaucoties arī uz ārvalstu pieredzi konstatēja I. Voika. Arguments VK piesaistei ir arī tās spējas, pieredze un kapacitāte tieši publiskā sektora revīzijā. Turpretī iepirkuma kārtībā uz diviem gadiem piesaistītie privātie zvērinātie revidenti pirmajā gadā ir spiesti apgūt jaunu „spēles laukumu”. To atzina arī M. Zelčs.

Sēdes debatēs tika likts arī uzsvars uz to, ka runa ir par Saeimas administrācijas, ne deputātu darba auditu, tāpēc nav runa par deputātu darba un politisko lēmumu varbūtējo ietekmēšanu. Turpretī runa ir, piemēram, par Saeimas autobāzi, par kuras apmēram 100 darbinieku un citu aktivitāšu un darbību lietderīgumu pašiem deputātiem nav skaidrības. „Saeima būtu pelnījusi saņemt no VK kā no partnera par to lietderības vērtējumu un ieteikumus,” sacīja I. Voika.

Tam piekrita arī J. Strīķe, norādot, ka budžeta revīzija nevērtē politiskos lēmumus, bet gan administrācijas, tās darbinieku un deputātu piemaksu lietderīgumu. “Ietekmēt var tikai to, kurš vēlas ietekmēties. Neviena no KNAB veiktajām aizturēšanām nav ietekmējusi KNAB budžetu,” uz savu līdzšinējo profesionālo pieredzi atsaucās deputāte.

Kopsēdes noslēgumā abu Saeimas komisiju deputāti vienbalsīgi apstiprināja iniciatīvas nodošanu balsojumam plenārsēdē, iesakot tās tālāko virzību likumprojekta izstrādei Juridiskajā komisijā.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas budžeta revīzijas kārtības maiņas iniciatīva sāk ceļu parlamentā30. Nov (2018)

Līdz ar 13. Saeimas komisiju darba reālu sākšanos vienā nedēļā likumdevējiem ir iesniegti veseli trīs priekšlikumi par nepieciešamiem grozījumiem.

Trešdien, 28. novembrī, Jēkaba ielas namu gaiteņos savu ceļu sāka iniciatīva «ATCELT KOMPENSĀCIJAS DEPUTĀTIEM, KAS ZAUDĒJUŠI SAEIMAS MANDĀTU!», kas ManaBalss vēsturē ir viena no straujāko atzinību guvušajām. Tā guva 14 tūkstošus atbalstītāju nepinās trijās nedēļās kopš publiskošanas platformā, un savāca krietni virs nepieciešamā desmit tūkstošu parakstu sliekšņa. (Lasi šeit.)

Ceturtdien, 29. novembrī, ievērojamas mediju uzmanības pavadībā Saeimā tika iesniegta šīs vasaras vidū sāktā iniciatīva « AZARTSPĒĻU ZĀĻU AIZLIEGŠANA VISĀ LATVIJAS TERITORIJĀ», kas platformā ManaBalss ir guvusi vairāk nekā 11 tūkstošu atbalstu. Tās ierosinātāja – Jaunā konservatīvā partija – kopš iniciatīvas sākuma laika nu jau pati ir Saeimā, kas paredzami nostiprinās arī tās virzīšanu parlamentā.

Savukārt piektdien, 30. novembrī, desmit tūkstošu parakstu slieksni pārliecinoši pārvarējušo iniciatīvu « PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!» likumdevējiem iesniedza Sabiedrība par atklātību – Delna. Tās priekšlikums uzticēt Valsts kontroles revīzijai Saeimas budžetu izriet no nepieciešamības pēc caurskatāmām un efektīvi izmantotām parlamenta finansēm. Pašreizējā kārtībā Saeimas budžeta revīziju veic pati Saeima. Iniciatīvas ierosināšanas laikā – 2012. gadā – tas nozīmēja, ka parlamenta 12 miljonu latu lielā budžeta tēriņu efektivitātes un lietderīguma jautājums ir miglā tīts, un tā tas ir līdz šai dienai.

Turpmākie soļi: Katru Saeimā iesniegto iniciatīvu izvērtēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – vai tās tiek virzīta tālāk izskatīšanai parlamentā. Ja tā saņem parlamenta principiālu akceptu, tad iniciatīvu nodod tālāk izskatīšanai atbilstīgajā komisijā attiecīga likumprojekta sagatavošanai.

AUTORS: MANA BALSS