Pārstāvis: Gunita StrodePublicēta: pirms 2 dienām

BRĪVPRĀTĪGA IESPĒJA PEDAGOGIEM DOTIES PENSIJĀ 60 GADU VECUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
6'285
Jau parakstījuši 6'285
3'715

Problēmas aktualizēšana: Latvijā trūkst elastīgas un ar individuālu pieeju veidotas pensiju sistēmas pedagogiem, kuri saskaras ar profesionālo izdegšanu un veselības problēmām. Pašreizējā sistēma nepietiekami atzīst pedagoga darba specifiku, kā arī ilgtermiņā uzkrāto darba slodzes ietekmi uz pedagogu fizisko un psiholoģisko labbūtību. Šādas pieejas trūkums kavē sabalansēta un ilgtspējīga risinājuma izveidi, kas vienlaikus spētu nodrošināt gan pedagogu labklājību, gan izglītības iestāžu nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību. Par ko ir šī iniciatīva? Iniciatīvas mērķis ir ieviest brīvprātīgu iespēju pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā, ja pedagoģiskais darba stāžs sasniedz 35 gadus vai vairāk līdz šim vecumam, piešķirot pensijas izmaksas 100% apmērā. Šāda pieeja, ņemtu vērā pedagoga darba specifiku un ilgtermiņa slodzes ietekmi uz veselību, veicinātu cieņpilnu, elastīgu pāreju no aktīvās darba dzīves uz pelnītu atpūtu. Mērķis: Panākt politikas maiņu, kas atspoguļotu pedagoga darba īpatnības, atzītu profesionālās izdegšanas risku un veicinātu elastīgu, individuālajai situācijai pielāgotu risinājumu ieviešanu pensijas jautājumos. Nodrošināt ilgtermiņa atbalstu pedagogiem, vienlaikus saglabājot un uzlabojot izglītības kvalitāti valstī. Pamatojums Pedagoga darbs ir viens no psiholoģiski un emocionāli visintensīvākajiem profesiju veidiem. Tas prasa pastāvīgu koncentrēšanos, regulāru komunikāciju ar skolēniem, viņu vecākiem un kolēģiem, kā arī spēju pielāgoties izglītības satura un vides izmaiņām. Šie apstākļi rada augstu emocionālās un fiziskās slodzes līmeni. Gan Latvijas, gan starptautiskie pētījumi apliecina, ka pedagogi ir viena no profesionāļu grupām, kas visbiežāk cieš no emocionālās izdegšanas, stresa un ar veselību saistītām problēmām, īpaši ilgstoša darba mūža laikā. Šādas tendences negatīvi ietekmē pedagogu labbūtību, darba kvalitāti un vispārējo izglītības sistēmas ilgtspēju. Atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm Latvijā pedagogiem ar smagām veselības problēmām vai izdegšanas simptomiem netiek piedāvāti pietiekami efektīvi atbalsta mehānismi. Citviet tiek ieviestas tādas atbalsta formas kā elastīgāka pāreja uz pensiju, samazināta darba slodze vai alternatīvi amata pienākumi, kas ļauj pedagogiem turpināt darbu atbilstoši viņu veselības stāvoklim. Latvijā šādu iespēju trūkums rada papildu riskus pedagogu veselībai un var veicināt priekšlaicīgu darba attiecību pārtraukšanu. Šāda situācija apliecina nepieciešamību steidzami izstrādāt un ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogiem, lai nodrošinātu viņu profesionālās dzīves kvalitāti un ilgtspēju. Šādas sistēmas neesamība: • rada risku zaudēt kvalificētus, bet izsīkušus darbiniekus bez alternatīviem risinājumiem; • ietekmē izglītības kvalitāti, jo pārstrādājušies skolotāji nespēj pilnvērtīgi veikt savus pienākumus; • pasliktina pedagogu motivāciju un profesijas pievilcību jaunajiem speciālistiem; • samazina skolu kā darba devēju elastību, jo trūkst rīku pielāgot darba apjomu reālajām spējām. Tāpēc nepieciešama politikas maiņa, kas atspoguļotu pedagoga darba īpatnības, atzītu profesionālās izdegšanas risku un ieviestu elastīgākus, individuālai situācijai pielāgotus risinājumus pensijas jautājumos.

Izstrādāt elastīgu un individualizētu pensiju mehānismu pedagogiem, kas ļautu samazināt pensijas vecumu līdz 60 gadiem pedagogiem, ja pedagoģiskais darba stāžs sasniedz 35 gadus vai vairāk līdz šim vecumam, un piešķirt pensijas izmaksas 100% apmērā.

Sabiedrības ieguvumi: 1. Augstāka izglītības kvalitāte Skolās strādās pedagogi, kuri ir emocionāli līdzsvaroti, veselīgi un motivēti, tādējādi uzlabosies mācību procesa kvalitāte un skolēnu sasniegumi. 2. Labāka mācību emocionālā vide Emocionāli pārstrādājušies skolotāji biežāk neapzināti pārnes stresu uz skolēniem. Atbalstīts skolotājs veido pozitīvāku, iekļaujošāku mācību vidi. 3. Samazinās izdegšanas radītās izmaksas sabiedrībai Laicīgi atbalstot skolotājus ar veselības problēmām, samazināsies darbnespējas lapu skaits, medicīniskās izmaksas un invaliditātes riski. 4. Skolas kļūs ilgtspējīgākas un profesionāli noturīgākas Pārejas mehānismi (piemēram, samazināta slodze, mentorēšana) ļaus saglabāt pieredzējušus skolotājus izglītības sistēmā, nododot zināšanas jaunajiem kolēģiem. 5. Paaugstināsies pedagoga profesijas prestižs un pievilcība Redzot, ka valsts rūpējas par skolotāju veselību un labklājību, pieaugs sabiedrības uzticība sistēmai un motivācija izvēlēties pedagoga profesiju. 6. Taisnīgāka un līdzsvarotāka sociālā politika Sistēma, kas atzīst pedagoga darba īpatnības, demonstrē sabiedrības cieņu un solidaritāti pret nozīmīgu, bet emocionāli prasīgu profesiju.