Māris Zanders: Iespēja mazināt varas “slīpos gājienus” 07. Feb (2018)

Saeimas 2018.gada 25.janvāra plenārsēdē kāda epizode īpaši krāšņi rādīja, ka ar regulējumu, kas nosaka deputātu balsojumu formas, kaut kas, vienkārši izsakoties, nav kārtībā. Objektivitātes dēļ neminēsim politiķa uzvārdu un partijas piederību, tikai nocitēsim: “Līdz šim atspoguļo [publiski pieejama informācija par – M.Z.] tos, kas izvēlas vienu no četrām versijām – balsot “par”, “pret”, “atturos” vai “nebalso”. Pastāv arī piektā versija, kas būtiski izmaina balsu līdzsvaru, un tā nozīmē “izņemt kartiņu un nebūt reģistrētam”. Ja tā var izteikties – ko tikai cilvēki neizdomā, lai izvairītos no atbildības... Vai – trakāk vairs nevar būt.

Šis ir parlamenta vēlēšanu gads, un – neatkarīgi no mūsu individuālajām politiskajām simpātijām – mēs esam ieinteresēti, lai nākamā Saeima strādātu jēdzīgāk. No šī viedokļa jo aktuāla ir iniciatīva, kas manabalss.lv platformā ir savākusi vairāk kā 11 tūkstošus parakstu, un attiecīgi iesniegta Saeimā. Runa ir par “atturas” varianta izslēgšanu no Saeimas Kārtības ruļļa.

Ņemot vērā, ka iniciatīvai ir atbalsts arī starp pašreizējās Saeimas deputātiem, tā nav brutāli noraidīta kādā no plenārsēdēm, tā nonāca darba grupā, kas strādāja ar grozījumiem Kārtības rullī, darba grupas sastrādātais ir nodots parlamenta Juridiskās komisijas rīcībā, komisija strādā ar grozījumiem, kas gan, protams, nenozīmē, ka komisijas locekļi ar sajūsmu akceptēs un virzīs tālāk arī manabalss.lv platformā parakstus savākušo iniciatīvu. Tādēļ daži subjektīvi argumenti, ar kādiem jo īpaši šajā priekšvēlēšanu periodā, ir vērts un ir iespējams izdarīt spiedienu uz pašreizējiem deputātiem vai ļaudīm, kuri šo statusu nolūkojoši.

Iebildumus iniciatīvai nepārstāstīšu. Ja runājam par apgalvojumu, ka “atturas” iespēja jāsaglabā, jo var taču gadīties – un tiešām var! - ka deputāts īsti labi nesaprot uz balsojumu likto jautājumu, tad patiesībā tas ir smieklīgi. Skaidrs, ka Saeimā ievēlēts mediķis var nejusties kompetents, piemēram, par kādu elektroenerģijas tirgu skarošu likumprojektu. Bet – ir t.s. profila komisijas (šajā gadījumā Tautsaimniecības), kurā, visticamāk, ir arī kāds no mediķa – deputāta frakcijas biedriem. Kurš apmulsušajam kolēģim jautājuma būtību var paskaidrot. Galu galā tautas priekšstāvis var vadīties pēc likumprojektu Saeimas kārtējā sēdē izklāstošā komisijas pārstāvja rezumējuma (komisija ir atbalstījusi vai nav).

Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka balsojums ir Saeimā ievēlētā personāža DARBS, nevis savu dvēseles sajūtu pētīšana. Ja man ir jāizvēlas starp diviem ēdieniem, kuri, manuprāt, ir neveselīgi, es varu atturēties – noraidīt abus un paciesties līdz vakariņām mājās. Savukārt pirmdienas rītā DARBĀ es nevaru paziņot, ka, ziniet, neviens no diviem šodien veicamajiem darbiem man kaut kā neiet pie sirds, tādēļ es nedarīšu nevienu no tiem. DARBS ir jādara, nevis jāmēģina no tā izvairīties. Un, atkārtoju, deputāta balsojums ir tāds pats darbs kā tramvaja vadītāja vai skolotāja.

Šā gada janvārī ASV Senāts balsoja par nākamo Federālo rezervju sistēmas (t.i., centrālās bankas) vadītāju. Tie Republikāņi, kuri, acīmredzot, nejutās pārliecināti par pašu partijas (t.i., Trampa administrācijas) virzīto kandidātu, nevis, kā saka, izlikās par beigtiem, bet nobalsoja “pret”. Īsts politiķis nemēģina nomukt no nepieciešamības savu balsojumu skaidrot – vienalga, paša partijai vai vēlētājiem. Saeimas deputātu atbildības palielināšana ir aktuāla arī vēl kādas manabalss.lv platformā vairāk kā 11 tūkstošus savākušu iniciatīvu – par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā, nevis aizklātā balsojumā. Ja parlaments tiks vaļā no “slīpiem gājieniem”, atbrīvojoties no “atturos” iespējas balsojumā, varbūt pietiks drosmes arī neslēpties, izvēloties valsts pirmo amatpersonu.

Raksta autors: Māris Zanders