Sabiedrības līdzdalība kļūst sevišķi svarīga 20. Dec (2019)

Attēlā: Atvērtās pārvaldes partnerības valstu atbalsta vadītājs Pols Māsens, Eiropas reģiona vecākais koordinators Pīters Varga un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Foto – Valsts kanceleja.

Pēc pieciem vai desmit gadiem valdības datu atvērtība būt pašsaprotama, tāpēc tieši sabiedrības līdzdalības un dialoga daļa demokrātiskā, atvērtā pārvaldībā kļūst sevišķi svarīga, un Latvija arī šai ziņā vada pareizajā virzienā.

Tā sarunā ar ManaBalss saka Atvērtās pārvaldes partnerības (Open Government Partnership jeb OGP) valstu atbalsta vadītājs Pols Māsens (Paul Maassen) un Eiropas reģiona vecākais koordinators Pīters Varga (Peter Varga). No janvāra stājas spēkā Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.-2021. gadam.


ManaBalss: OGP definē kopējās vērtības un dalībvalstīm dod ļoti lielu izvēles brīvību, kurās jomās likt savus nacionālās rīcībpolitikas uzsvarus. Četras OGP vērtības ir informācijas pieejamība, uz atvērtumu un atbildību vērstas tehnoloģijas un inovācijas, pilsoniskā līdzdalība un publiskā sektora atbildīgums.

Ir patīkams pārsteigums redzēt, ka Latvija nu jau secīgi vairākos OGP nacionālajos rīcības plānos aizvien lielāku uzsvaru liek tieši uz sabiedrības līdzdalību. Pārsvarā dalībvalstu uzsvars ir uz informācijas pieejamību un inovāciju, un akadēmiskie pētījumi par OGP skaidro, ka to motivē ne tik daudz pārvaldes atvērtums, cik ekonomiski un politiski iemesli. Līdzīgs uzsvars uz sabiedrības līdzdalību ir Francijai, bet tur tam ir vēsturiski priekšnosacījumi. Kā jūs vērtējat Latvijas nostāju un pozicionēšanos OGP kopsakarā?

P. Varga: Jūs esat salīdzinoši jauna demokrātija, kurā pilsoņiem ilgi nav bijusi iespēja līdzdalībai, un ir labi redzēt trajektoriju, pa kuru Latvija ir ienākusi arī OGP. Mūsu turpinošās vizītes Latvijā norāda uz to, ka mēs redzam Latviju kā sava veida spožu zvaigzni laikā, kad pilsoniskās sabiedrības telpa sašaurinās. Populisma pieaugums aizēno agrākos pilsoniskās sabiedrības sasniegumus, piemēram, arī manā dzimtajā Ungārijā.

Laikā, kad ir šāda retorika – ka šis nav laiks atvērtai pārvaldībai, Latvija šķiet vadām pareizajā virzienā pat vairākās jomās. Mēs esam šeit, gan lai šīs jomas izceltu, gan arī lai norādītu uz turpmāk ejamo ceļu.

Viena joma, kurā Latvija ir progresējusi, ir cīņa pret korupciju. Latvija izceļas kompāniju patiesā labuma guvēju atklātībā. OGP ietvarā Lielbritānija ir izveidojusi platformu par pasaules vadošajiem piemēriem šai ziņā, un Latvija bija viena no pirmajām, kas tam pievienojās. No janvāra šā Latvijas reģistra dati būs arī pieejami bez maksas, un arī tajā jūs esat vieni no pirmajiem pasaulē.

Šeit ietilpst arī trauksmes cēlāju sistēma, kas tāpat saistās ar korupcijas novēršanu. Vēl pirms ES direktīvas, kas būs saistoša dalībvalstīm, Latvija ir pieņēmusi attiecīgu likumu.

Latvijas iespēja atvērtai pārvaldībai aizvien ir publisko iepirkumu jomā. Tas Latvijai ir viegli aizsniedzams mērķis, jo dažos aspektos iepirkumu informācija jau ir publiska.

MB: Arī ManaBalss platformā ir pāris iniciatīvu šai sakarā.

P.V.: Lūk, tas ir labs veids – aicināt pilsoņus sekot līdzi iepirkumu informācijai un dot par to savas atsauksmes kā valdības "acīm un ausīm". Ir valstis, kur šāda sabiedrības veiktā uzraudzība ir ietaupījusi valdības līdzekļus.

Otra joma, kurā Latvija ir izteikti progresīva, ir sabiedrības līdzdalība, un jūsu platforma tam ir labs piemērs. Iespēja pilsoņiem iesniegt savas iniciatīvas tieši parlamentam un ietekmēt lēmumu pieņēmējus ne tikai reizi četros gados, bet ikdienā, ir tendence, kas izplatās. Dažviet tam ir sekmes, un Latvija noteikti ir šāds piemērs.

MB: Pētnieku kritikā par OGP ir norādīts, ka valstis mēdz manipulēt ar savu šķietamo pārvaldības atvēršanos, jo nacionālajos rīcības plānos tiek pieteikti projekti, kas tiktu īstenoti arī bez OGP. Arī ManaBalss un citas mūsu platformas darbotos neatkarīgi no OGP. Protams, mēs esam ļoti priecīgi un mērķtiecīgi, esot Latvijas rīcības plānā, tomēr vai jums arī nešķiet, ka valsts apņemšanās un veltītie resursi OGP mērķu sasniegšanai nav gluži proporcionāli pieteikto mērķu sasniegšanai? Jo Latvijā aiz OGP plāna nav reālu budžeta saistību.

Tiesa, ir zināms progress, jo jaunajā plānā 2020.–2021. gadam ir iekļauti projekti, kuriem vēl nav finansējuma, un tie vēl tikai meklē politisko un finanšu atbalstu.

P. Māsens: Es neuztrauktos par to, ka valstis OGP plānos iekļauj projektus, kas tāpat jau ir apsolīti, ja vien tam ir pareizā motivācija. Slikta motivācija būtu slinkums – ka plāns tiek sastādīts vienkārši plāna dēļ, un projekti tiktu ieviesti jebkurā gadījumā. Tomēr nereti OGP plānu punkti ir politiskā atbalsta panākšanai, jo tāda pirms tam nav bijis. Un tā ir laba motivācija – iegūt atpazīstamību un publicitāti, iekustināt labus plānus un piesaistīt ekspertīzi. Tāpēc kādas reformas veicināšana vai tās ambīciju izvēršana līdz ar iekļaušanu nacionālajā OGP plānā ir laba doma.

Jāņem arī vērā, ka OGP plāni ir uz diviem gadiem, un tas ir ļoti īss laiks. Ja plānos viss būtu tikai pilnīgi jauns, tad tās pēc definīcijas būtu nelielas lietas. Jo ko gan reālistiski var dabūt "cauri valdībai" divos gados? Tās nebūtu apjomīgas reformas. Tāpēc es sevišķi neuztrauktos, ka šajos plānos nav izteiktu rīcībpolitikas jaunumu.

MB: Proti, OGP plāni ir papildinoši un veicinoši tam, kas jau notiek?

P.M.: Tā ir viena iespēja. Reizēm tomēr tiek pieteiktas arī kaut kas tiešām jauns. Vai arī kaut kas neliels, bet simboliski svarīgs. Vai arī kaut kas lielāks un ambiciozāks, un tā reāla sasniegšana prasīs divus vai trīs OGP rīcības plānus pēc kārtas.

Svarīgākais tomēr ir jūsu jau norādītās OGP pamatvērtības. Tās nozīmē, ka arī publiskajā sektorā tiek radīta rīcības telpa reformētājiem – cilvēkiem, kas grib kaut ko darīt citādi vai ātrāk, nekā viņi citādi to spētu. Tas attiecas gan uz NVO, gan uz ierēdņiem, gan politiķiem. Mums ir svarīgi, ka OGP viņiem dod šo papildus iespēju. Tāpēc arī OGP ir brīvprātīgs mehānisms, un mēs nesakām – visām valstīm pasaulē ir jādara tā. Katra valsts ir atšķirīga. Kas ir superambiciozi Spānijai, varbūt ir supervienkārši Latvijā.

Tāpēc OGP sākumā 2011. gadā lielākais uzsvars bija principiāls – uz caurskatāmību un datu pieejamību. Tas, kā šie dati tiks izmantoti, ir jau nākamais solis, un tajā tiešām lielāks uzsvars ir uz NVO. Bet sākumā nepieciešama ir pārvaldības un datu atvērtība.

Laika gaitā mēs redzam, ka valstis ir kļuvušas ieinteresētas jau tajā, ko ar šo atvērto informāciju iesākt, kā tajā iesaistīt citas puses, kā pilsoņiem to lietot, piemēram, iesaistoties rīcībpolitikas veidošanā. Lūk, un šeit ir jau sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas dialogā. Manuprāt, šī daļa ir jau interesantāka par sākotnējo atvērtības un caurskatāmības daļu.

Pēc kādiem pieciem vai desmit gadiem valdības datu atvērtība būt pašsaprotama. Tāpēc līdzdalības un dialoga daļa ir sevišķi svarīga. Kā Pīters norādīja, patlaban pasaule jau ir ļoti atšķirīga no tā, kāda tā bija 2011. gadā, un daudzviet ir izaicinājumi demokrātijai, politiķu un iestāžu uzticamībai un pat pilsoniskajai sabiedrībai. Un to novērst vienkārši ar informācijas pieejamību vien nevarēs. Tas prasīs dialogu, tāpēc līdzdalības aspekts ir ļoti svarīgs.

P.V.: OGP nav tikai platforma lielu ideju pasludināšanai, bet arī veids, kā to darīt. Valstu iekšpolitikā (domestically speaking) tā ir ieviešanas platforma. Valdībām jau var būt idejas, kā un ko darīt, bet jautājums ir, kā to izdarīt, un tajā ja parādās OGP starptautiskais aspekts. Latvijas pašreizējā rīcības plānā ir runa par lobēšanas atklātību, kam būtu jābūt visās valstīs, tomēr katrā valstī tas tiek iesviests atšķirīgi. Starptautiskums ir tajā, ka OGP ir ne vien ideju, bet arī praktiskās pieredzes un ekspertīzes apmaiņas platforma. Mēs savedam kopā reformētājus ar pilsonisko sabiedrību pašās valstīs, kā arī reformētājus ar citiem reformētājiem starptautiski.

Šis apmaiņas elements ir ļoti svarīgs. Ja valdība pasludina, ka iestājas par atvērtumu, bet ir ārpus OGP ietvara, tad tai varētu būt mazākas iespējas mācīties no citām valstīm. Iekšpolitikas reāliju kontekstualizēšana un starptautiskā mācīšanās ir OGP stiprā puse.

MB: Ņemot vērā, ka rīcībpolitikas veidošanas procesā pēc definīcijas ir nobīde starp to, kas ir jādara, un to, kas reāli notiek, vai jūs teiktu, ka mēs Latvijā esam priekšā savam laikam? Jo uz līdzdalību Latvijā ir liels uzsvars, kamēr kā globāla aktualitāte tā tikai veidojas.

P.M.: Es teiktu, ka šī pāreja ir jau notikusi. Dažās valstīs līdzdalība varbūt nav pietiekami uzsvērta, tomēr vairumam valstu ir līdzsvars starp caurskatāmību, līdzdalību, atbildīgumu un tehnoloģiju lietojumu. Patlaban ir labāka šo vērtību kombinācija, nekā tā bija OGP sākuma gados.

Tiesa, mēs aizvien vēl neesam pilnīgi šai līdzsvarā ne publiskā sektora, ne pilsoniskās sabiedrības pusē. NVO aizvien prasa to, kas tām ir vajadzīgs un svarīgs, un tas ne obligāti tāds šķitīs vienkāršajam pilsonim uz ielas. Šis vērtību "tulkojums" aizvien ir nepieciešams, lai radītu iespēju pilnvērtīgākai pilsoņu iesaistei.

Likumi par pieeju informācijai un atvērtajiem datiem ir tipiska pilsoniskās sabiedrības organizāciju prasība. Nav šaubu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi – tas ir demokrātijas stūrakmens. Tomēr šāds likums pats par sevi vien ir gandrīz nekas. Tam ir nepieciešama ieviešana. Sākumā ieguvēji ir NVO un mediji, bet ir nepieciešama šā ieguvuma pārnese arī parastajiem pilsoņiem, un tam ir vajadzīgs vai nu kāds, kurš to "iztulko", vai arī ārkārtīgi progresīva valdība ar izpratni par sabiedrības vajadzībām.

Pāris nelieli piemēri par informācijas pieejamību. Šrilankā ir NVO, ka informē pilsoņus par pieejamajiem finanšu pabalstiem, kas tiem pienākas no valdības. Šī NVO viņiem palīdz izmantot vietējo informācijas pieejamības likumu, lai saņemtu pabalstus, kas viņiem pienākas. Šis ir labs "tulkojuma" piemērs.

Savukārt Nīderlandē "tulks" bija valdība, kas tā vietā, lai cilvēkus trenkātu šurpu turpu ar pabalstu veidlapām, veica telefona zvanus tiešai saziņai ar pabalstu pieteicējiem. Ierēdnis zvana pabalsta pieteicējam, noskaidro, kas tiešām ir par lietu, vai pabalsts pienākas, vai varbūt var ieteikt citu risinājumu. Iznākumā pieprasījumu skaits varbūt arī nemainījās, bet ievērojami mainījās iedzīvotāju uzticība valdībai. Kritās sūdzību skaits par atteiktajiem pabalstiem, un auga apmierinātība ar valdības pakalpojumiem. Un tas viss – dialoga dēļ, kas tika izvēlēts vienkārši likuma ieviešanas vietā.

Šie ir piemēri par "tulkojuma" un dialoga nozīmi, un tas tiešām vēl tikai veidojas, jo tas mums nav dabiski – ne valdībām, ne, godīgi sakot, arī pilsoniskajai sabiedrībai.

MB: Viens no mūsu mīļākajiem pārmaiņu piemēriem, ko pilsoņi ir panākuši caur ManaBalss, ir pārmaksāto nodokļu automātiska atmaksa. Latvijā tas notiks 2021. gadā, un šo ļoti būtisko sociāli ekonomisko uzlabojumu panāca sieviete bez kādām lobija vai juridiskajām iemaņām. Faktiski viņa caur ManaBalss veica, kā jūs sakāt, "tulkojumu" – pārmaksātie nodokļi ir atgūstami, tikai ne visi to zina un prot.

P.V.: Tas ir iespaidīgs piemērs. Pamatā tā ir kultūras maiņa. Gan šādos gadījumos, kad valdība noklusē un patur to, kas iedzīvotājiem pienākas, gan arī pretēji – kad ir nepieciešama kultūras maiņa, lai nevis sodītu un iekasētu, kur vien var, bet gan vispirms brīdinātu un informētu. Un sodīt tikai tad, ja jau atkārtoti ir redzams, ka pārkāpums tiek izdarīts apzināti. Svarīga ir atgriezeniskā saikne un dialogs no abām pusēm – gan sabiedrības, gan valdības. Iznākumā tas vairo arī uzticību.

Labs piemērs ir Consul platforma Madridē. Tajā ir ne vien atvērti pašvaldības dati, bet arī iespēja aktīvai pilsoņu līdzdalībai, iesniedzot pašvaldībai savus priekšlikumus. Būtu lieliski, ja šāda iespēja būtu arī Latvijā.

Madride ir veltījusi 5% no pašvaldības budžeta – 30 miljonus eiro gadā – pilsoņu iniciatīvu īstenošanai.

MB: 5% ir ļoti daudz. Jānorāda, ka viņi ir veltījuši arī līdzekļus programmēšanai un šā rīka attīstībai. Tāpēc citi pēc tam šo rīku var izmantot jau gandrīz par brīvu.

P.V.: Šī ir daudzpusēju ieguvumu situācija. Pilsoņi iegūst to, ko viņi tiešām vēlas – vairāk parku, riteņbraukšanas joslu un saules bateriju uz ēku jumtiem. Un pašvaldībai ir ieguvums no tā, ka ik reizi, kad viņi ieklausās tajā, ko pilsonis vēlas un to acīmredzami, taustāmi izdara, viņi kā politiķi iegūst jaunas balsis, un pieaug sabiedrības uzticība. Arī nodokļu ieņēmumi pieaug, jo cilvēki redz, ka viņu nodokļi tiek tērēti tur, kur viņi grib tos tērēt.

P.M.: Un tā ir kultūras pārmaiņa, par kuru mēs runājam. Pamata doma tajā ir, ka valdības loma ir sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, nevis tikai turpināt birokrātijas pastāvēšanu. Katrā sarunā, katrā valdības lēmumā pamata domai ir jābūt – kāds no tā būs labums pilsoņiem?

MB: Esam piedzīvojuši daudzus šādus gadījumus, kad ejam kopā ar iniciatīvu autoriem uz parlamentu, un komisijā sāk izvērtēt viņu iniciatīvas. Tur viņi satiek visu parlamenta partiju politiķus un jautā, piemēram, kāpēc gan jūs nevarētu automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus? Un daudzkārt politiķi saka: hei, bet tā taču ir laba doma! Kāpēc mēs jau to nedarām? It kā elementāri, bet ir vajadzīgs kāds, kas to pasaka.

Runājot par kultūras pārmaiņu. Platforma ManaBalss sāka darbu 2011. gadā, un iniciatīvu ideja bija jauna un nebijusi. Un nupat kādā parlamenta sēdē politiķis no pults publiski pateica: parlaments pietiekami nopietni nestrādā ar kolektīvajiem iesniegumiem. Kā jūs uzdrīkstaties tā darīt? Tas tiek pateikts brīdī, kad astoņu gadu laikā mums ir 31 likumdošanā sekmīgi iestrādāta iniciatīva – tas ir globāli unikāls panākums. Un šai brīdī mēs pieredzam, ka mainās kultūra – paši parlamentārieši saka, ka tas nav pietiekami sekmīgi. Politiskā kultūra ir mainījusies, un viņi paši no šā kolektīvo iesniegumu mehānisma sagaida vairāk.

P.V.: Mēs runājām ar parlamentāriešiem un jautājām, ko viņi domā par ManaBalss. Visi bija atzinīgi par šādu pilsoņiem doto iespēju, kas maina likumus un pat konstitūciju. Bet interesanti bija dzirdēt, ka tas, ko parlamentārieši tiešām novērtē, ir fakts, ka ManaBalss sāk radīt debašu kultūru starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem. Ar jūsu palīdzību pilsoņi aktualizē savas problēmas, un jūsu kā platformas pienesums ir radītā publiskā diskusija par šiem jautājumiem. Tā ir debašu kultūras radīšana un nodrošinājums, kas tiešām tiek novērtēts.

MB: Precīzi. Šā mērķa dēļ mēs publicējam arī iniciatīvu ziņas, ieskaitot negatīvus viedokļus un ziņas par attiecīgajām tēmām. Ja eksperts argumentē, ka rosinātais risinājums nav pareizs, iniciatīvu autori mums mēdz pārmest, ka tas tiek publicēts, tomēr tas ir leģitīms viedoklis un diskusijas daļa.

P.V.: Šī, protams, ir tikai daļa no demokrātijas stiprināšanas, tomēr ilgtermiņā arī tā ir pretinde bīstamām sabiedriskajām un politiskajām parādībām, piemēram, pret momentānām, seklām un vienkāršotām populistu atbildēm uz sarežģītiem izaicinājumiem. Bināra "vai nu – vai" izvēle ir vienkāršojoša, un sarežģītām, kompleksām problēmām tā neder. Bet diskusiju kultūrā, kur cilvēki ir pieraduši pie jautājumu sarežģītības, manuprāt, mēs varam izvilināt (tease out) arī kompleksus risinājumus, kas būtu tiešām piemēroti un pretēji vienkāršotajiem populisma piedāvājumiem.

MB: "Izvilināt atbildi" ir labs raksturojums diskusijai kā metodei!

Runājot par to, kurp mēs Latvijā ejam, arī nākamajā OGP rīcības plānā ManaBalss, piedaloties darba grupā, ir likusi lielāku uzsvaru tieši uz pašvaldībām un skolām. Arī citi rīcības plāna izstrādātāji uzsvēra, ka svarīgi ir demokrātijas prasmēs apmācīt jau skolēnus. Mūsu pienesums tam pagaidām ir kopā ar Ziemeļvalstu ministru padomes biroju Latvijā īstenotais digitālās demokrātijas pilotprojekts sešās skolās, ieviešot koplemšanas rīku Lēmējs.lv.

Otrs uzsvars ir uz pašvaldībām. Mēs esam gatavi pašvaldību līmenī pielāgot gan ManaBalss, gan ParvaiPret platformas, kā arī ieviest līdzdalības budžetus, kuros, kā Pīters norādīja, iedzīvotāji lemj par tiem vēlamu projektu īstenošanu. Tas prasīs arī pašvaldību politiskās kultūras un likumdošanas maiņu, lai pret kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās būtu īpaša attieksme, kā tas jau ir Saeimā. Politiskās kultūras maiņa pašvaldībās nozīmētu arī to, ka ir jābūt konkrētam ierēdnim, kurš ir atbildīgs par sabiedrības līdzdalības un sadarbības ar NVO nodrošināšanu, un arī šāds mērķis ir jaunajā OGP rīcības plānā.

Tā izstrādes laikā bija ļoti iepriecinoši redzēt ierēdņus, kuri tiešām ir rīcībpolitikas uzņēmēji un kuriem, kā jūs sakāt, OGP dod papildus iespēju iecerēto rīcībpolitiku nostiprināšanai un veicināšanai.

P.M.: Jā, tās nav tikai NVO, kurām ir liels, labs redzējums, kurp jāvirzās sabiedrībai, un valdība tam traucē. Arī valdībā un ierēdniecībā ir tiešām uzņēmīgi, gudri un mērķim uzticīgi (commited) cilvēki, un tādi ir arī privātajā sektorā. OGP uzdevums ir viņus savienot – dot telpu, kur šiem progresīvajiem cilvēkiem gan no NVO, gan valdības un ierēdniecības, gan publiskā sektora un arī partiju politikas kopā virzīt savu redzējumu par atvērtu sadarbību.

MB: Vēl viens jauns ManaBalss uzsvars ir digitālās plaisas mazināšana, lai pilnvērtīgi līdzdalīties varētu arī cilvēki bez digitālajām iemaņām. Pārsvarā tie ir vecāki cilvēki un pensionāri. Šai ziņā mēs veidojam sadarbību ar pašvaldībām un bibliotēkām, kur šiem cilvēkiem būs iespēja saņemt palīdzību un piedalīties, piemēram, ManaBalss balsojumos.

Cits ManaBalss nesenais uzsvars, ko mēs pašlaik darām labākai sabiedrības līdzdalība, ir krievvalodīgās kopienas iesaiste. Mēs esam ļoti priecīgi par partnerību ar Vācijas vēstniecību, kas sākuma posmā finansē ManaBalss krievvalodīgās kopienas menedžmentu.

Vispirms tā gan bija ASV vēstniecība, kas ierosināja un sākumā arī apmaksāja ManaBalss satura tulkošanu krievu valodā, lai tas būtu tiešām viens pret vienu at saturu latviešu valodā. Diemžēl gan medijos, gan arī partiju komunikācijā par vienu un to pašu jautājumu vai ziņu latviešu un krievu valodā tiek veidots atšķirīgs saturs.

Mūsu mērķis bija un aizvien ir vienāds saturs abām šīm Latvijas kopienām. Pārmetumus saņemam no abām pusēm, jo cilvēki diemžēl ir pieraduši dzīvot sašķeltā informatīvajā telpā, tomēr mēs neizdabājam nevienam un ticam dialoga nozīmei, pat ja tas ir par vienā vai otrā kopienā pretrunīgu tēmu.

P.V.: Tas ir lieliski, ko jūs šeit darāt, un Latvijas piemērs tiek izcelts arī OGP starpvalstu līmenī. Un pat ja kāds līdzdalības projekts, piemēram, Madrides Consul, nav radīts OGP ietvarā, tad OGP tomēr var izmantot, lai šo lielisko pieredzi izplatītu starptautiski, un tas var notikt arī ar ManaBalss risinājumiem.

Avots: ManaBalss.lv

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām!