Pārstāvis: Raivis IeviņšPublicēta: 16. Apr (2012)

ALKOHOLS NO 21 GADA VECUMA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'714
Jau parakstījuši 10'714

Palielināt vecuma limitu, no kura drīkst iegādāties un lietot alkoholu, līdz 21 gadam.

Aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, iesaistīt to lietošanā vai tos nodot rīcībā personai, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu. Par šo aizliegumu neievērošanu sodīt atbilstoši likumdošanai, kas līdz šim ir attiecināta uz personām līdz 18 gadu vecumam. Paredzēt administratīvo atbildību arī pašiem alkohola lietotājiem vecumā līdz 21 gadam (neieskaitot).

Zinātniskie pētījumi atklāj, ka cilvēka smadzenes attīstās līdz 23 un pat 25 gadu vecumam. Šajā vecumā smadzenēm radītie alkohola bojājumi ir daudz nozīmīgāki nekā pieaugušiem cilvēkiem. Turklāt vēl nenobriedušo smadzeņu dēļ jauniešiem ir krietni lielāks risks nonākt alkohola atkarībā. Šo divu iemeslu dēļ alkohola lietošana būtu īpaši nevēlama personām līdz 25 gadu vecumam. Tomēr limita palielināšana no 18 līdz 25 ir pārāk plašs diapazons, un lielākajai sabiedrības daļai tas šķistu nepieņemami, nemaz nerunājot par alkohola industriju.Otrkārt, šo likuma grozījumu ietekmē arī nepilngadīgie būs vairāk pasargāti. Augstāks vecuma limits alkohola iegādei neļaus pārdevējiem aizbildināties, ka pircējs ir izskatījies pilngadīgs.Alkohola radīto seku (slimību, traumu un atkarības) ārstēšana valstij ir ekonomiski neizdevīga. Balstoties uz Eiropas Savienības datiem, Latvija gadā iztērē apmēram 350 miljonus latu alkohola radīto seku likvidācijai. Tas taupības apstākļos ir nepiedodami daudz. Mūsu valstij ir vajadzīgi spēcīgi un veseli jaunieši, kas spējīgi ar samaksātajiem nodokļiem papildināt valsts budžetu, nevis to tukšo alkohola seku likvidācijai. Šie likumu grozījumi ir solis uz veselu, pārtikušu un laimīgu sabiedrību.

Pievienots dokuments

1337431159YPzfsu.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Aktivizējam atlikušo parakstu vākšanu29. May (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

AUTORS: MANA BALSS

Reklāmas ierobežojumi uz alkohola patēriņu tomēr atsaucas15. Jul (2019)

Nav tiesa, ka alkohola patēriņa rādītāji nemaz nav saistīti ar alkohola reklāmas ierobežojumiem. Vērtējot Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētājas Baibas Liepiņas komentāru par Veselības ministrijas (VM) plānu alkohola patēriņa mazināšanai, tā raksta TVNET.

Portāla publikācija ir veidota pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projekta Re:Check ietvarā.

VM ir nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku ir audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Re:Check vērtē, ka B. Liepiņa savos izteikumos tomēr nav precīza.

"Mums alkohola reklāma televīzijā un radio ir aizliegta kopš 1998. gada. Un patēriņš stiprā alkohola pozīcijā visu laiku palielinās. Līdz ar to varam izdarīt secinājumu, ka tiešā veidā reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu," argumentē B. Liepiņa.

Portāls norāda, ka LRA vadītājai ir taisnība, ka stiprā alkohola reklāma elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta jau aptuveni 20 gadus. Radio un televīzijā, ievērojot dažādus satura nosacījumus, atļauts reklamēt alu un vīnu. VM priekšlikumi paredz pilnībā aizliegt arī šo dzērienu reklamēšanu.

Liepiņas teiktais, ka stiprā alkohola patēriņš "visu laiku pieaug" tomēr nav gluži precīzs.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) alkohola patēriņu pa dzērienu veidiem aprēķina kopš 2005. gada, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Šajā laikā lielākais stiprā alkohola patēriņš vidēji uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, ir bijis 2007. un 2008. jeb tā sauktajos treknajos gados. Krīzes laikā tas ievērojami samazinājies, bet vēlāk atkal lēnām audzis, pirmskrīzes apjomu gan nesasniedzot.

Pēdējos pāris gados statistika atkal uzrāda strauju pieaugumu, kas daļēji varētu būt saistīts ar tā saukto alkotūrismu. Proti, SPKC datos iekļauti arī tie spirtotie dzērieni, kurus zemāku cenu dēļ Latvijā iegādājas un līdzi aizved Igaunijas, Somijas un citu valstu iedzīvotāji. Saskaņā ar VID aplēsēm, kas tapušas, aptaujājot mazumtirgotājus, Igaunijas pierobežā 2017. gadā realizēti ap 14% visa Latvijā pārdotā alkohola, neskaitot alu. Pērn – vēl vairāk. Uz to, ka Latvijas iedzīvotāju patēriņš pēdējos gados tāpēc faktiski varētu būt mazāks par datos atspoguļoto, norāda arī VM. Jāpiebilst, ka SPKC statistikā nav iekļauts nelegālā alkohola patēriņš.

B. Liepiņa, runājot par reklamēšanas aizlieguma neefektivitāti, norāda tikai uz stiprā alkohola patēriņa pieaugumu. Taču SPKC dati rāda, ka proporcionāli vairāk patēriņš audzis alum un vīnam, ko reklamēt atļauts.

B. Liepiņa sacīja, ka stiprā alkohola patēriņa pieaugums, neraugoties uz reklāmas aizliegumu, ļauj izdarīt secinājumu, ka reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu. Arī vēlāk viņas intervijā teiktais bija balstīts uz pieņēmumu, ka šādas ietekmes nav.

Reklāmas asociācijas vadītāja telefonsarunā ar Re:Check nevarēja minēt pētījumus, kas apstiprinātu saiknes neesamību starp reklāmu un alkohola patēriņa apjomu. Uz norādi, ka saiknes esamību min, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) un uz pētījumiem sava plāna projektā atsaucas arī VM, Liepiņa sacīja, ka ziņojumu lasījusi, taču ar pētījumiem detalizēti nav paspējusi iepazīties. Laika trūkums arī esot ietekmējis viņas intervijā teikto. “Es tiešām domāju, ka reklāma neietekmē alkohola patēriņa apjomu,” sacīja Liepiņa, kā argumentu minot arī Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas aizliedz tabakas un recepšu medikamentu, bet ne alkohola reklāmu televīzijā un radio.

PVO 2018. gada ziņojumā par alkohola lietošanu un veselību pasaulē secinājusi, ka alkohola reklāmas aizliegums vai visaptveroši ierobežojumi dažāda veida medijos ir viens no trim izmaksu ziņā efektīvākajiem instrumentiem. Pārējie divi ir grādīgo dzērienu fiziskas pieejamības ierobežošana, samazinot pārdošanas laiku, kā arī alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Secinājumi balstīti uz vairāku pētījumu rezultātiem, kas norāda uz reklāmas un citu mārketinga pasākumu saikni ar alkohola patēriņu īpaši jauniešu vidū.

Attiecīgi Re:Check secina, ka B. Liepiņai ir taisnība, ka, neraugoties uz stiprā alkohola reklāmas aizliegumu, tā patēriņš gadu laikā audzis, taču ne "visu laiku" un ne vienmērīgi. Starptautiski pētījumi apstiprina alkohola reklāmu saistību ar patēriņa apmēru, un uz tiem norādījusi arī VM, kuras priekšlikums paplašināt reklāmas ierobežojumus pašlaik tiek apspriests. Liepiņa, norādot tikai uz patēriņa pieaugumu, bet neņemot vērā citus potenciāli ietekmējošus apstākļus, kā arī pētījumus, kas apstiprina reklāmas ietekmi, būtisku informāciju noklusē.

FAKTI
- Latvijā ir aizliegta stiprā alkohola reklāma televīzijā un radio, kā arī alkoholisko dzērienu vides reklāma.
- VM iepriekš vērsusies valdībā, aicinot noteikt alus un vīna reklāmu aizliegumu televīzijā un radio laika posmā no plkst. 6 līdz 22, taču priekšlikums neguva atbalstu.
- Pret reklāmu ierobežošanu līdz šim iebilduši gan alkohola ražotāji, gan raidsabiedrības, gan Latvijas Reklāmas asociācija, norādot uz lielajiem zaudējumiem nozarei un medijiem.
- VM rīcības plāna (2020-2022) projekts paredz aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Top raidījums par alkohola tirdzniecības vecuma sliekšņa celšanu27. May (2019)

Aplūkojot ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu “Alkohola tirgošana no 21 gada vecuma”, otrdien, 28. maijā, īsi pirms pusdienas RīgaTV 24 ieraksta diskusiju raidījuma “Mana Balss” kārtējo pārraidi.

Ieraksts notiks 28. maijā no 10:30 līdz 11:30 TV24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, un ierakstu studijā var apmeklēt ikviens interesents!

Lūdzam pievērst uzmanību un nesajaukt laikus – šai dienā notiks arī cita raidījuma “Mana Balss” ieraksts!

Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 10:10.

Šīs diskusijas dalībnieki:
- Raivis Ieviņš iniciatīvas autors
- Ieva Brante, juriste
- Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors
- Rolands Purvlīcis, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākais eksperts
Raidījuma vadītājs: Ansis Klintsons.

Raidījums TV24 ēterā būs skatāms svētdien, 23. jūnijā, plkst. 20:00.

Raidījums “Mana balss” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Mana balss” saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Alkohols no 21 gada vecuma" uzņemšanā RīgaTV24 12. aprīlī pl. 18:30! 11. Apr (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par alkohola pārdošanu cilvēkiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Māris Zanders
- Latvijas Alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Liniņš
- VSIA " Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna
- Latvijas Alkohola Nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols
- Veselības ministrijas sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa

Portālā ManaBalss.lv šobrīd tiek vākti paraksti iniciatīvai, kas aicina palielināt vecuma limitu alkohola iegādei un patēriņam līdz 21 gadam. Motivācija šādām izmaiņam ir dažāda, iniciatīvas autors apgalvo, ka 18 gadu vecumu sasniegušie jaunieši vēl nav pilnībā nobrieduši un vieglāk nokļūst atkarībā. Alkohola industrijas pārstāvji gan ir citās domās.

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un cilvēka veselību.

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/1693037407483113/

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijā alkohola patēriņš ar katru gadu palielinās!19. Jul (2017)

Veselības ministrija (VM) norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības riska faktoriem Latvijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gada datiem reģistrētā alkohola patēriņš Latvijā ar katru gadu palielinās. Turklāt 2015. gadā alkoholu lietojušo iedzīvotāju vidū katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (21,5%) lietoja alkoholu riskantā veidā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VM plāno un īsteno nacionālo alkoholisma ierobežošanas politiku, kā arī atbalsta jaunas iniciatīvas alkoholisko dzērienu lietošanas mazināšanai un alkoholisma izplatības ierobežošanai.

VM izteiktais atbalsts iniciatīvām par alkoholisma ierobežošanu ir labs signāls iniciatīvai! Palīdzi aktualizēt iniciatīvu un savākt nepieciešamos parakstus par to!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Eksperti iniciatīvu vērtē pozitīvi, tomēr norādot, ka vispirms jāstiprina jau esošā kontrole!15. Mar (2017)


Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) no sabiedrības veselības viedokļa alkohola tirdzniecību no 21 gada vecuma vērtē pozitīvi, bet tajā pašā laikā uzskata, ka, lai viennozīmīgi atbalstītu šādu likumdošanas iniciatīvu, ir nepieciešama kopīga starpnozaru institūciju un nevalstisko organizāciju speciālistu diskusija un izvērtēšana vai šādu normu ieviest uzreiz vai pakāpeniski, piemēram, nosakot stiprā alkohola iegādi no 21 gada vecuma.

SPKC 2015. gadā veiktā pētījuma “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū ESPAD 2015” dati liecina, ka 2015. gadā kopumā lielākai daļai 15 gadus veco skolēnu Latvijā alkohols ir viegli vai ļoti viegli pieejams. Ja vien to vēlētos, 70% aptaujāto jauniešu būtu viegli vai ļoti viegli iegūt vismaz kādu no izplatītāko alkoholisko dzērienu veidiem (2011. gadā - 84,2%, 2007. gadā – 89%). Kaut gan 2015. gadā 15 gadus veco skolēnu alkohola pieejamība salīdzinot ar 2011. gadu ir mazinājusies, tā ir vērtējama kā augsta. Vidēji ESPAD dalībvalstīs 2015. gadā alkohola pieejamību kā vieglu atzina 78% skolēnu 15-16 gadu vecumā.

SPKC uzskata, ka vispirms ir jānodrošina jau esošo likumdošanas normu ievērošana, kas atļauj alkoholiskos dzērienus iegādāties no 18 gadus vecuma, bet pētījums pierāda, ka alkohola pieejamības indekss 15 gadus veciem skolēniem ir augsts. Jānodrošina un jāpastiprina kontrole gan visās alkohola tirdzniecības vietās – veikalos, kafejnīcās, izklaides vietās, kā arī stingrāk jāierobežo nelegālās alkohola tirdzniecības vietas un jāpiemēro stingrāki sodi pieaugušajiem, kuri nereti iegādājas alkoholu nepilngadīgām personām. Būtiski ir visā valstī palielināt alkoholisko dzērienu kontrolpirkumus, kurus veic nepilngadīgas personas, lai stingrāk uzraudzītu, ka nepilngadīgām personām netiek pārdots alkohols. Ļoti svarīgi ir attīstīt un pilnveidot visas sabiedrības, it īpaši jauniešu un vecāku izglītošanu par alkohola lietošanas kaitīgām sekām.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE