Pārstāvis: Einārs VītolsPublicēta: 04. Jun (2021)

APTURĒSIM LATVIJAS UPJU PIESĀRŅOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'199
Jau parakstījuši 1'199
8'801

Minerālmēsli, pesticīdi un kūtsmēsli no fermām ar nokrišņiem tiek ieskaloti novadgrāvjos un upēs. Tas rada eitrofikāciju – pārlieku barības vielu nonākšanu upēs un ezeros. Tas ir piesārņojums, kas degradē Latvijas ūdenstilpnes un mazina Latvijas vides kvalitāti.

Ir jāuzlabo Aizsargjoslu likums (skat. pielikumu), anulējot Zemkopības ministrijas izstrādātos MK noteikumus par Aizsargjoslu meliorācijas būvēm un ierīcēm, iekļaujot tos Aizsargjoslu likumā un nosakot aizsargjoslas palielināšanu meliorācijas būvēm un ierīcem ap lauksaimnieciski apstrādājamām zemēm no patreiz noteiktajiem 10 uz 20 metriem. Kā izrādās, aizsargjoslas izmērs 10 metri nav pietiekams un nenovērš ūdens baseinu piesārņošanu. Jāpastiprina kontroles mehānisms - Valsts vides dienestam ir jānodrošina vajadzīgais resurss lauksaimnieku kontrolei, atņemot pašvaldībām kontroles monopolu, kas nav ieinteresētas vērsties pret lauksaimniekiem - sev izdevīgiem nodokļu maksātājiem. Maināmais likums: https://likumi.lv/ta/id/247347-noteikumi-par-ekspluatacijas-aizsargjoslas-ap-melioracijas-buvem-un-iericem-noteiksanas-metodiku-lauksaimnieciba-izmantojamas-zemes-un-meza-zemes.

Ar šīm izmaiņām mēs centīsimies saglabāt tīras Latvijas mazās upes arī nākamajām paaudzēm. Vērojot, piemēram, Mazo Juglu 40 gadu garumā, ir redzams, ka sevišķi pēdējo piecu gadu laikā situācija pasliktinās. Upe vairāk puto, un palielinās ūdenszāļu daudzums. Meliorācijas grāvju pieduļķojums, neviena neierobežots, nonāk upēs. Ja gribam dzīvot tīrā, nepiesārņotā vidē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai neļautu lauksaimniekiem piesārņot ar pesticīdiem, minerālmēsliem un kūtsmēsliem no fermām Latvijas mazās upītes un meliorācijas grāvjus, no kuriem piesārņojums pēc tam nonāk upēs. Nepietiekami tiek kontrolētas lopaudzēšanas un piensaimnieku fermas un viņu mēslu glabāšanas novietnes, to tuvums novadgrāvju un meliorācijas sistēmām. Intensīvākas lietavas pastiprināti ieskalo mēslojumu no laukiem novadgrāvjos. Pašvaldības "glābj" lauksaimniekus, lopaudzētājus un piensaimniekus un ir nepietiekami prasīgas pret sev izdevīgiem nodokļu maksātājiem. Ir uzskatāmi redzams, ka pašreizējais aizsargjoslas platums lauksaimniecības zemēm (10 metri) ir nepietiekams, un tā domātā kontrole nedarbojas. Tāpēc tas ir jāpalielina vismaz līdz 20 m, ja nespējam vai negribam ieviest īpašu ierobežojumu lauku mēslošanai. Patlaban lauksaimnieku kāre apstrādāt un mēslot savus hektārus līdz pašu ūdenstilpņu malām netiek ierobežota un maz vai vispār netiek kontrolēta.

Pievienots dokuments

Aizsargjoslu_likums_Maināmais.pdf (atvērt)