Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!
Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!
Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.
Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.
Projektā savu artavu var sniegt
ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt
īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.
Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!
Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb
crowdsourcing.
Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.
Tas notiks sekojoši:
- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.
- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.
- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.
- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.
Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā"
Facebook kontā!
***
Projekts
CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Sabiedrība ir ļoti aktīva, ziņojot par vides piesārņojumu
Viens no biežāk dabā izgāztajiem atkritumu veidiem joprojām ir sadzīves un būvniecības atkritumi. Turklāt akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) secinājusi, ka pērn tieši mājsēdes laikā īpaši pieaudzis šo atkritumu apjoms.
Apsver savu atbalstu tematiski saistītājām iniciatīvām
"Palielināsim sodus par nelegālajām izgāztuvēm" un
"Vairāk atkritumu konteineru Rīgā"!
Tieši par dabā izgāztiem atkritumiem arī šogad visvairāk ziņojumu saņemts Rīgas pašvaldības, Rīgas mežu un valsts mežu teritorijās, raksta LSM. Ziņotājiem viens no dabā biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem joprojām ir būvniecības atkritumi.
LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde lēš, ka gadā no valsts mežu teritorijām izvāc vairāk nekā 1000 kubikmetrus atkritumu, un apjoms šogad nebūs samazinājies.
Pērn LVM tas izmaksājis ap 130’000 eiro, turklāt tieši mājsēdes laikā īpaši pieaudzis atkritumu apjoms mežos. Lielāko daļu ziņojumu valsts meži saņem tieši no
"Vides SOS" lietotnes, un bieži piesārņotas teritorijas ir netālu no lielajām pilsētām tieši dārziņu kooperatīvo sabiedrību tuvumā, atzīmēja E. Linde.
Visa LSM publikācija ir lasāma
šeit.
Avots: LSM
_____________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu
ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.
Tavai balsij
ir nozīme!
Apsver savu atbalstu
jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!
Un, kā mēs vienmēr uzsveram pie katra ManaBalss.lv ieraksta, – apdomā savu atbalstu jaunākajām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā jūs interesē šis ieraksts un visļticamāk esat arī plašās ManaBalss kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja ziedotu platformas uzturēšanai. Jūsu ziedojumi arī palīdz nodrošināt lielisku "aiz ainenēm" darbu, kas nepiectešams, lai pilčoņu iniciatīvas sasniegtu reālu ietekmi. Ar 56 mainītiem likumiem pēc iedzīvotāju iniciatīvām kopš 2011. gada, ap ManaBalss platformu radītA pilčoņu līdzdalības ekosistēma ir unikāli veiksmīga globālā mērogā. Tās efektivitāte izriet no ManaBalss platformas darba augstas kvalitātes un iesaistīto pusču uzticības tam, ko mēs arī kopā ar jums darām. Mūsu kopējam darbam ir samērā augsts atsaucības līmenis, un to respektē politiḃi, ministrijas un citas publiskā sektora institutions, amatpersonas, juristi un eksperti dažādās jomās, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi. Taču daļas idejas patīk pieprasit gumijas lenti, un to ilgtspeījīga pārstāvĻšana prāsa laiku. Tu arī esi liela daļa Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta! Lai tas turpinā skanēt – iesaistais, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu jaunumiem sociālajos tīklos, veicini savas iniciatīvas. Un arī apsver iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!