Pārstāvis: Biedrība "Piena Mammas"Publicēta: 01. Aug (2023)ATBALSTĪT ZĪDĪŠANU, IEROBEŽOJOT UN PĀRSKATĀMI KONTROLĒJOT TĀS AIZSTĀJĒJU AGRESĪVO MĀRKETINGU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Mātes piens un zīdīšana ir neatsverams ieguldījums bērna attīstībā un veselībā, īpaši pirmajā dzīves gadā. SPKC un Pasaules veselības organizācija (PVO) rekomendē ekskluzīvi zīdīt bērnu (bērna uzturā ir tikai mātes piens) līdz sešu mēnešu vecumam, pēc tam ieviešot piebarojumu un turpinot zīdīšanu. Pēc 2021. gada statistikas datiem Latvijā tikai 20.9% no sešus mēnešus veciem bērniem ir tikuši ekskluzīvi zīdīti (SPKC, https://ieej.lv/naTmD). Bieži sastopamie cēloņi pāragrai zīdīšanai noslēgšanai vai samazināšanai: 1. Zināšanu un atbalsta trūkums no speciālistiem zīdīšanas jautājumos. 2. KPA (krūts piena aizstājēju) agresīvā reklāma, kas maldinoši pielīdzina KPA krūts pienam un izmanto vecāku sāpju un nedrošības momentus, lai iegūtu sev jaunus un lojālus klientus. PVO, cīnoties ar KPA nekontrolētu reklāmas kampaņu un produktu izplatīšanas sekām (zīdaiņu neveselība un nāves gadījumi, maisījuma piesārņošanas un produkcijas atsaukšanas gadījumi) 1981. gadā izstrādāja Krūts piena aizstājēju aprites Starptautisko Kodeksu (Kodekss). Tas izteikti ierobežo KPA reklāmas aktivitātes, un daudzās valstīs tas ir daļēji vai pilnībā iekļauts likumdošanā. Kodeksa mērķis ir zīdīšanas atbalstīšana un veicināšana, nodrošinot atbilstīgu KPA tirdzniecību un izplatīšanu. Šobrīd Kodekss Latvijas likumdošanā ir iekļauts daļēji – ar liegumu reklamēt KPA medijos un organizēt cenu atlaides un kampaņas piena maisījumiem, paredzētiem bērniem no dzimšanas līdz 12 mēnešu vecumam (MK noteikumi Nr.370). Esošie MK noteikumi, kas ir tikai daļa no Kodeksa, ir regulāri pārkāpti plašsaziņas līdzekļos, sociālajos medijos, mazumtirdzniecības tīklos un citur, iespējams, kontroles un sodu trūkuma dēļ. Ir svarīgi, lai KPA pārstāvjiem nebūtu ļauts sponsorēt medicīnas personāla un jauno māmiņu apmācības, dāvināt produkcijas paraugus, radot interešu konfliktu un graujot motivāciju meklēt risinājumu, kad ar zīdīšanu neiet gludi.
Tāpēc – 1. Aicinām Krūts piena aizstāju aprites Kodeksu pilnīgi iekļaut Latvijas Republikas likumdošanā, paredzot nopietnākus sodus par likuma pārkāpšanu. 2. Izveidot pārskatāmu kontroli likumdošanas līmenī pār KPA mārketinga aktivitātēm ar iespēju iedzīvotājiem viegli iesūtīt fiksētus pārkāpumus un sekot līdzi iesnieguma gaitai un uzliktā soda apjomam. 3. Iekļaut informāciju par Kodeksu visās apmācībās, kurās speciālisti iegūst informāciju par zīdaiņu ēdināšanu. 4. Jebkurā oficiālā komunikācijā par zīdaiņu ēdināšanu pieņemt zīdīšanu kā normu un references punktu. Proti, ka nevis zīdīšana samazina aptaukošanās risku bērniem, bet nezīdīšana un KPA lietošana to paaugstina.
Pilnīgi iekļaujot Kodeksu mūsu likumdošanā, sabiedrības ieguvums skars visdažādākās jomas, rezultātā veicinot jauno ģimeņu veselības pratību, sabiedrības labklājību un ekonomisko ieguvumu ilgtermiņā. Zīdīšanai ir ekonomisks spēks. KPA izmantošana zīdīšanas vietā vienam bērnam izmaksā virs 100 EUR mēnesī. Tas ir liels slogs daudzām ģimenēm, īpaši reģionos. Zīdīšana neprasa lielas izmaksas ne ģimenei, ne valsts līmenī. Zīdīšana sniedz daudz ieguvumu (precīzāk – nezīdīšana rada riskus) gan bērna, gan mātes veselībai, piemēram, samazina krūts vēža risku (SPKC, https://www.spkc.gov.lv/lv/berna-aprupe). Tātad, valstij iestājoties par zīdīšanu, ilgtermiņā tiek samazināts slogs veselības sistēmai. Pasaulē nezīdīšana esošajā līmenī šobrīd izmaksā ap 520 miljardiem EUR gadā veselības aprūpē, zaudētās dzīvībās un ar to saistītā zaudēta ekonomiskā ieguvumā (skat. https://www.aliveandthrive.org/en/the-new-cost-of-not-breastfeeding-tool). Zīdīšana ir ekoloģiska. Atbalstot un veicinot zīdīšanu, bet ierobežojot KPA mārketingu, tiek samazināts arī slogs videi – netiek radīti jauni atkritumi: mākslīgā maisījuma iepakojums, pudelītes u.c. Zīdīšana nav tikai ēdiens; tās ir attiecības, kas palīdz veicināt bērna emocionālo drošību un saikni ar mammu. Tiek uzskatīts, ka zīdīšana pozitīvi ietekmē bērna intelektuālās un emocionālās spējas un sociālo uzvedību.
English
Latviski
