Pārstāvis: Pentjušs DzintarsPublicēta: 18. May (2018)

PĀRVEIDOT ESOŠOS 119 NOVADUS IZVEIDOJOT 10 SPĒCĪGUS NOVADUS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
618
Jau parakstījuši 618
9'382

Vēlos mainīt Latvijas administratīvo iedalījumu kas darbojās kopš 2011 gada 3. janvāra, paredzot, ka Latvijas teritoriju veido 110 novadi un 9 Republikas nozīmes pilsētas. Šāda sadrumstalotība, tik mazai valstij, nav raksturīga un atrodama starp Pasaules attīstītākajām valstīm. Arī Igaunijā ir tikai 13 apriņķi, bet lielākajā Lietuvā - 10 apriņķi. Tā pat novadu skaita samazināšana ļaus efektīvāk plānot Latvijas un tās reģionu attīstību, jo to plānos centralizēti vadoties pēc spēcīgu novadu finansiālajām un saimnieciskajām iespējām un vajadzībām.

Piedāvāju likvidēt esošos 110 novadus, to teritoriju pievienojot jaunveidojamajiem novadiem, tādējādi izveidojot 10 spēcīgus novadus: Ventspils, Kuldīgas, Liepājas, Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Gulbenes, Rēzeknes, Daugavpils un Jēkabpils novadus. Pārējo novadu likvidācija ietver arī domju likvidēšanu, bet esošajās vietās saglabājot tādus pašvaldību pakalpojumus kā: Būvvalde, bērnudārzi, bibliotēkas, skolas, pašvaldības policiju un citas pašvaldības pakalpojumus pildošās institūcijas.

Sabiedrība iegūs uzlabotu Valsts teritorijas pārvaldi ar saskaņotu plašas teritorijas attīstības plānu. Ļaujot jaunajiem novadiem attīstīties plašāk, vienlaikus efektīvāk tērējot līdzekļus. Piemēram, veidojot plašākus novadu ceļu remontdarbus, jo tagad tos būs iespējams ieplānot un veikt garākos posmos vienlaikus, jo ik pēc 10 km nemainīsies novadu teritorijas ar savām mainīgajām vajadzībām un finansiālajām iespējām. Novados būs iespēja efektīvāk nodrošināt pašvaldību pakalpojumus, piemēram, bibliotēkas, nabadzīgajiem novadiem nebūs jāsamazina to darbalaiks, līdzekļu taupīšanas nolūkos.

Iniciatīvas jaunumi

Jaunajā plānā ir 35 pašvaldības – līdzīgi kādreizējiem rajoniem10. Apr (2019)

Administratīvi teritoriālās reformas projekts, ko sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības apkārt attīstības centriem.

Tā, atsaucoties uz interviju LTV raidījumā "1:1", pašvaldību ministra Jura Pūces (A/P) teikto atstāsta LSM interneta portāls.

VARAM izveidotā karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai rajonu kartei, sacīja J. Pūce. Viņaprāt, reforma ir atbalstāma, jo tiks veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.

Ministrs skaidroja, ka lielāka pašvaldības teritorija ļautu noteikt tostarp arī racionālu skolu tīklu, kas varētu nodrošināt augstāku samaksu skolotājiem un piesaistītu kvalificētus profesionāļus.

Tāpat J. Pūce uzsvēra, ka, samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.

Jautāts, pēc kādiem principiem noteiktas robežas, ministrs intervijā Latvijas Radio trešdien atzina, ka vērā ņemts iedzīvotāju skaits noteikta veida pakalpojumu nodrošināšanai un arī attālums iedzīvotājam no tālākās vietas attiecīgajā novadā līdz potenciālajam novada centram, lai iegūtu pakalpojumus.

"Mūsu aprēķini rāda, kas starp 11 000 un 15 000 cilvēku ir minimālā robeža jebkuram pakalpojumam, lai pašvaldība to varētu sniegt. Pēc ekspertu ieteikuma, ja ir līdz 50 minūtēm pavadāms ceļā, lai nokļūtu centrā pakalpojumu saņemšanai, tas vēl ir pieņemams attālums. Kaut gan tādas vietas Latvijā ir ļoti maz. Šajā piedāvājumā absolūtajā vairumā gadījumu līdz centram ir 20 līdz 30 minūtes," teica J. Pūce.

