Iniciatīvai pa pēdām: esam saņēmuši komentāru no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas11. Jul

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau vairākās komisijas sēdēs ir skatījusi 10'972 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi", kā arī uzklausījusi puses, kuras tiesības un pienākumus šis jautājums var skart.

3. jūlija komisijas sēdē tika uzklausīta arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kura izklāstīja, ka jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešana pagājušajā gadā tika atlikta par vienu gadu, lai visas skolas varētu labāk apgūt plānošanas darbu, sagatavoties vērtēšanas sistēmas ieviešanai. Vienlaikus, skolas, kuras izrādīja gatavību, šo jauno vērtēšanas sistēmu jau varēja sākt ieviest pirms gada, pārējām skolām dodot laiku (gadu) sagatavoties.

Ministre norādīja, ka jaunajā vērtēšanas sistēmā uzsvars tiek likts uz domāšanas veida maiņu – no tā, ka novērtējam konkrēto darbu ar atzīmi uz to, ka pedagogs sniedz atgriezenisko saiti konkrētam skolēnam par viņa zināšanām. Mērķis ir nevis salīdzināt skolēnu ar skolēnu, bet vērtēt skolēna attīstību (kas padodas, kur nepieciešams uzlabot zināšanas), jo mērķis nav atzīme, mērķis ir zināšanas.

Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji uzsver, ka jaunās vērtēšanas sistēmas mērķis ir, lai atzīme, kuru skolēns saņem, maksimāli atspoguļo tieši viņa zināšanas un prasmes neatkarīgi no skolas, kurā skolēns mācās. Pašlaik ir vērojams, ka izglītojamo mācību sasniegumi eksāmenos atšķiras no saņemtajām atzīmēm skolā.

Problēma ir aktuāla, bet tās risināšana būs process, kas prasīs zināmu laika periodu. IZM pārstāvji skaidro, ka būtu jāvirzās prom no biežas atzīmju likšanas prakses uz to, ka vērtēšana ir paredzēta vispirms mācīšanās uzlabošanai (šāds modelis ir pamatots ar zinātniskiem pētījumiem). Jo skolēns var vairākkārt rakstīt vienu darbu, bet reāla ietekme uz apgūto būs tad, ja skolēns iegūst atgriezenisko saiti un palīdzību mācību procesā – pirms darbu rakstīšanas. Ja sāk rīkoties tikai tad, kad skolēnam parādās nesekmīgs vērtējums, tad skolēnam rodas ieradums uz pārbaudes darbu ierasties ne līdz galam gatavam, neveltīt tam visas pūles.

IZM vērsa uzmanību, ka ir notikušas plašas diskusijas par individuālā vērtēšanas plāna izmantošanu gan speciālo programmu skolēniem, gan citiem skolēniem (piemēram, ar mācīšanās traucējumiem). Tāpēc ir paredzēts noteikt, ne tikai attiecībā uz speciālajām programmām attieksies individuālā vērtēšanas plāna pieeja, bet arī citiem gadījumiem, kas pamatoti ar speciālistu atzinumu. Tātad individuālo vērtēšanas plānu varēs noteikt arī tiem bērniem, kuriem būs pamatots speciālista atzinums. Turklāt, runājot par šā speciālista veidu un līmeni, tika saņemta atbilde, ka atzinuma sniedzējs varēs būt arī skolas psihologs.

Vērtēšanas sistēmā ir pilnveidots tas, ka šobrīd ir absolūti skaidrs, ko atzīme atspoguļo. Atzīme neatspoguļo vienkārši izpildītu papildu darbu, kā tas ir bijis iepriekš, bet atzīme ir tiešām par to, cik lielā mērā ir apgūtas zināšanas un prasmes. Ja skolēns vēlas pierādīt, ka vēlas saņemt augstāku vērtējumu, šāda iespēja tiek nodrošināta, bet tā tiek nodrošināta objektīvos apstākļos, nevis vienkārši izpildot kādu papildus darbu.

IZM atgādina, ka atzīmi turklāt plānots rēķināt ne vienmēr kā vidējo aritmētisko. Jo laika gaitā, skolēnam uzlabojoties sniegumam, skolotājs var piešķirt lielāku vērtību tieši jaunākajiem vērtējumiem, tas ir svarīgi, jo ir iespēja ņemt vērā skolēna izaugsmes faktoru.

Skolu direktori, kuri jau ir uzsākuši realizēt jauno vērtēšanas sistēmu norāda, ka sākotnēji ir bijusi pretestība no skolēniem, vecākiem, pedagogiem, bet mācību gada laikā ieviestās pārmaiņas ir motivējušas skolēnus reāli mācīties mācību gada laikā, gatavoties pārbaudes darbiem. Pārmaiņu process ir prasījis laiku un skaidrojošu darbu visām iesaistītajām pusēm. Situācija uz šī mācību gada beigām ir normalizējusies, un raizes par jauno vērtēšanas sistēmu vairs nav bijušas aktuālas.

Skolu direktori atzīst, ka sākotnēji ir bijušas bažas, ka varētu rasties liels procents tādu skolēnu, kuri mācību gada beigās neiegūst pietiekamus vērtējumus. Tomēr šīs bažas nav apstiprinājušās. Dažviet ir bijis ieviests parejas periods, nosakot, ka drīkst uzlabot vienu vērtējumu semestrī katrā mācību priekšmetā pēc skolēnu izvēles. Tomēr praksē skolēni tik aktīvi neizmantoja iespēju uzlabot vērtējumu.

Kā pozitīvu aspektu direktori min to, ka jaunieši tiek radināti pie patstāvības, ka viņiem jāatbild par sava darba rezultātu. Vienlaikus uzsver, ka vēl ar vien jāstrādā pie izpratnes sabiedrībā, ka ne jau atzīme ir noteicošais, svarīgākās ir zināšanas. Šī vērtēšana radina gatavoties uz katru mācību stundu.

Nozares eksperti akcentē, ka mēs pirmkārt runājam par domāšanas maiņu, kas ir komplekss ilgtermiņa process. Ņemot vēra to, ka mūsu izglītības sistēmā ir ievērojamas atšķirības gan mācīšanas praksē, gan skolu vadības darbā, pat teorētiski nav iespējams, ka visi vienādi kaut kādā brīdī būs gatavi. Tie ir būtiski ieguvumi, par ko runā skolu vadītāji, kas saistīti ar skolēnu motivāciju un atbildības pieaugumu. Eksperti jautā ‒ ko mēs gaidīsim? Kāpēc mēs nedodam iespēju veicināt motivāciju? Norāda, ka ieviešanas process jau nebeigsies 1. septembrī; tas prasīs vairākus gadus, jo ir saistīts ar domāšanas maiņu.

Skolotāji skaidri zina, ko vēlas mācīties, kas pietrūkst. Tāpēc aicina resursus novirzīt konkrētiem uzlabojumiem un konceptuāli un filozofiski straujiem soļiem ar šo virzīties uz priekšu. Tas atbilst pasaules labajai praksei. Norāda, ka šobrīd Latvija vērtēšanā atpaliek no pārējās pasaules apmēram par 20 gadiem. Nav neviena iemesla, lai turpinātu atpalikt.

Par iesaistīto pušu informēšanu IZM norāda, ka iepriekšējā gadā tika sagatavota informatīva kampaņa sabiedrībai un paralēli tika apmācītas skolas un skolu vadība, kam jāpievērš uzmanība, lai šī vērtēšanas sistēma varētu tikt ieviesta.

Vecāku organizācijas pārstāve apstiprina, ka 2023. gadā rīkotās kampaņas laikā ir saņemta virkne ar skaidrojošiem, izsmeļošiem materiāliem par jauno vērtēšanas kārtību un atzīst, ka vecāku interese par tiem ir bijusi augsta.

Līdztekus skolēnu vecāki rosina:
1) sākoties jaunajam mācību gadam, atkārtoti rīkot skaidrojošu kampaņu par jauno vērtēšanas kārtībā ‒ kampaņu, kas īpaši orientēta uz vecākiem;
2) ilgtermiņā veikt tādus komunikācijas pasākumus, kas vecākus radina regulāri interesēties par bērna gaitām izglītībā;
3) ir nepieciešams īstenot tādas programmas, kas mērķtiecīgi stiprina skolas un vecāku sadarbību (sadarbība nav e-klasē ielikta piezīme).

Ievērojot minēto, IZM turpinās virzīt jauno vērtēšanas sistēmu un piedāvā kopumā četrus priekšlikumus, ko plāno īstenot tālākai jautājuma risināšanai:
1. aktualizēt izglītības pārvaldēm un skolām aktuālo informāciju par vērtēšanas sistēmas pilnveidi (paredzēts veikt 2024. gada augustā);
2. veikt visu skolu sistēmisku aptauju un mērķtiecīgu atbalstu skolas pārmaiņu vadības komandām, kurām tas nepieciešams (2024. augusts-decembris);
3. precizēt atbilstošo normatīvo regulējumu attiecībā uz tiem skolēniem, kuriem ir specializētā programma un ir izstrādāti individuālie vērtēšanas plāni, nosakot vērtēšanas kārtību precizēt skolas līmenī un to attiecinot arī uz tiem skolēniem, kuriem ir pamatots speciālista atzinums par individuāla vērtēšanas plāna nepieciešamību;
4. sinhronizēt vērtēšanu vispārējā un profesionālajā izglītībā un šī iemesla dēļ vērtēšana nākamajā gadā profesionālajā izglītībā profesionālajos priekšmetos nemainās (kamēr notiek vērtēšanas sinhronizācija).

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Tiesības labot atzīmes biežāk ­– iniciatīva ļoti operatīvi turpina ceļu Saeimā29. Feb

Otrdien, 27. februārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē izskatīja kolektīvo iesniegumu "Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi" un nolēma par tā tālāko virzību atbildīgajai komisijai – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Sēdē pilsoņu iniciatīvas ideju prezentēja tās autore, un kā eksperti to komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, nodibinājuma "Fonds Mammām un Tētiem" vadītāja, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja. Kopumā attieksme pret ierosinājumu bija atbalstoša gan no politiķu, gan vairuma ekspertu puses.

Komisija izdarīja arī zināmu pretimnākšanu un šo kolektīvo iesniegumu lūdza iekļaut jau ceturtdienas, 29. februāra, plenārsēdē. Proti, papildinot tās iepriekš noteikto darba kārtību.

Plenārsēdē ar absolūtu vairākumu – tikai vienai deputātei balsojot pret un vienai atturoties – kolektīvais iesniegums ir nodots tālākai izskatīšanai atbildīgajā komisijā (šeit – balsojuma rezultāts).

Par turpmāko – ziņosim!

Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu izskatīšanā arī atbildīgās komisijas iesaista to autorus. Šai gadījumā tā ir Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolniece, kas ir tiešām ievērības cienīgs fakts. Vēlam autorei sekmes gan mācībās, gan līdzdalībā likumdošanas darbā parlamentā!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu01. Feb

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 71 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītu likumu ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS