Pārstāvis: Rubene AndijaPublicēta: 29. Jan

ATBRĪVOSIM DĒJĒJVISTAS NO SPROSTIEM LATVIJĀ- PAR ĒTISKU LAUKSAIMNIECĪBU!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
440
Jau parakstījuši 440
9'560

Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no nopietnākajām dzīvnieku labturības problēmām Latvijā, kas skar ievērojamu skaitu dzīvnieku. 2024. gadā sprostos turēto vistu skaits Latvijā sasniedz gandrīz 3 miljonus. Sprostā vistai dotā platība ir apmēram A4 papīra lapas lielumā, tā nenodrošina iespēju izkustēties, lai gan dabā vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Putni sprostos nespēj realizēt savu dabisko uzvedību un tādēļ cieš no diskomforta un ir regulāri pakļautas sāpēm, ievainojumiem un slimībām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija būtiski atpaliek no vidējā rādītāja. Kamēr vidēji 60,8% dējējvistu Eiropā jau dzīvo ārpus sprostiem, Latvijā šis skaitlis ir ievērojami zemāks – tikai 31,4%. Tas atklāj, ka vairāk nekā divas trešdaļas vistu tiek turētas sprostos, kuros dzīvnieki piedzīvo hronisku stresa līmeni, ierobežotas kustības un dabisko instinktu apspiešanu. Eiropas Savienībā vistu turēšanu sprostos jau ir aizliegušas tādas valstis kā Austrija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Čehija un, faktiski, Beļģija. Diskusijas par dējējvistu sprostu aizliegumu norit arī Slovākijā, Slovēnijā un Igaunijā. Latvijai ir iespēja sekot šo valstu piemēram, tādā veidā ieviešot augstākus dzīvnieku labturības standartus, kas atbilst gan humānām vērtībām, gan Eiropas progresīvākajai praksei. Šādas pārmaiņas ir būtiskas, lai mazinātu dzīvnieku ciešanas, kā arī ,lai nodrošinātu Latvijas sabiedrīabas vēlmi pēc lauksaimniecības produktiem, kas tiek ražoti ētiskos un dzīvnieku labklājību veicinošos apstākļos.

Piedāvāju grozīt ministru kabineta noteikumus Nr.744 ''Dējējvistu turēšanas prasības'', aizliedzot dējējvistu turēšanas metodes, kas ir nemodernizēti sprosti un modernizēti sprosti. Tādā veidā tiks aizliegta dējējvistu turēšana sprostos Latvijā, aizstājot šo sistēmu ar alternatīvām, kas ir turēšana kūtīs, brīva turēšana, kas nodrošina dzīvniekiem lielāku kustības brīvību un iespēju izpaust dabisko uzvedību. Šis risinājums mazinās dzīvnieku ciešanas, veicinās humānāku lauksaimniecību un nostiprinās Latvijas reputāciju kā valstij, kas atbalsta ētiskus dzīvnieku labklājības standartus. Šādas pārmaiņas atbilst sabiedrības pieprasījumam pēc dzīvnieku labklājības uzlabošanas.

Aizliedzot dējējvistu turēšanu sprostos, būsim soli tuvāk Latvijas sabiedrības vēlmei pēc lauksaimniecības produktiem, kas tiek ražoti ētiskos un dzīvnieku labklājību veicinošos apstākļos. Latvija kļūs par cilvēcīgāku un ētiskāku sabiedrību, veicinot līdzcietību pret dzīvniekiem un ievērojot modernas dzīvnieku labturības vērtības. Kā arī šīs pārmaiņas nostiprinās Latvijas reputāciju kā valstij, kas atbalsta ētiskus dzīvnieku labklājības standartus.