Ministrs gan atzina, ka līdz šim nav rēķināts, cik novados nodarbināto cilvēku reformas rezultātā paliktu bez darba. Izstrādātais teritoriālā iedalījuma piedāvājums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Pūce trešdien no rīta intervijā Latvijas Radio norādīja, ka VARAM pašreizējais piedāvājums administratīvi teritoriālajai reformai nav gala variants. Tas būs šā gada rudenī pēc diskusijām par VARAM piedāvājumu.

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Reforma prasa sabiedrības diskusiju25. Feb (2019)

Ja administratīvi teritoriālā reforma (ATR) netiks īstenota, visai droši varam prognozēt, ka iedzīvotāju skaits lielākajā daļā Latvijas reģionu turpinās samazināties, bet iedzīvotāju koncentrācija ekonomiskās attīstības centros turpinās pieaugt, portāla Delfi.lv rakstā prognozē Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Problēma gan ir tajā, ka mainīt lietu ierasto kārtību nav viegli, it īpaši, ja nav skaidrības par reformas nosacījumiem un nākotni kopumā. Vienlaikus gan jārēķinās, ka reģionu depopulācija un iedzīvotāju koncentrēšanās attīstības centros neizbēgami palielinās arī labklājības līmeņa nevienlīdzību.

Aktuālie pētījumi ir pierādījuši, ka relatīvā nevienlīdzība un nabadzība ir viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju neapmierinātībai ar dzīves apstākļiem, valsti un ekonomisko sistēmu kopumā. Tam uzskatāms piemērs ir notikumi Parīzē, kad salīdzinoši labi situētie parīzieši izgāja ielās, protestējot pret nevienlīdzību ienākumos un iespējās. Savukārt Latvijas sabiedrības protesta forma jau gadiem ir ekonomiskā emigrācija uz Lielbritāniju, Īriju, Norvēģiju un citām zemēm.

Jaunās ATR lielākais izaicinājums būs izstrādāt tādu reformu, kas ne tikai mazinās jau pastāvošās negatīvās sekas, bet būtiski uzlabos situāciju Latvijas reģionos. Pretējā gadījumā reformas nepieciešamību būs ļoti grūti pamatot. Vienīgā metode, lai novērstu neskaidrības, ir skaidra un precīza pašreizējās situācijas diagnosticēšana, detalizētu reformas mērķu formulēšana, alternatīvu reformas scenāriju apspriešana, kā arī teritoriālās organizācijas kritēriju izstrādāšana un plānoto izmaiņu seku prognožu sagatavošana.

Šajā procesā neiztikt arī bez koalīcijas veidošanas un konsultācijām ar pašvaldībām, ekspertiem un plašāku sabiedrību. Tikai tad, kad būs paveikti visi minētie mājasdarbi, var ķerties pie galīgā lēmuma par reformas uzsākšanu. Labā ziņa – mēs nesāksim no baltas lapas, jo iepriekšējā desmitgadē Eiropas Savienībā ir uzkrāta liela pieredze ATR realizācijā, kas sniedz salīdzinoši labu ieskatu izmantotajās pieejās.

Kā par jebkuru reformu, arī par ATR izskanējuši argumenti par un pret. Tie visi ir nozīmīgi un vērā ņemami. Bet, lai konstruktīvi, saglabājot sociālās līdzdalības sajūtu, virzītos uz priekšu, ir nepieciešams nodalīt kritiskos jautājumus no pakārtotiem jautājumiem. Līdz ar to mēs nonākam pie četriem konceptuāliem jautājumiem, kas ir pamats kvalitatīvai diskusijai par ATR un par kuriem ir nepieciešams sociālais dialogs, sociālais līgums un vēlams Latvijas iedzīvotāju konsenss. Ja šāds konsenss tiks panākts, tālākās reformas plāna, tā detaļu izstrāde un diskusijas būs ievērojami konstruktīvākas.

Pirmais jautājums – vai Latvijas jaunajiem novadiem ir jābūt ekonomiski patstāvīgiem, konkurētspējīgiem, ar ekonomiskās izaugsmes potenciālu, vai arī aprobežosimies ar funkcionālo patstāvību – spēju patstāvīgi realizēt deleģētās funkcijas?

Būtībā šī ir diskusija par ekonomiskās izaugsmes stratēģiju dažādību Latvijā un atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Vai mēs sagaidām, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi nodrošinās dažas pašvaldības, un to pienākums būs daļu ienākumu novirzīt pārējiem, vai tomēr visi piedalīsimies Latvijas ekonomikas izaugsmē un konkurētspējas paaugstināšanā? Latvijā kopumā dzīves kvalitātes uzlabošana bez ekonomikas attīstības nav iespējama, tomēr tā ir iespējama atsevišķās teritorijās.

Otrais jautājums – kādas funkcijas ir jārealizē pašvaldībām?

Tiek runāts, ka pašvaldības nespēj realizēt tām noteiktās funkcijas, bet vai mūsdienu elektroniskās pārvaldes apstākļos tiešām visas šīs funkcijas ir jārealizē katrai pašvaldībai? Piemēram, būvvaldes, ceļi, iepirkumi, visi izglītības līmeņi līdz pat augstākajai ‒ vai šīm funkcijām salīdzinoši nelielā teritorijā ir jābūt decentralizētām? Arī par šo jautājumu ir jābūt sociālajam dialogam un sociālajam līgumam, kas dos iespēju jau pēc būtības vienoties par novada lieluma kritērijiem.

Trešais būtiskais jautājums – iedzīvotāju piederības sajūta un jau pieminētā saiknes vājināšanās starp iedzīvotājiem, viņu pārstāvjiem un vietējo pārvaldi.

Uz šo jautājumu ir jābūt skaidrai atbildei, kā arī par to jānotiek ļoti nopietnai diskusijai. Latvijas salīdzoši nelielie novadi ir radījuši ļoti vērtīgo piederības un lokālpatriotisma sajūtu, kas ir daļa no Latvijas mūsdienu identitātes. Reformai ir jādod risinājums, kā šī saikne tiks saglabāta arī lielākās vienībās. Viens no risinājumiem ir pagastu lomas pieaugums, funkcionalitāte un pagastu pārstāvība novadu pārvaldības institūcijās, tomēr ir nepieciešama ļoti nopietna diskusija par šiem jautājumiem.

Ceturtais ir jau pieminētais jautājums par dzīves kvalitāti.

Kādu dzīves kvalitātes līmeni mēs vēlamies katrā Latvijas novadā, un ko mēs saprotam ar dzīves kvalitāti? Tradicionāli ar dzīves kvalitāti teritoriju skatījumā mēs saprotam darbavietu, izglītības, veselības, finanšu, kultūras, izklaides, infrastruktūras, mobilitātes pieejamību un kvalitāti, fizisko un īpašuma drošību, relatīvo vienlīdzību un ienākumu stabilitāti, kā arī mūsdienās tik nozīmīgo ekoloģiski tīras vides un pārtikas pieejamību.

Šobrīd notiek diskusijas, kas ir lielisks sākums jebkuram pārmaiņu procesam, tomēr spēja šo diskusiju ievirzīt konstruktīvā gultnē ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Lai to panāktu, ir nepieciešama strukturēta un zināšanās, datos balstīta pieeja, kas ietver ne tikai teritoriju pārdali, bet arī to funkcijas, veselības aprūpes un izglītības sistēmas organizāciju, uzņēmējdarbības vides, nodokļu un vēl citu aspektu sakārtošanu, veidojot vienotu redzējumu par Latvijas administratīvi teritoriālo attīstību kopumā.

Avots: Delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS

Reģionālā reforma ir jāveic ar reālu sabiedrisko apspriešanu24. Jan (2019)

Reģionālā reforma un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir starp Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, ko atzīst visas koalīcijas partijas. Šie ir divi arī caur ManaBalss.lv platformu virzīti likumdošanas grozījumu priekšlikumi, un vēl divi – par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu jeb kopdzīves likumu un Stambulas konvencijas ratifikācija ‒ ir atrunāti jaunās valdības sadarbības līgumā.

Pirmie divi jautājumi un nacionāla mēroga dialoga nepieciešamība par reģionālo reformu tika diskutēta jaunās valdības prioritātēm veltītā LTV raidījumā „Tieša runa”.

No jaunās valdības raidījumā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, un starp sarunas ekspertiem bija arī organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks.

Par reģionālās reformas nepieciešamību starp klātesošajiem valdīja praktiski vienprātība, un tika ieskicēts arī konceptuāls plāns, kā to īstenot.

Politiski nokaitētais OIK jautājums bija karstais kartupelis arī „Tieša runa” diskusijā. Klātesošie acīmredzami mulsa, ko praktiski nozīmēs valdībai uzliktais pienākums no 31. marta atcelt OIK. Saeima to atbalstīja plenārsēdē 10. janvārī, «lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem,» kā to formulē LVPortals.lv. Klātesošie ministri ļāva saprast, ka juridiski korekta OIK atcelšana, kas neizslēdz arī tiesvedības ar investoriem, reāli varētu prasīt trīs gadus.

Trešais paredzamais valdības dienaskārtības punkts, kas sakrīt ar ManaBalss.lv iniciatīvām, ir kopdzīves likuma aktualitātes atjaunošana. Tā zem formulējuma „nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; kopdzīves likums” ir redzama valdības sadarbības līguma 2.8. punktā. Tas paredz, ka atsevišķos jautājumos valdības koalīcijas partneriem būs pieļaujams brīvais balsojums un ka koalīcijas partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus.

Starp tiem ir uzskaitīts arī kopdzīves likums un „Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb Stambulas konvencija. Tā ir ceturtais ar ManaBalss.lv platformas iniciatīvām sakritīgais valdības paredzamās dienaskārtības punkts.

Attiecībā uz reģionālo reformu, ko virzīs VARAM, ministrs J. Pūce sacīja, ka tas būs trīs līmeņu process. Sākumā būs valdības vienošanās deklarācija par reformu, kam tam sekos augstākas detalizācijas pakāpe un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, bet trešajā posmā jau pēc konsultācijām – iepriekš nolemtā revīzija, likumprojektu izstrāde un virzība Saeimā un ieviešana dzīvē.

Pēc konceptuālas politiskās vienošanās būs „ierobežots laiks – varbūt divi mēneši, kuros jābūt piedāvājumam, kas būtu politiskais piedāvājums,” teica ministrs.

Uz raidījuma vadītāja Gunta Bojāra repliku, vai vienošanās nozīmēs, ka politiķi kādā vakarā uzzīmēs, kā izskatīsies Latvijas jaunā karte, J. Pūce atbildēja: „Atslēga ir pakalpojumu pieejamība – kāds sabiedriskais pakalpojums tiek nodrošināts vienā vai otrā pašvaldības līmenī. Pēdējos gados valsts līmenī ir veikts daudz pētījumu par to, kādi pakalpojumi ir nepieciešami, kādā apjomā un pie kāda pašvaldības iedzīvotāju skaita ko var nodrošināt. Tā bilde ir jāsaliek kopā, un es uzticos ekspertu sagatavotajām pozīcijām.”

Kad jau būs valdības vienošanās par šādu pakalpojumu kartējumu kā reformas pamatu, tad nākamais solis ir detalizētāks piedāvājums pašvaldībām. „Tas jau ir jādod plašai sabiedrības apspriešanai. Tā nevar būt tikai formāla procedūra – „nāciet un rakstiet vēstules”, bet mēs arī kā VARAM dosimies pie pašvaldību iedzīvotājiem.” Ministrs arī apsolīja, ka VARAM brauks uz visām pašvaldībām, kuras reformas gaitā būs paredzēts konsolidēt ar lielākajiem kaimiņiem.

Gan J. Pūce, gan abi pārējie ministri piekrita, ka reģionālajai reformai principā ir pietiekama leģitimitāte – šis punkts bija gandrīz katras partijas programmā. Tāpēc tautas balsojums tam nav vajadzīgs, secināja klātesošie. Tomēr sabiedrības iesaiste un reāls nacionāla līmeņa dialogs ir noteikti nepieciešams.

Tas paredzami varētu ilgt astoņus līdz deviņus mēnešus, un pēc šā cikla „apkopojam datus un analizējam priekšlikumus no jauna, kam seko gala politiskais lēmums valdībā, likumprojektu izstrāde un to virzība Saeimā,” komentēja J. Pūce.

Savukārt organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks debatēs par reģionālo reformu sacīja, ka „valsts pašlaik „sekmīgi” pieviļ iedzīvotājus mazajās pašvaldībās, kurās nav naudas, un kuras nespēj pakalpojumu grozu realizēt. Un valsts pieviļ arī tos, kas dzīvo t.s. bagātajās pašvaldībās ‒ tajās, kas subsidē Izlīdzināšanās fondu, jo viņu nomaksātie nodokļi tiek pārnesti uz citām vietām. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai pakalpojumu grozs būtu pilnīgi vienāds visiem iedzīvotājiem, jo likuma priekšā mēs taču vēl joprojām esam vienlīdzīgi.”

Vienlaikus šis ir jautājums par demokrātisku dialogu, J. Pūces liktajam uzsvaram pievienojās I. Breidaks. „Esmu priecīgs dzirdēt, ka dialogs tiešām ir paredzēts, jo iedzīvotāji Latvijā no politiskās varas tomēr ir ļoti, ļoti tālu. Viņi jūtas „sekmīgi”, mērķtiecīgi vai netīšām, bet atsvešināti – es nezinu, kā, bet tā nu tas konsekventi gadās.”

„Politiskajās partijās mēs aizvien negribam stāties – tas viss mums ir svešs. Nevalstiskajās organizācijās aizvien mēs negribam piedalīties, jo – kādēļ gan? Rezultāts ir tāds, ka jaunieši saka, ka savā dzīvē viņi ļoti maz ko var ietekmēt,” situāciju raksturoja I. Breidaks. „Un, kad viņi izaug par pieaugušajiem, viņi saka jau ar pārliecību – ka viņi neko nevar ietekmēt. Lai iedzīvotāji justos iesaistīti, līdzatbildīgi un justu atgriezenisko saiti ar varu, ir virkne veicamo soļu.”

„Šai valdībai ir sakarīgas iespējas palīdzēt Latvijai izkāpt no tās bedres, kas saistās ar demokrātijas atvērtību un neatvērtību. Pērn organizācijas „Civitas” pētījumā Latvijas demokrātijas statuss tika pazemināts no atvērtas (open) uz sašaurinātu (narrowed),” raidījumā norādīja I. Breidaks. „Jaunās valdības iespēja ir atgriezt mūs tai statusā, ka Latvija ir progresīva, inovatīva valsts, kurā demokrātija ir maksimāli atvērta un pieejama.”

Organizācijas ManaBalss praksē jau ir nacionāla līmeņa dialoga pieredze platformā #ManaEiropa. Tie bija partnerībā ar Ārlietu ministriju rīkotie «Dialogi par Eiropas nākotni». Tiešsaistes dialogu platformā #ManaEiropa tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par Eiropas nākotni un dota iespēja par tiem balsot un izšķirt, kas ir vēlamākā ES politika dažādos aktuālos jautājumos.

Platformas pamatā esošā tehnoloģija var tikt piemērota nacionāla līmeņa dialogiem par jebkuru tēmu, ieskaitot reģionālo reformu. Jānorāda, ka šis digitālās demokrātijas rīks var būtiski papildināt klātienes tikšanās un diskusijas, kas aizvien ir un paliek efektīvas nacionāla līmeņa politisko jautājumu komunicēšanā. Tā tas notika gan «Dialogu par Eiropas nākotni» kampaņā, gan var eventuāli būt saistībā ar VARAM apņemšanos apmeklēt katru no reformas skartajām mazākajām pašvaldībām.

Avots: LSM; Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Esošais 119 pašvaldību modelis neveicina uzņēmējdarbības attīstību18. Jan (2019)

Latvijas administratīvi teritoriālajā sadalījumā ir jāpanāk uzlabojumi – tā secināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) reģionālās plānošanas jautājumiem veltītajā konferencē Bauskā. Tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, un līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem.

LTRK sāktā izvērstā diskusija par administratīvi teritoriālo reformu, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības, valsts institūcijas un ekspertus, sasaucas ar ManaBalss.lv platformā virzīto iniciatīvu „Pārveidot esošos 119 novadus, izveidojot 10 spēcīgus novadus”. Iniciatīva ir izveidota pērnā gada maijā, un tai pērnruden tika veltīts arī RīgaTV 24 raidījums. Balsotāju iesaiste nepilna gada laikā šai būtiskajā jautājumā gan ir neliela – vien nedaudz virs 500 parakstiem.

Tagad Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības LTRK Zemgales reģionālā padome (ZRP), sākot ar Bausku, rīko vairākas konferences, kurās tiks pārrunāts pašreizējais administratīvi teritoriālais Latvijas sadalījums un iespējamie uzlabojumi, kas šajā jomā būtu jāpanāk.

“Kopš 2011.gada, kad notika Vislatvijas konference par administratīvi teritoriālo reformu, šis jautājums nav ticis plaši diskutēts. Ir daudz nepārrunātu jautājumu, turklāt esošais 119 pašvaldību modelis neveicina uzņēmējdarbības attīstību, kas savukārt kā lavīna sekmē lauku izmiršanu un iedzīvotāju aizplūšanu. Nepieciešams atrast vispusīgi izdevīgu un ekonomiski pamatotu modeli pašvaldību sadalījumam tā, lai ir sabalansētas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, kā arī dzīves vide,” konferences nepieciešamību skaidro viens no pasākuma iniciatoriem LTRK ZRP vadītājs un LTRK viceprezidents Imants Kanaška.

Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, ziņo LTRK. Tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis ir uzsvēris, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu. “Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.

Pašreizējā administratīvi teritoriālā modeļa problēmas ir gan daudzās pašvaldības, kas neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, gan nesaimnieciskā pārvaldība. Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu.

“Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un viņu dzīves vidi, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,”saka J. Turlais. „Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās. Nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” raksturo J. Turlajs.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.

Gana asas izvērtās paneļdiskusijas, kuru laikā konferences dalībnieki sadalījās divās daļās – vienā no tām bija pašvaldību vadītāji, kuri esošo situāciju atzīst par labu esam, bet otrā – uzņēmēji, eksperti un iedzīvotāji, kuri saskata nepieciešamību pēc pārdomātām izmaiņām.

Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15. februārī, kā arī konferencē 5. aprīlī Jelgavā.

Avots: LTRK; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Vai nepieciešama jauna reģionālā reforma? Iniciatīvu apspriež TV2421. Nov (2018)

«Ir jāatzīst, ka rajonu likvidācija bija kļūda,» komentējot iniciatīvu par esošo 119 novadu samazināšanu līdz 10 reģionāliem novadiem, RīgaTV 24 raidījuma «Mana Balss» diskusijas gaitā pauda Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

E. Helmanis raidījumā komentē, ka, pirms rajoni nebija sīkāk sadalīti novados, bija izveidojies zināms slimnīcu, skolu, tautas namu u.tml. iestāžu tīkls. Savukārt tagadējais administratīvais iedalījums «līdz galam nestrādā». Kā piemēru viņš minēja Ogri: tajā atrodas lielākais tautas nams apvidū, uz kuru dziedāt un dejot brauc no līdzās esošajiem novadiem, kuriem gan pašiem ir savi tautas nami, tomēr tie nav tik lieli. Iznākumā Ogre to visu uztur, bet papildus naudu par to nesaņem.
Tāpat viņš piebilda, ka likums, pēc kura nosaka republikas nozīmes pilsētas vai piešķir novada statusu, arī nav pietiekami funkcionāls. Piemēram, Ogrē iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā divās republikas nozīmes pilsētās – Valmierā un Jēkabpilī, bet Ogre netiek pieskaitīta pie šādām pilsētām. Tādēļ E. Helmanis aicina vispirms izvērtēt esošo situāciju un likumus, ar kuriem tiek noteiktas pilsētas un novadi, un tad jau domāt par jaunu reformu.
Komentējot esošo administratīvo iedalījumu – bijušo rajonu sadalījumu 119 novados, E. Helmanis sacīja, ka tas tika izveidots, lai ievērot konkrētu cilvēku intereses. «Ja gribam veidot jaunu politiku, kurā netiek ievērotas konkrētas intereses, tad ir jāapskata esošā situācija, kā veidojusies struktūra – pēc tās arī reforma būtu jāveido. To nevar uztaisīt pilnīgi no jauna, tai jābūt uz kaut kāda pamata balstītai,» viņš turpināja.
Ogres novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pirms reformas veikšanas ļoti rūpīgi jāizvērtē esošā situācija un kāda tā bija pirms tam, kad bija rajonu iedalījums. «Pirmkārt, jāizvērtē šādu reģionu esamība kā tāda, jo viss tam bija pakārtots – gan ceļu tīkls, gan transports, kopējie uzņēmumi. Mēs to visu nobrucinājām un mēģinājām būvēt kaut ko no jauna, bet joprojām neesam to uzbūvējuši līdz galam.»
«Ir kārtīgi jāatsver un jāapdomā, kāda tā reforma būs, jo saimnieks nevar cirst sunim asti pa maziem gabaliņiem, lai mazāk sāpētu,» piebilda Egils Helmanis.
Raidījums ir skatāms RīgaTV 24 arhīvā.
Avots: RīgaTV 24

AUTORS: MANA BALSS

Vai novadu spēks ir konsolidācijā? Top nākamais TV raidījums13. Nov (2018)

Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu "Pārveidot esošos 119 novadus, izveidojot 10 spēcīgus novadus" Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.
Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 19:15.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Arnis Blodons
- Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks; Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs
- Didzis Šmits, KPV.LV
- Viktors Valainis, ZZS

Iniciatīvai "Pārveidot esošos 119 novadus, izveidojot 10 spēcīgus novadus" patlaban ir izdevies savākt 466 parakstus. Tā autors aicina pašreizējos 110 Latvijas novadus un 9 republikas nozīmes pilsētas pārveidot 10 spēcīgos novados. Tas celtu novadu plānošanas darba kvalitāti un efektivitāti un atbrīvotu finanšu līdzekļus.
Kā piemēru autors min ceļu remontdarbus, ko jaunajā kārtībā būtu iespējams ieplānot un veikt garākos posmos vienlaikus, jo ik pēc 10 km nemainīsies novadu teritorijas ar savām mainīgajām vajadzībām un finansiālajām iespējām.
Arī Igaunijā jau ir tikai 13 apriņķi, bet par Latviju lielākajā Lietuvā – 10 apriņķi.
Novadu konsolidācija ietvertu arī domju likvidēšanu, esošajās vietās saglabājot tādus pašvaldību pakalpojumus kā būvvalde, bērnudārzi, bibliotēkas, skolas, pašvaldības policija u.c. pakalpojumus pildošās institūcijas, bet ne lēmējinstitūcijas.
Sabiedrība iegūs uzlabotu pārvaldi ar saskaņotu plašas teritorijas attīstības plānu. Novados būs iespēja efektīvāk nodrošināt pašvaldību pakalpojumus, piemēram, bibliotēkas, un nabadzīgajiem novadiem līdzekļu taupīšanas nolūkos nebūs jāsamazina to darbalaiks, tiek argumentēts iniciatīvā.
Nāc, klausies un izsakies diskusijā!
Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, ceturtdien, 15. novembrī, plkst. 19:30!
Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā 19. novembrī plkst. 19:00.

Iepazīsties ar iniciatīvu šeit - https://manabalss.lv/i/1357

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS