Aicinām popularizēt iniciatīvu01. Jun (2020)

Paldies par šīs iniciatīvas parakstīšanu!

1. jūnijs ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Aicinām dalīties ar šo Tevis parakstīto iniciatīvu sociālajos tīklos, lai par to uzzinātu vēl vairāk cilvēku.

Apsver savu atbalstu arī citām tematiski saistītām iniciatīvām, uz kurām ir norādīts šai Facebook publikācijā.

Varbūt Tu varētu dalīties arī ar to?

Paldies par Tavu aktivitāti!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

Slimības pabalsts par bērnu būs ilgāku laiku19. Dec (2019)

Slimības pabalstu vecākam, kurš rūpējas par smagi slimu bērnu, no nākamā gada izmaksās par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu, ziņo NRA. Šis pabalsts turpmāk tiks izmaksāts 26 nedēļas līdzšinējās 21 dienas vietā, to paredz izmaiņas likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, ko Saeima pieņēmusi jau galīgajā lasījumā un kas stāsies spēkā jau 2020. gada 1. janvārī.

Tas saskan ar prasību, ko platformā ManaBalss ar iniciatīvu "Garākas darbnespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm" virza Bērnu slimnīcas vecāku iniciatīvas grupa – lai vecāki, kuri rūpējas par smagi slimu bērnu, varētu saņemt slimības lapu un pabalstu vismaz gadu jeb atbilstīgi reālajam bērna slimības laikam.

Par iespēju saņemt slimības lapu un līdz ar to arī slimības pabalstu bērnu vecāki cīnās jau vismaz divus gadus. NRA 2017. gadā aprakstīja kādas ģimenes stāstu, kur smagi slimam bērnam bija nepieciešama operācija ārzemēs, kā arī ilgstoša ārstēšanās, taču vecāks varēja saņemt slimības lapu tikai par 21 dienu un tikai gadījumā, ja bērns atrodas stacionārā. Tas nozīmē tādu situāciju, ka viens no vecākiem nevar strādāt, jo jābūt kopā ar bērnu slimnīcā, bet nevar arī saņemt pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti toreiz skaidroja, ka darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība ir noteikta 2001. gadā.

Viena no situācijām, kad izsniedz slimības B lapu, ir līdz 14 gadu veca slima bērna kopšana, un darbnespējas lapu izsniedza personai, kura audzina bērnu, ja tā slimā bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un zaudē darbā gūstamos ienākumus. Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, tad darbnespējas lapu var izsniegt uz neierobežotu laikposmu, arī ilgāk par 21 dienu.

Taču jau cits likums, kas nosaka, kā izmaksā pabalstu, padara šos iepriekšējos noteikumus faktiski bezjēdzīgus no materiālā atbalsta viedokļa. Jo darbnespējas laiku jau var noteikt, bet pabalstu tik ilgi nemaksā. Proti, par laiku līdz darbnespējas 14. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, bet par laiku līdz darbnespējas 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns ir kopts arī stacionārā.

Likumdošanā nebija paredzēti izņēmuma gadījumi. Reālajā dzīvē smagi slimu bērnu vecāki ņēma vienu slimības lapu pēc otras, pa vidu pārtraucot darbnespēju, kas, protams, ne no cilvēciskā, ne likumu viedokļa nebija pareizi.

Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus, lai papildinātu likumu, pagarinot slimības pabalsta izmaksu slima bērna kopšanai atsevišķos smagas saslimšanas gadījumos bērniem vecumā līdz 18 gadiem un slimības pabalsta ilgumu nosakot tāpat kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā, tas ir, 26 nedēļas, bet ne ilgāk par 52 nedēļām.

Pagājušajā nedēļā grozījumus likumā apstiprināja arī Saeima, nosakot, ka smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darbnespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsilija lēmuma varēs izsniegt uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgums būs līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā – 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Ārstu konsilijs nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību izvērtēs un vienā reizē noteiks uz laiku ne ilgāku par trim mēnešiem. Saskaņā ar Bērnu slimnīcas sniegto informāciju jaunā kārtība mazinās slogu ap 200 ģimenēm gadā.

Tāpat noteikts, ka slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā.

Avots: NRA

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva mazinātu administratīvo slogu19. Feb (2019)

Garākās darbnespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm, mazinātu administratīvo slogu un sekmētu skaidrus noteikumus. Tā komentārā platformai ManaBalss par attiecīgo iniciatīvu raksta biznesa konsultāciju uzņēmuma PricewaterhouseCoopers eksperti - PwC Biznesa konsultāciju vadītājs Miķelis Bendiks un zvērinātu advokātu biroja PwC Legal zvērināts advokāts un darba tiesību speciālists Māris Paipa.

Latvijai kā OECD un Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāturpina darbs pie efektīviem un inovatīviem atbalsta mehānismiem, kas vērsti uz sabiedrības grupām dažādās dzīves situācijās – bezdarbs, darba nespēja, ģimenes pieaugums u.c., komentē eksperti. Valsts atbalsts ir būtisks sociālajai drošībai un sabiedrības labklājībai, kas ilgtermiņā pozitīvi spēj ietekmēt arī demogrāfijas rādītājus. Ekonomiskā drošības sajūta un pārliecība par atbalstu ir viens no faktoriem, kas ietekmē izvēli laist pasaulē mazuli.

Pētījums ASV pierāda vēl kādu korelāciju – darba ņēmējam, kam nav pieejama apmaksāta darba nespējas lapa, ir trīs reizes lielāks risks nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Latvijā jau šobrīd ir pieejamas atbalsta programmas dažādām sabiedrības grupām, taču ģimenēm, kurās bērni cīnās ar smagām diagnozēm, regulējums paredz, ka vecāki, kuru bērnu līdz 14 gadu vecumam slimības gadījumā var saņemt apmaksātu darbnespējas lapu tikai līdz 21 dienai, taču pēc 14 gadu vecuma – nevar vispār, jo tiek uzskatīts, ka bērns (lai arī ar smagu diagnozi) šajā vecumā var palikt viens.

ManaBalss platformā virzītās iniciatīvas būtiskākais mērķis ir divus ierobežojumus – slimības lapas laika ierobežojumu 21 diena un vecumu 14 gadi, kuru, bērnam sasniedzot, vecāki vairs nevar ņemt darba nespējas lapu.

Šobrīd, kad bērnu ar smagu diagnozi ir piemeklējusi ilgstoša slimība vai tiek plānota terapija, vecāks var atgriezties darbā uz vienu (!) dienu un atkal paņemt 3 nedēļu slimības lapu un tā turpināt. Šāds modelis, mūsuprāt, ir nedaudz liekulīgs un tiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, kas gulstas gan uz darba devēju, gan darba ņēmēju.

Turklāt darba devējam šādos apstākļos ir apgrūtināta iespēja efektīvi strādāt, plānot resursus un veicamā darba apjomu. Nereti bērna aprūpē iesaistīti ir abi vecāki, un tie, mēģinot apvienot darbu un bērna kopšanu, mainās, lai nosegtu 24 stundu aprūpi. Šā ierobežojuma dēļ nereti vecāki ņem apmaksātus un neapmaksātus atvaļinājumus, vai sliktākā gadījumā – aiziet no darba vai tiek atlaisti.

Savukārt 14 gadu vecuma ierobežojums ir radies no pieņēmuma, ka šāda vecuma bērns ir pietiekami patstāvīgs un var palikt viens uz noteiktu laiku. Tas nav tiesa, jo liela daļa no bērniem ar smagām diagnozēm nevar tikt pielīdzināti bērnam, kura attīstība atbilst normai un to regulējošam normatīvajam ietvaram, t.i., šie bērni bieži nevar palikt vieni, bez vecāku uzraudzības, arī 14 gadu vecumā.

Jebkuram slimam bērnam ir nepieciešams atbalsts un vecāka klātbūtne, jo tā sniedz drošību un emocionālo atbalstu. Šādā vidē bērns ātrāk var izveseļoties. Turklāt vecāku klātbūtne sniedz iespēju būt kontaktā un veidot ciešu sadarbību ar slimnīcas personālu, kas nodrošina efektīvāku ārstēšanas procesu.

Šāda graizījuma iznākumā darba devējs varētu nenodarboties ar administratīvo slogu un formālu papīru kārtošanu ik pa trīs nedēļām. Taču vēl svarīgāk – tas var rēķināties ar prognozējamu darba ņēmēja prombūtni uz noteiktu laiku, kas ļauj pieņemt darbā citu speciālistu, līdzīgi kā tas ir bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Iznākumā darba devējs var efektīvi plānot savus resursus, zinot, ka vecāks ir prom uz ilgāku laiku.

Sakārtojot šos jautājumus, ko piedāvā virzītā iniciatīva, ilgtermiņā iegūtu gan bērns un tā vecāki, gan darba devējs.

Otrā svara kausā ir nepieciešamība pēc sociālā budžeta līdzekļiem, kuru apjoms šķietami varētu palielināties. Taču ir pamats uzskatīt, ka pēc būtības ilgstošas slimošanas gadījumos B lapas izmaksas tāpat tiek veiktas, taču ar lielāku administratīvo slogu ‒ ik pēc 21 dienas.

Lai izvairītos no normu nepareizas interpretācijas un negodprātīgas izmantošanas, šīs izmaiņas paredz arī kontroles mehānismus – izveidojot konkrētu diagnožu sarakstu un pielāgojot regulējumu attiecīgi šo diagnožu vajadzībām, ko nodrošinātu ārstu konsīlijs.

Aplūkojot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, redzam, ka Lietuvā šāds regulējums jau ir ieviests. Tāpat ir valstis, kurās regulējums ir līdzīgs esošajam vai vēl mazāks atbalsts slimības lapu joma, piemēram, Norvēģijā. Taču tur ir ieviesti citi atbalsta mehānismi, kas veiksmīgi darbojas – tiek piešķirti sociālie pabalsti, kas palīdz nodrošināt bērna aprūpi, spēcīgas asistentu organizācijas un to finansējums, kas nodrošina rūpes par bērnu un sniedz iespēju vecākiem būt aktīviem darba tirgū un turpināt strādāt.

Mūsuprāt, šī iniciatīva novērstu zināmu nenoteiktību, proti, ļautu darba devējam prognozēt darbinieka pieejamību un produktivitāti konkrētā laika posmā, kā arī veicinātu spēju efektīvi plānot resursus un darba apjomu. Savukārt vecākiem būtu iespēja kvalitatīvi koncentrēties uz sava bērna ārstniecības un labklājības nodrošināšanu, kas nozīmētu mazāku psihoemocionālo spriedzi sabiedrības grupā.

Avots: PwC

AUTORS: MANA BALSS

Diskusiju raidījumā "Mana Balss" aplūkosim iniciatīvu „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!” - piedalīties var ikviens. 17. Sep (2018)

RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!”. Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
Pārējie diskusijas dalībnieki tiks izziņoti vēlāk

Īniciatīvai „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!” patlaban ir izdevies savākt 1585 parakstu. Apmēram 150 ģimenes gadā, kuru bērniņi ir slimi ar onkoloģiskām saslimšanām, vai cietuši no smagām traumām un citām slimībām, saskaras ar problēmu, ka vecākiem nav iespējams saņemt garākas apmaksātās darbnespējas lapas. Šobrīd vecāki, kuru bērnus piemeklē slimība, līdz bērna 14 gadu vecumam var saņemt darbnespējas lapu 21 dienas garumā, tomēr zināms, ka tik īsā laikā nav iespējams izārstēt smagas diagnozes, taču vecāku klātbūtne bērna ārstēšanas procesā ir vairāk kā nepieciešama. Tāpēc aktuāls ir jautājums – vai vajadzētu piešķirt garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni slimo ar smagām diagnozēm?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc, klausies un izsakies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 20.septembrī plkst. 19:30 Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Vai skaties raidījumu RīgaTV 24 kanālā 23.septembrī plkst. 17:30.

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

Atzīmējies, ka nāksi šeit - https://www.facebook.com/events/268116004039798/

AUTORS: ZIŅAS MB