Iniciatīvas atbalstītāju mērķis ir panākts!

Pārstāvis: Laura JaudzemaPublicēta: 29. Apr (2019)

ATĻAUT ZOSU MEDĪBAS PAVASARĪ!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'488
Jau parakstījuši 3'488
6'512

Vislielākā problēma lauksaimniekiem pavasaros ir ziemāju nosargāšana no gājputniem. Tie, īpaši zosis, lielā skaitā nosēžas uz zaļojošajiem tīrumiem, ziemājiem un rapšu laukiem. Pēc to padzīvošanās uz tīrumiem paliek vien brūna zeme. Nodarītais kaitējums ir lēšams simtos uz vienu hektāru (zaudētā potenciālā raža, ieguldītie resursi zemes iekopšanā un sēklā u.c.). Preventīvie darbi putnu aizbaidīšanā bieži vien ir neefektīvi. Un izmaksātās kompensācijas nenosedz zaudējumus. Parakstītāji uzskata, ka paredzami efektīvākais veids, kā putnus aizbaidīt un nepieļaut sējumu izpostīšanu, ir medības. Tas palīdzētu lauksaimniekiem izvairīties no zaudējumiem.

Daudzās ES valstīs ir atļautas zosu medības pavasarī. Mēs arī esam daļa no ES. Ir jāatļauj pavasaros medīt savvaļas zosis! Neliela to izšaušana populāciju neapdraudēs.

Zemniekiem nebūs jācieš zaudējumi, ko rada gājputni. Dažkārt jau tā no ziemas sala cietušie lauki tiek noēsti līdz pēdējam zaļumam. Nav zosu radīto bojājumu - nav zaudējumu arī zemniekiem un valstij!

Iniciatīvas parakstītāji 3'488

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvas atbalstītāju mērķis ir panākts – zosu medību atļaujas tiek izsniegtas arī pavasarī31. Mar

"Šogad ir dota atļauja zosu atbaidīšanai izmantojot ieroci kā vienu no atbaidīšanas metodēm," tā saziņā ar ManaBalss savas iniciatīvas aktuālo statusu komentē iniciatīvas "Atļaut zosu medības pavasarī" autore Laura Jaudzema.

"Protams, pavasara medības nav kā cerēts - nevar medīt nelimitētu skaitu īpatņu kā rudenī, bet vismaz ir atļauts to darīt!" raksta iniciatīvas autore un pauž gandarījumu par iniciatīvas ietvaros panāktajām izmaiņām. Autore arī pateicas visiem atbalstītājiem, kas ir parakstījuši šo iniciatīvu.

Jānorāda, ka Latvijas likumdošanā nekas nav mainīts, un atļaujas ir panāktas ar lauksaimnieku iesniegumiem, pieprasot kompensācijām par zosu nodarīto kaitējumu, kā arī prasot atļaujas medīt zosis šai sējumiem kritiskajā sezonā. Sava loma šai sakarā ir bijusi arī ManaBalss platformā publicētajai iniciatīvai.

Lai gan izmaiņas ir veiktas, Dabas aizsardzības pārvalde lauksaimnieku aktivitāti vērtē pretrunīgi, uzsverot, ka zosu medības nav ilgtspējīgs risinājums putnu kaitējuma mazināšanai.

"Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu. Turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja," norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Lai gan lauksaimnieki ir aicināti izmantot saudzīgākas migrējošo putnu atbaidīšanas metodes, iniciatīvas autore norāda, ka zosis nereaģē uz skaņas signāliem un citām alternatīvajām atbaidīšanas metodēm un uzsver, ka "zosu izplatība ir pieaugusi līdz postošam apmēram."

"Vai atļaut zosu ierobežošanu ar medīšanu nav labāk, nekā maksāt kompensācijās miljonus par zosu postījumiem?" retoriski jautā L. Jaudzema.

Migrējošie putni apmetas lauksaimniecības zemēs, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, un savā ceļā, periodiski apstājoties, lai paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus, lielākos zaudējumus tie ir radījuši graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to lauksaimniecības zemēs, kur audzē šos kultūraugus, pieļaujama zosu atbaidīšana, izmantojot medīšanas metodi – šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām ir izsniegtas atļaujas zosu limitētām medībām.

Lai gan 350 lauksaimnieku pieteikumi pieprasa atļauju medīt septiņas reizes lielāku īpatņu skaitu, Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits ir noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.

Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža dienesta inspektoriem.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Valsts radio pievērš uzmanību lauksaimnieku iniciatīvai13. May (2019)

Meža zosu migrācija šogad ir sevišķi liela, un lauksaimnieki aktualizē jautājumu par medību sezonas ieviešanu savu sējumu aizsardzībai.

Pavasarī zosis šķērso Latviju, atgriežoties no Rietumeiropas. Tās lido uz ligzdošanos ziemeļos, kas visbiežāk ir Arktikā. Saskaņā ar tā dēvēto „zaļā viļņa” hipotēzi, arktiskās zosu sugas dodas uz ligzdošanu, un pārlidojuma laikā veic nelielas pieturas pieejamās barības iegūšanai. Tieši šāds „zaļais vilnis” šogad ir atkal jau vēlies pār Latvijas zemniekiem.

Zemnieki vērtē, ka šogad ir īpaši daudz putnu, tā, atsaucoties uz LR4 raidījumā „Doma laukums” aplūkoto un ManaBalss platformā rosināto iniciatīvu, ziņo LSM. Putni sēžās uz laukiem, noknābā ziemājus un jaunos dzinumus, nodarot zaudējumus, kurš mērāms simtos eiro uz hektāru.

Zemnieki stāsta, ka ziemājus zosis noēd zibens ātrumā. Tūkstošiem zosu nolaižas uz lauka, un praktiski nedēļas laikā iznīcina ražu.

Laura Jaudzema, kas kopā ar vīru nodarbojas ar lauksaimniecību Rēzeknes novadā, pastāstīja, ka zosu uzlidojuma radītie zaudējumi viņu laukiem var novērtēt 260 eiro apmērā uz katru iesēto lauku hektāru. Jo šajā summā ietilpst ne vien paši zaudētie dzinumi, bet arī minerālvielu, tehnikas apkalpošanas izmaksas un darbinieku alga.

Kompensāciju par šiem zaudējumiem izcīnīt ir ļoti grūti. No kompensācijas prasības iesniegšanas brīža līdz ierēdņa atbraukšanai, kurš novērtē zaudējumu, paiet mēnesis vai pat vairāk, kad jau ir ļoti grūti pateikt, kā viss bijis zosu uzlidojuma brīdī.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons apstiprināja, ka zosu problēma pastāv un ir ļoti aktuāla.

Zosis laukos noēd pupiņas, zirņus, kviešus un citus ziemāju kultūras. Ne plaukšķenes, ne putnubiedēkļi tās neaptur. Ja tās arī aizlido, tad pēc tam vienalga nolaižas uz kaimiņu laukiem. Pēc M. Trona domām, efektīvi nobiedēt putnus var vienīgi ar ieroci.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv itin strauji atbalstu gūst ierosinājums atļaut zosu medības pavasarī. Iniciatīvas tekstā ir norādīts, ka zosu medības pavasarī ir atļautas daudzās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, tur tiek norādīts, ka zosu populāciju tas neietekmē, toties lauksaimnieki necietīs zaudējumus.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols LSM gan skaidro, ka medības nav vienīgā izeja.

Raidsabiedrības ziņu arhīvā ir redzams, ka LSM par zosu nodarītajiem postījumiem ir regulāri ziņojusi arī iepriekšējos gadus.

Avots: LSM.lv

AUTORS: MANA BALSS