Zīriņu labklājības ņemšana vērā solās būt pozitīvs precedents lielos nekustamā īpašuma attīstības projektos 18. Jun (2019)

Foto: Juha Soininen, freeimages.com

ManaBalss platforma ir saņēmusi iniciatīvas priekšlikumu, kas izriet no rūpēm par zīriņu ligzdošanas iespējas saglabāšanu pēc Preses nama kompleksa Rīgā pārbūves.

Izvērtējot iniciatīvas iesnieguma kontekstu un iespējamos risinājumus, ManaBalss ar autoru un virkni ekspertu vairākas nedēļas ir veikusi konsultācijas. Iznākumā kopā ar autoru ir nolemts, ka bažām tomēr nav pamata, jo zīriņu labklājība Preses nama pārbūves projektā ir iespēju robežās ņemta vērā.

Mēs pieļaujam, ka priekšlikumā paustās bažas ir „aisberga” redzamā, izteiktā daļa, un sabiedrībā neskaidrība par to, kas ar putniem notiks pēc Preses nama pārbūves, ir plašāka. Tāpēc ar iesaistīto pušu piekrišanu mēs publiskojam attiecīgo ManaBalss „aizkadra” saziņu, lai viestu šai jautājumā skaidrību.

Investīciju pārvaldes uzņēmums „Lords LB Asset Management” bijušā Preses nama ēkas ar gruntsgabalu projekta attīstībai ir izveidojis starptautisku uzraudzības padomi, un Latviju tajā pārstāv kādreizējā „Swedbank” vadītāja, pašreizējā nevalstiskās organizācijas „Mission Possible” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. Ar viņas starpniecību esam saņēmuši attiecīgās apbūves koncepta autora SIA „Arhis Arhitekti” pārstāvja Andra Kronberga komentāru.

„Jautājumu par putnu ligzdošanu esam pārrunājuši ar speciālistiem un ņēmuši to vērā, bet putnu ceļus, protams, pilnībā ietekmēt nevaram. Ja vien zīriņi izveidos putnu koloniju uz atjaunotā jumta, tad cilvēki un putni labi spēs sadzīvot,” raksta A. Kronbergs.

„Esam konsultējušies ar ornitologiem par iespējami saudzīgu attieksmi pret putniem, un demontāžas darbus plānojam uzsākt pēc zīriņu ligzdošanas perioda. Esam apsolījuši ornitologiem arī piekļuvi putnu ligzdošanas vietām Preses nama teritorijā, ja šāda nepieciešamība rastos.”

„Esošā Preses nama zemāko industriālo tipogrāfijas apjomu paredzēts pārveidot par daudzfunkcionālu ēku. Galvenais akcents ēkai likts uz sportiska dzīvesveida un brīvā laika pavadīšanu. Ēkas jumts iecerēts kā pilsētas publiskās ārtelpas ievērojams papildinājums un kalpos ne tikai apkārtējā rajonā paredzamo skolu un administratīvo ēku lietošanai, bet būs pieejams ikvienam rīdziniekam. Attīstības projekts šobrīd paredz izveidot zīriņu ligzdošanai piemērotu sīko oļu ieklājumu uz viesnīcas zemākā jumta, tādējādi to populācijai būs iespēja šeit apmesties arī pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas.”

„Ņemot šo vērā, mūsuprāt, bažām un aprakstītajai iniciatīvai nav pamata. Attiecībā uz minētajiem faktiem varam atsaukties uz ornitoloģi Māru Janaus, LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošo pētnieci, ar kuru esam tikušies klātienē un šo jautājumu apsprieduši.”

Pēc priekšlikuma autora lūguma sazinājāmies arī ar ornitologu Ruslanu Matrozi. Viņš savukārt atbild, ka „jautājums par ēkas īpašnieku attieksmi pret ligzdojošiem putniem ir visai komplicēts, un pagaidām Latvijā nebija precedenta, ka ēku apsaimniekotāji būtu labvēlīgi pret zīriņu un citu putnu ligzdošanu. Līdz šim Ķīpsalas „zīriņu jumti” tika pārbūvēti un renovēti, faktiski liedzot putniem tur atsākt ligzdošanu – mainot jumta konstrukciju vai pārklājot ar materiāliem, uz kura putni nevar ligzdot. Uz „Olimpia” lielveikala jumta tiek veikta putnu atbaidīšana ar gāzes šaujamo.”

Par Preses nama jumta kolonijas likteni R. Matrozis saka: „Ja putniem tiks dota iespēja un nebūs likti šķēršļi ligzdot uz mazā jumta, kas būs pārklāts ar oļiem, droši vien ar laiku tur izveidosies kolonija. Pagaidām neredzu iemeslu vākt parakstus, jo pagaidām arhitekti tiešām ir darījuši visu, lai renovācijas darbus uzsāktu pēc šā gada ligzdošanas sezonas, kā arī ļāvuši ornitologiem veikt uzskaiti, un, ja tie turēs vārdu, tas būs pirmais pozitīvais precedents.”

„Godīgi sākot, arī piedāvājumu atstāt mazo jumtu putnu ligzdošanai ornitologi uztvēra ar zināmu izbrīnu,” par šo precedentu saka R. Matrozis. „Laiks rādīs. Cerams, ka izdosies. Lai veicas!”

Jānorāda, ka ManaBalss kvalitātes kritēriju dēļ mazākā daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem nonāk līdz publicēšanai un balsošanai. Tai skaitā zināma daļa autoru pēc konsultācijām ar ekspertiem nonāk pie secinājuma, ka viņu grozījumu priekšlikumi nav nepieciešami, jo attiecīgo problēmu risinājumi vai nu ir jau dienaskārtībā, vai tiek ieviesti. Tā tas ir arī šai gadījumā ar zīriņu ligzdošanu.

Publicēto priekšlikumu daļa ManaBalss platformā gadu gaitā gan pieaug. Ja pirmajos darbības gados tika publicēti vien apmēram 30% no saņemtajām iniciatīvām, tad 2019. gada pirmajā pusē šis īpatsvars ir jau 40%. Turklāt ManaBalss kvalitātes kritēriji šai laikā ir pastiprinājušies un kļuvuši precīzāki, tāpēc mūsu vērtējumā šī tendence norāda uz Latvijas pilsoņu augošo sapratni par digitālo demokrātiju un konstruktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

Esi aktīvs un iesaisties! Tavai balsij ir nozīme!