pirms 2 gadiem ZIŅA
Atbalstīta
PAR KVALITATĪVU SKOLAS LAIKU BEZ PERSONISKAJĀM VIEDIERĪCĒM SĀKUMSKOLĀS UN PAMATSKOLĀS
Mācīties prieks un sekmes rodas iesaistē un līdzdalībā. Tāpēc personīgajām viedierīcēm skolas mācību laikā nav vietas.
Adresāts: Latvijas Republikas Saeimā
Pārstāvis: Jānis Viegliņš
Publicēta: 06.10.2023
https://manabalss.lv/i/2887
Palīdzi savākt vēl
Vēlos panākt personīgo viedierīču izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, lai sevišķi jaunākajās klasēs bērni vairāk koncentrētos mācībām. Kā arī, lai bērni skolā socializējās ar citiem bērniem un vairāk piedalās skolas aktivitātēs. Lai bērns, atrodoties skolā, domā par skolu, nevis par sava virtuālā sociāla tēla sekotājiem. Viedierīces bērnu vidē ir kļuvušas arī par neveselīgu prestiža simbolu un sāncensības iemeslu. Virtuālās vides ietekmes mazināšana skolas laikā noteikti būs labvēlīga bērnam sevišķi svarīgajā personības un emocionālās noturības, kultūras, ētikas un apziņas par sevi veidošanās vecuma posmā. Skolas ir pietiekami aprīkotas ar viedajām tehnoloģijām un spēj mācību procesā neizmantot skolēnu pašu viedierīces. Skolās ir dežuranti, kuri var bērnu pasaukt vai nodot ziņu, ja tam mācību laikā zvana vecāki. Pēc mācībām skolā par bērna drošību, izglītošanu, audzināšanu atbild vecāki, un tie jau var lemt – lietot vai nelietot viedtālruni ģimenē. Mēs skolā redzam, ka bērni vēlu iet gulēt, nav izgulējušies, un mācībās ir miegaini. Viedierīču izmantošana vakara stundās, bērnam atrodoties mājās, negatīvi ietekmē viņa koncentrēšanās spējas un mācību materiāla apguvi skolā. Bet tas ir jau ārpus mūsu, pedagogu, tiešās ietekmes. Tomēr skolā mēs vēlamies, lai bērnu uzmanība un sekmes paaugstinās, un tas ir izdarāms. Es pats esmu pamatskolas direktors. Runājot ikdienā ar skolotājiem un skolu direktoriem, mēs redzam pārmērīgo viedierīču ietekmi uz bērniem. Tās ir lieliskas, tomēr – noteiktā laikā un vietā. Ne skolā.
Tāpēc aicinu veikt attiecīgus grozījumus Izglītības likumā.
Šāds jauninājums paredzami uzlabos sekmes, veicinās bērnu veselīgāku attīstību un mazinās nelabvēlīgu un kaitīgu saturu sociālajos tīklos un tā ietekmi uz bērniem un skolas dzīvi.
Iniciatīvas jaunumi
pirms 1 gada
Iniciatīvai pa pēdām: viedierīču aizliegums skolās ‒ jau trešajā lasījumā
Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredzēts arī valstiskā līmenī ieviest viedierīču lietošanas aizliegumu izglītības iestādēs, ziņo LSM.
Uz apstiprināšanu virzītais likumprojekts ir kolektīvā iesnieguma "Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās" tiešs iznākums.
Kamēr Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā rit darbs pie likumprojekta redakcijas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Latvijas Universitātes (LU) pētniece, psiholoģijas doktore Liena Hačatrjana pauž, ka, aizliedzot viedierīču lietošanu izglītības iestādēs, skolai jādomā par aktivitātēm, ko skolēniem brīvajā laikā piedāvāt telefona aizlieguma vietā.
Sākoties jaunajam mācību gadam, LSM vairākkārt ir stāstīts par valstīm, kas aizliedz skolēniem mācību laikā izmantot mobilos telefonus un citas viedierīces. Līdzīgu praksi jau vairākus gadus ievieš arī atsevišķas Latvijas skolas.
Vienā no Latvijas mobilo pakalpojumu sniedzēju veiktajām aptaujām apkopotas vecāku, skolotāju, skolēnu atbildes par mobilo telefonu lietošanas paradumiem. Iegūtie dati saskan ar iepriekš veiktiem pētījumiem ‒ mobilo telefonu lietošana ir lielāka nekā vajadzētu pēc visām nostādnēm un veselības organizāciju rekomendācijām, pauda L. Hačatrjana. Aptaujā fokuss bija uz telefonu lietošanu skolā un starpbrīžos, kas jānošķir no telefona lietošanas kopumā.
"Svarīgi nošķirt, vai runājam par tehnoloģijām izglītībā kopumā, vai runājam par nekontrolētu, spontānu sava telefona lietošanu mācību stundās vai starpbrīdī," saka pētniece. "Mēs redzam – aptaujātie atbalsta ideju, ka arī starpbrīžos telefonu lietojumu vajadzētu ierobežot. Nav tā, ka skolēni vēlas lietot telefonu; viņi atpazīst problēmu."
Paradokss ir tajā, ka šķiet – spēlējot spēlītes, atpūtinām smadzenes. Bet prāta resursi ir diezgan ierobežoti; prātam nepieciešama regulāra atpūta. Mācību stundas laikā prāts ir paaugstināti aktivizēts un piepūlēts, un starpbrīdis būtu ideāls laiks prāta atpūtai. Kognitīvi pauzē visa apstrādātā informācija var nogulties ilgtermiņa atmiņā, un tas nozīmē iemācīšanos. Ja tas nenotiek un, ritinot ekrānu, bāžam galvā jaunu informāciju, rodas problēma ‒ nenotiek atpūta, prāts tiek pārslogots.
Telefonu lietošanas paradumos mazāk pētīti skolēni, bet fenomens par telefona klātesamību ir pētīts, noskaidrojot, ka telefona klātesamība aizņem mūsu smadzeņu kapacitāti. Pētnieki saka, ka pat neapzināti domājot, ka jāieskatās telefonā, ka ziņa atnāks, tas prātam samazina spēju parādīt sniegumu mācību stundā vai pieaugušajiem darbā.
Tomēr daļa vecāku un skolotāju šajā aptaujā norādījuši, ka neatbalsta viedierīču aizliegumu starpbrīžos. Iespējams, ka vecākiem šķiet, ka bērna sasniedzamība jebkurā brīdī ir svarīga. Tas lielā mērā ir arī jautājums par ieradumiem, uzskata L. Hačatrjana, uzsverot, ka skolai jādomā par aktivitātēm, ko skolēniem piedāvāt telefona aizlieguma vietā. Ir skolas, kurās veido no telefoniem brīvā zona, kur ir dažādas aktivitātes, kurā ieejot, telefons jānoliek malā.
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 78 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 78 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Pedagogu un vecāku prasība par viedierīču lietojuma ierobežojumu skolā sāk ceļu Saeimā
“Mēs nedrīkstam samierināties ar šo laiku un teikt: jā, tā tas ir. Mums ir jāpretojas šim laikam, ja redzam, ka tas negatīvi ietekmē mūsu bērnus. Mums ir jādod viņiem labāks saturs, labāka izvēle, labākas iespējas. Šis ir mans un, domāju, arī daudzu citu skolotāju un direktoru palīgā sauciens.”
Tā LTV raidījuma "Kultūršoks" sižetā par Saeimā iesniegto iniciatīvu saka Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš. Viņš ir arī iesniegtās iniciatīvas autors.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šīs iniciatīvas sākotnējā izskatīšana notiks 13. martā. Jānorāda, ka gan iniciatīvu sākotnējā izskatīšanā, gan tālākajā darbā ar tām jau atbildīgajās komisijās piedalās arī kolektīvo iesniegumu autori.
Noskaties visu raidījuma sižetu "Vai viedierīces skolās aizliegs?" šeit!
Īsumā raidījuma sižeta vēstījums ir šāds:
- UNESCO Globālās izglītības uzraudzības ziņojums atklāj, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām.
- Viedtālruņu lietošana jau ir aizliegta Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes skolās.
- ManaBalss.lv savākti un Saeimā iesniegti 10’353 paraksti, lai aizliegtu viedierīču lietošanu Latvijas sākumskolās un pamatskolās. (NB! Pēc pārbaudes PMLP par likumam atbilstīgiem atzīti 10'286 paraksti. Aicinām atbalstīt iniciatīvu par iespēju savlaicīgāk pārliecināties par parakstu pietiekamību.)
- Izglītības ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka par viedierīču izmantošanu skolās varēs izlemt pati mācību iestāde.
- LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene uzskata, ka bērnam viedierīču lietošanas paradumi jāieaudzina ģimenē.
- Scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir pārliecināts, ka jānodrošina vide bez viedierīcēm, lai saglabātu bērnā radošumu.
Avots: LSM portāls; ManaBalss.lv
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Tā LTV raidījuma "Kultūršoks" sižetā par Saeimā iesniegto iniciatīvu saka Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš. Viņš ir arī iesniegtās iniciatīvas autors.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šīs iniciatīvas sākotnējā izskatīšana notiks 13. martā. Jānorāda, ka gan iniciatīvu sākotnējā izskatīšanā, gan tālākajā darbā ar tām jau atbildīgajās komisijās piedalās arī kolektīvo iesniegumu autori.
Noskaties visu raidījuma sižetu "Vai viedierīces skolās aizliegs?" šeit!
Īsumā raidījuma sižeta vēstījums ir šāds:
- UNESCO Globālās izglītības uzraudzības ziņojums atklāj, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām.
- Viedtālruņu lietošana jau ir aizliegta Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes skolās.
- ManaBalss.lv savākti un Saeimā iesniegti 10’353 paraksti, lai aizliegtu viedierīču lietošanu Latvijas sākumskolās un pamatskolās. (NB! Pēc pārbaudes PMLP par likumam atbilstīgiem atzīti 10'286 paraksti. Aicinām atbalstīt iniciatīvu par iespēju savlaicīgāk pārliecināties par parakstu pietiekamību.)
- Izglītības ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka par viedierīču izmantošanu skolās varēs izlemt pati mācību iestāde.
- LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene uzskata, ka bērnam viedierīču lietošanas paradumi jāieaudzina ģimenē.
- Scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir pārliecināts, ka jānodrošina vide bez viedierīcēm, lai saglabātu bērnā radošumu.
Avots: LSM portāls; ManaBalss.lv
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Aktivizējam papildus parakstu vākšanu
Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.
Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".
Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.
ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.
Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.
Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.
Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.
Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.
Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Un, kā mēs vienmēr uzsveram pie katra ManaBalss.lv ieraksta, – apdomā savu atbalstu jaunākajām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā jūs interesē šis ieraksts un visļticamāk esat arī plašās ManaBalss kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja ziedotu platformas uzturēšanai. Jūsu ziedojumi arī palīdz nodrošināt lielisku "aiz ainenēm" darbu, kas nepiectešams, lai pilčoņu iniciatīvas sasniegtu reālu ietekmi. Ar 56 mainītiem likumiem pēc iedzīvotāju iniciatīvām kopš 2011. gada, ap ManaBalss platformu radītA pilčoņu līdzdalības ekosistēma ir unikāli veiksmīga globālā mērogā. Tās efektivitāte izriet no ManaBalss platformas darba augstas kvalitātes un iesaistīto pusču uzticības tam, ko mēs arī kopā ar jums darām. Mūsu kopējam darbam ir samērā augsts atsaucības līmenis, un to respektē politiḃi, ministrijas un citas publiskā sektora institutions, amatpersonas, juristi un eksperti dažādās jomās, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi. Taču daļas idejas patīk pieprasit gumijas lenti, un to ilgtspeījīga pārstāvĻšana prāsa laiku. Tu arī esi liela daļa Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta! Lai tas turpinā skanēt – iesaistais, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu jaunumiem sociālajos tīklos, veicini savas iniciatīvas. Un arī apsver iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Palīdzi savākt vēl
Šīs platformas pamatā ir cilvēki, nevis reklāmas vai politika!
Ja tici pilsoņu balsīm - atbalsti platformu, kas tās stiprina! Arī 1 eiro ir svarīgs!
