Iniciatīva noraidīta!

Pārstāvis: Roberts KrastiņšPublicēta: 25. Apr (2012)

RĪGAS ĪSTĀ UZVARAS LAUKUMA ATJAUNOŠANA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'530
Jau parakstījuši 12'530

Ko vēlamies panākt: 1. Atjaunot Latvijas valstiskumam būtisko simbolisko jēgu un vietu - Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta kaŗaspēku. Tas ir Latvijas valsts uzvaras laukums, nevis PSRS armijas uzvaras laukums. //2. Atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā mūsu senču, tautas, daudzu tautību privātpersonu un organizāciju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu. Šis projekts ļautu Rīgai iekļauties citu attīstītu Eiropas valstu galvaspilsētu saimē ar ievērojamu kultūras, atpūtas, sporta un Brīvības cīņu vēsturiskās piemiņas kompleksu. //3. Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu architekti, inženieri, valstsvīri - ir jāīsteno līdz galam.

Kā rīkoties: 1. Saeimai veikt atbilstošas darbības Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai. 2. Savākt sabiedrības ziedojumus (saņemt valsts dotācijas/Krievijas kompensāciju) PSRS armijas memoriāla demontāžai un Uzvaras laukuma infrastruktūras izmainīšanai vadoties pēc sākotnējā projekta.

Kāpēc ir svarīgi īstenot šo iniciatīvu: 1. Uzvaras laukums līdzās Rīgas centram, ir nozīmīga Valsts galvaspilsētas vieta, bet pašlaik tas rāda izkropļotu ainu par Latvijas valsts vērtībām gan tūristiem, gan Latvijas skolēniem. //2. Īstenot Latvijas valstiskās un kultūrvēsturiskās ieceres, turklāt apzinoties, ka šeit notika pēdējie vislielākie Vispārējie Latviešu Dziesmusvētki. //3. Pilsoniskās sabiedrības saliedēšanai, valstiskās apziņas veicināšanai. //4. Rīgai nav starptautiski nozīmīga sporta stadiona un sporta pils, kā arī Mežaparka estrāde ir novietota attālā perifērijā. //Iniciatīvas autori: Roberts Krastiņš, Emīls Gailis, Māris Ruks// Vairāk par Latvijas laika Uzvaras laukuma projektu: ///////////////// http://ej.uz/UzvLauk

Iniciatīvas jaunumi

Rīgas dome nolemj demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā13. May (2022)

Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa tēmām, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Rīgas dome piektdien, 13. maijā, ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā, ziņo TVNET.

Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret – 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

Rīgas domes vadība uzsver – lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.

Tas panākams, atzīstot pieminekli par nacionālo interešu objektu vai ar likumu nosakot, ka būvniecības ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību. Ar speciālo likumu ir iespējams samazināt būvniecības ieceres izskatīšanas termiņu, uzsver domes vadība.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukraina.

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985.gadam.

Savulaik piemineklis tika bojāts spridzināšanā. 1997.gada organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.

Avots: TVNET

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Ārlietu ministrija: "Uzvaras piemineklis" nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks piemineklis, bet tas ir jāsaglabā saskaņā ar Vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā09. May (2018)

Ārlietu ministrija informē, ka Latvija un Krievija 1994. gada 30. aprīlī noslēdza vairākus starpvalstu līgumus un vienošanās, tostarp Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību (turpmāk – Vienošanās). Mērķis bija pēc iespējas ātrāk un ar iespējami mazākām negatīvām sekām izvest no Latvijas Republikas teritorijas Krievijas armiju. Tie bija sarežģītu un politiski smagu sarunu rezultātā panākti Latvijas un Krievijas starpvalstu dokumenti, kuru tapšanā, ka arī armijas izvešanas procesā aktīvi iesaistījās EDSO, kas saskaņā ar Vienošanos bija Latvijas un Krievijas starpnieks Latvijā palikušo militāro pensionāru problēmu risināšanā.

Minētās Vienošanās VI sadaļā 13. pantā “Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana” ir teikts: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu”.

Lai arī ne Vienošanās tekstā, ne pielikumā nav saraksta, kuras tieši memoriālās būves par tādām tiek uzskatītas, saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu līgumslēdzējas puses, lai izprastu Vienošanās teksta jēgu, tiesīgas izmantot jebkuras savstarpējas vienošanās un dokumentus, kurām abas puses piekrīt.

Latvija un Krievija jau no Vienošanās sagatavošanas laika savstarpēji ir atzinušas, ka būve Pārdaugavā, kura tiek dēvēta par „Uzvaras pieminekli”, ir uzskatāma par tādu, kas uzturama saskaņā ar Vienošanās 13. pantu.

1992. gadā pieņemtā Latvijas likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 31. pants nosaka, ka Latvijas Republika var slēgt atsevišķus līgumus ar ārvalstīm pieminekļu aizsardzības jautājumos, kā arī atrunā starptautisko līgumu augstāku spēku pār nacionālo likumu: „Ja starptautiskajā vai starpvalstu līgumā paredzētie noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu vai restaurāciju ir pretrunā ar Latvijas Republikas kultūras pieminekļu likumdošanas aktiem, piemēro starptautiskā vai starpvalstu līguma noteikumus”.

Tādu pašu pienākumu, Latvijai ievērot Vienošanos, paredz 1994. gada 13. janvārī pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pants: „Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi”, un 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. pants: „Dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi”.

Līdz ar to, pat gadījumā, ja Latvijas Republikā saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem „Uzvaras piemineklis” nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks objekts vai piemineklis, tas jāsaglabā saskaņā ar Vienošanās 13. pantu, un jebkuri mēģinājumi pieminekli nojaukt ir uzskatāmi par Vienošanās pārkāpumu.

Dalies ar Ārlietu ministrijas viedokli sociālajos tīklos!

AUTORS: ZIŅAS MB

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Uzvaras pieminekļa demontāža" uzņemšanā RīgaTV24 3. maijā pl. 18:30!02. May (2018)

Diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu.

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
-Josifs Korens,Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs
-Tatjana Ždanoka, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja
-Māris Ruks, rakstnieks un publicists, Uzvaras parka pārbūves iniciators
-Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs (VL-TB/LNNK)

2016.gada vasarā Ētikas un mandātu komisija pieņēma lēmumu oficiāli aicināt Saeimu noraidīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu". Gadu vēlāk platformā ManaBalss.lv parakstus sāka vākt iniciatīva "Uzvaras pieminekļa demontāža", kurai šobrīd ir 3475 parakstu. Mūsdienās Uzvaras piemineklis tiek vērtēts dažādi, citi katru gadu 9.maijā tur svin Padomju Savienības uzvaru pār Vāciju, bet otra puse iestājas par pieminekļa likvidēšanu, tieši tādēļ aktuāls ir jautājums - vai to vajadzētu demontēt?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz sabiedrību Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 3.maijā 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/472537966499030/

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeimas mandātu komisija noraidījusi iniciatīvu par "Rīgas īstā uzvaras laukuma atjaunošanu"12. Jul (2016)

29.jūnijā, partijas "Saskaņa" LR Saeimas deputāta Vitālija Orlova vadītā Ētikas un mandātu komisija, izmantojot sēdi, kurā nepiedalās visi komisijas deputāti un it kā pamatojoties uz Ārlietu ministrijas un Rīgas domes viedokļiem, pieņēma lēmumu oficiāli aicināt Saeimu noraidīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu".

Komisijas deputāti arī izteikušies, ka tie lūgšot Rīgas domei un Kultūras ministrijai izvērtēt, vai ir iespējams izvietot informatīvas norādes pie Rīgas Uzvaras laukuma. Tomēr par šo tālākas skaidrības pagaidām nav.

Protokols no Mandātu komisijas sēdes pieejams šeit: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/04D747317C203FB4C2257FE1001CD698?OpenDocument

Māris Ruks, iniciatīvas pārstāvis

AUTORS: ANNIJA EMERSONE