Papildus argumenti par un ap Babītes un Mārupes novadu pašvaldību administratīvo teritoriju atjaunošanu

Esam saņēmuši vēstuli saistībā ar iniciatīvu "Atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada" no šīs iniciatīvas atbalstītājas, Piņķu iedzīvotājas un SIA Topazos valdes locekles Agneses Meijas ar papildinošiem argumentiem par labu iniciatīvas prasībai. Šeit publicējam vēstules pilnu tekstu. Latvijas Republikas Saeima 2020. gada 10. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Šis likums izsludināts 2020. gada 22. jūnijā un stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Ar likumu noteikts izveidot jaunu administratīvo vienību – Mārupes novadu, apvienojot bijušos Mārupes un Babītes novadus. Jaunveidotajā Mārupes novada pašvaldības domē ievēlēti no bijušā Babītes novada teritorijas, ir spiesti strādāt mazākumā. Rēķinot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, no 100% ietekmes pār savu vietējo varu, Babītes novada iedzīvotāju ietekme samazinājās līdz aptuveni 30% jeb par aptuveni 70%. Līdzšinējo Babītes un Mārupes novadu teritoriju vietā tiek izveidota viena jauna vietējā vara ar apvienotu teritoriju, apvienotu iedzīvotāju kopumu, apvienotu pārvaldi un vienotu vēlētu vadību, kā arī no minētā izrietošu pienākumu sadarboties iedzīvotājiem un teritorijām, kuru sadarbība nav ne pienācīgi izvērtēta, ne apspriesta, ne balstīta uz konkrētiem argumentiem un apsvērumiem, ne arī objektīvi iespējama. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) procesā netika veikts publisko līdzekļu izmantošanas efektivitātes un teritorijas pārvaldīšanas efektivitātes audits Mārupes un Babītes novados, lai varētu spriest par šo procesu efektivizēšanas iespējām, netika uzskaitītas šo novadu kopīgās problēmas un attiecīgi nav pamatots apgalvojums, ka to kopīga risināšana būs efektīvāka. Pats fakts, ka apvienotā teritorija un tās iedzīvotāju skaits būs lielāki, nepamato efektivitātes uzlabošanos, līdzīgi kā spēju piesaistīt kvalificētākus speciālistus. Babītes novada apvienošana ar Mārupes novadu faktiski likvidēja Babītes novadu kā atsevišķu, patstāvīgu teritoriālu vienību ar savām pašnoteikšanās tiesībām un savu pārvaldi, būtiski samazinot Babītes novada iedzīvotāju tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti. Babītes novada apvienošana ar Mārupes novadu pasliktināja Babītes novada iedzīvotāju situāciju, negarantējot samaksāto nodokļu labuma atgriešanu to maksātājiem, kā arī nenodrošina Babītes iedzīvotājiem iespēju pilnvērtīgi un patstāvīgi piedalīties savas apdzīvotās teritorijas pārvaldīšanā. Likvidējot Babītes novadu, tam piešķirtā vara un kompetence, kā arī Babītes kā atsevišķas pašvaldības autonomija tika atņemta. Jaunizveidotā Mārupes novada pašvaldības vara, kompetence un autonomija ir attiecināmas uz būtiski plašāku teritoriju un iedzīvotāju skaitu būtiski citās robežās, tāpēc Babītes novada iedzīvotāju tiesības noteikt, regulēt un vadīt konkrētu savas dzīves daļu tika ievērojami samazinātas. Babītes novads bija un būtu ekonomiski attīstīties spējīga administratīvā teritorija, kas spēj nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniegtu iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. To pierāda gan iedzīvotāju skaita pieaugums Babītes un Salas pagastos, gan piesaistītās investīcijas. Tā kā ne VARAM izstrādātajos dokumentos, ne citos publiski pieejamos informācijas avotos nebija pamatots pretējais, Babītes novada likvidācijai nebija pamata, jo novada un tā iedzīvotāju zaudējums netika pārsvērts ar jebkādiem sabiedrības ieguvumiem. Reformas rezultātā Babītes novada iedzīvotāju dzīve ne tikai neuzlabojās, bet tā pat pasliktinājās, jo palielinājās administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju, un palielinājās Babītes un Salas pagastu iedzīvotāju finansiālā saistības uz vienu iedzīvotāju, jo Mārupes novada pašvaldības finansiālās saistības uz vienu iedzīvotāju bija vairākas reizes lielākas. Samazinājās iedzīvotāju pārstāvības iespējas un attiecīgi iespējas ietekmēt pašvaldībā pieņemamos lēmumus, līdz ar to palielinājās plaisa starp vietējo varu un iedzīvotājiem, u.tml. 2022./2023. gadā Babītes vidusskolas 12. klases skolniece izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu "Administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz Babītes novada iedzīvotājiem". Šā darba ietvaros ir veikta Babītes un Salas pagastu iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās 263 iedzīvotāji. 73,8 % respondentu apgalvoja, ka ir pret ATR, savukārt 76,43 % respondentu apgalvoja, ka kopš ATR ieviešanas novērojami trūkumi viņu dzīves kvalitātē. Pētījuma rezultāti liecina, ka Babītes un Sals pagastu iedzīvotājus ATR ietekmējusi negatīvi, samazinot sociālo pakalpojumu budžetu, pasliktinot apsaimniekošanas līmeni un dzīves kvalitāti. Pēc iegūtajiem datiem ir secināts, ka ATR negatīvi ietekmējusi Mārupes novada pašvaldības institūciju darbu, jo radušies apgrūtinājumi pašvaldības institūciju ikdienas darbā, un ir jāpielāgojas teritorijas platības un iedzīvotāju skaita palielinājumam. Līdz ar to samazinās budžeta izdevumi konkrētās pakalpojumu jomās. Galvenās pretenzijas, kuras pēc iedzīvotāju domām negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti pēc ATR ieviešanas, ir pašvaldības līdzfinansējuma samazināšana pakalpojumiem izglītības iestādēs, sabiedriskā transporta nepieejamība, ielu uzturēšanas kvalitātes pasliktināšanās, sabiedrības šķelšanās. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2022. gada 1. jūlijā iedzīvotāju skaits Valkas novadā ir 8'574 iedzīvotāji, Saulkrastu novadā 10'558 iedzīvotāji, Līvānu novadā 11'357 iedzīvotāji, Ventspils novadā 11'358 iedzīvotāji. Savukārt Babītes pagastā 11'836 iedzīvotāji, bet Salas pagastā 1'564 iedzīvotāji, kas kopumā bijušajā Babītes novadā sastāda 13'403 iedzīvotājus. Salīdzinot ar datiem 2021. gada 1. janvārī, iedzīvotāju skaits Līvānu novadā samazinājies par 211 iedzīvotājiem, Ventspils novadā par 110 iedzīvotājiem, Valkas novadā par 6 iedzīvotājiem, savukārt bijušajā Babītes novadā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 1'079 iedzīvotājiem. Bijušā Babītes pagasta/novada pašvaldība jau kopš Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ieviešanas ir bijusi iemaksu veicēja Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, savukārt Līvānu, Valkas un Ventspils novadu pašvaldības ir dotāciju saņēmējas no šī fonda. No visa iepriekš minētā rodas pārliecība, ka, atjaunojot Babītes novadu kā atsevišķu administratīvo vienību tajās robežās kādas bija līdz 2021. gada 30. jūnijam, tiks novērsta ATR likumā pieļautā kļūda, kad bez būtiskas argumentācijas un sabiedrības viedokļa noskaidrošanas tika lemts par Babītes un Mārupes novadu apvienošanu. Babītes pagasta un Salas pagasta iedzīvotāji aicina Latvijas Republikas 14. Saeimu pārskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 27. punktu un atjaunot Babītes un Mārupes novadu pašvaldības to iepriekšējās administratīvajās teritorijās. P.S. no ManaBalss.lv Esam saņēmuši arī Mārupes novada domes vēstuli par novadā īstenotajiem attīstības projektiem. Izņemot domes sniegto precizējumu, vai Mārupes mūzikas un mākslas skolā notiek pārbūve vai tikai piebūve, iniciatīvas autore pārējos savus argumentus uzskata par patiesiem, un arī piebūves formulējums iniciatīvas tekstā ir precizēts. Lai nekavētu iniciatīvas parakstīšanas gaitu, ManaBalss.lv iniciatīvas ziņās atspoguļo tikai iniciatīvas virzītāju argumentus, jo iniciatīvas pašas par sevi nav diskusijas – tās ir parakstu vākšanas kampaņas par noteiktu priekšlikumu. Visām pusēm izvērstas diskusijas, argumentācijas un pretargumentācijas iespējas būs tad, kad līdz tam nonāks. Šai gadījumā – kad iniciatīva ar gūtajiem parakstiem nonāks Saeimā. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!



Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Pašvaldību "piespiedu kopdzīvi" vērtēs nākamgad; neatkarīgu saimniekošanu prasa jau tagad

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) uzlikto "kopdzīvi" vismaz divu Latvijas pašvaldību iedzīvotāji vērtē kā neciešamu un ar pilsoņu iniciatīvu starpniecību prasa atjaunot tām neatkarīgu saimniekošanu.

Arī VARAM ministrs Māris Sprindžuks intervijā ReTV piekrīt, ka Mārupes novads, viņaprāt, ir visneloģiskākais veidojums, tomēr jaunu reformu nevienam nesola. Skaitļus pie emocijām reformas vērtēšanai VARAM liks nākamgad.

Kopš brīža, kad tika īstenota pēdējā ATR, ir pagājuši divi gadi. Tomēr vairāki pievienotie novadi ar piespiedu apvienošanos joprojām nav samierinājušies, balstoties pilsoņu iniciatīvās "Atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada" un "Par Kandavas novada statusa atjaunošanu", analizē ReTV. Tāpēc Babītē un Kandavā sākta parakstu vākšana par atdalīšanos.

Par Kurzemes Šveici sauktā Kandava teritoriālās reformas piedzīvojusi daudzkārt. Jau 1996. gadā toreizējā dome pieņēma lēmumu apvienoties ar tuvējiem pagastiem un izveidot pirmo novadu Latvijā. Ar to gan nepietika, un 2008. gada reforma novadam pievienoja vēl divus pagastus. Pret vēl vienu reformu kandavnieki kā daudzi citi mazie novadi cīnījās visiem atļautajiem līdzekļiem. Tomēr neviens viņus nesadzirdēja. Kandavas pagasta konsultatīvās padomes vadītāja, iniciatīvas iesniedzēja Signe Ezeriņa: "Mūs salika atpakaļ visiem tik neieredzētajā PSRS veidojumā –Tukuma rajonā –, jo savienoja atpakaļ Tukuma rajonu."

Kopš pēdējās reformas pagājuši divi gadi, tomēr "piespiedu laulībās" labas attiecības tā arī neesot izveidojušās, sadzīviskas ķildas pavada ik uz soļa. "Man liekas, ka mēs tagad esam tādā pabērna lomā. Tāda sajūta, ka Kandava tas tā… Tukuma province. Tieši tādas pārvaldības ziņā," saka Inta Savicka, keramiķe, mazā uzņēmēja.

Reorganizētas vairākas pašvaldības iestādes. Arī kultūras centrs, katrs kultūras nams tagad darbojoties atsevišķi, bet novada centrs iebilstot pat pret vietējo pasākumu reklamēšanu sociālajos medijos. Kandavnieki apvainojušies arī par to, ka koncerts, kas nule aizvadītajos "Rožu svētkos" Tukumā, bija bezmaksas, Kandavā būs pieejams samaksājot 15 eiro.

Problēmas esot arī daudzās citās jomās, manāma neesot arī pirms reformas solītā attīstība. Kandavas Vīna nama pārdevēja Mārīte Freidenfelde: "Manuprāt, mēs esam apdalīti un daudz ko vairs nevaram atļauties, ko varējām darīt kā Kandavas novads. Kaut vai par to pašu ielu sakārtošanu, infrastruktūru."

Ezeriņa: "Piemēram, tā pati Matkulīte (Matkules pagasts) saka, ka Tukums pateicis, ka nevajag viņiem uzņēmējus, viņi ar saviem uzņēmējiem tiekot tīri labi galā, vairāki uzņēmēji savus iepirkumus realizē Kuldīgā."

Tukuma novada priekšsēdis Gundars Važa, kurš pirms reformas vadīja Engures novadu un arī mēģināja cīnīties par neatkarīgu novadu, tagad vien skumji piebilst. "Jebkura reforma, arī 2009. gada, parāda, ka, ja tu pretī cilvēkiem nevari parādīt, ka tu vari izdarīt kaut ko labāk un vairāk, tad tas ir slikti. Šobrīd visi ekonomiskie apstākļi diemžēl salikušies tā, ka attīstību mēs nevaram parādīt, ka tā ir straujāka, nekā bija iepriekšējā novadā."

Kopš aprīļa nogales parakstus par atdalīšanos no Mārupes novada vāc arī Babītē. Par reformu atbildīgās ministrijas pašreizējais ministrs Māris Sprindžuks piekrīt, ka Mārupes novads, viņaprāt, esot visneloģiskākais veidojums, tomēr jaunu reformu nevienam nesola. "Tas ir likuma jautājums, lai mēs vērtu vaļā "Pandoras lādi" pēc tik tikko notikušas reformas. Tas, ko mēs esam izlēmuši, ka 2024. gadā gribam veikt ATR izvērtējumu, lai ne tikai emocionāli, bet arī skaitļos saprastu, kā ir veidojusies kopdzīve apvienotajās pašvaldībās."

Lai uzsāktās iniciatīvas skatītu Saeima, katrai no tām jāsavāc 10 000 parakstu. Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu prasības, tad aicinām tās ne vien parakstīt, bet arī dalīties ar to saitēm sociālajos tīklos!

Avots: ReTV; ManaBalss.lv

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!



Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 62 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Saeimas darba kārtībā var nonākt arī Babītes atdalīšana no Mārupes

Februāra vidū – 15. datumā – aicinājums politiskajā dienaskārtībā proaktīvi pārņemt jautājumu par Babītes atdalīšanu un Mārupes novada tika iesniegts trijiem adresātiem – Mārupes novada pašvaldībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. LSM ziņo, ka otrdien, 27. februārī, Saeimas atbildīgā apakškomisija ir jau skatījusi jautājumu par šo iniciatīvu.

Par novadu sadalīšanu parlaments varētu lemt, atverot novadu reformas likumu Varakļānu novada dēļ, ziņo LSM. Kad nu tas notiks, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau priekšā būs arī iniciatīva "Atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada", lai gan ne kā kolektīvais iesniegums ar attiecīgu prioritāro izskatīšanas kārtību, bet kā komisijas darba kārtībā proaktīvi pārņemta iniciatīva. Paldies politiķiem par atsaucību!


Babītes iedzīvotāji nesaskata labumus no apvienošanas

Iniciatīvā norādīts, ka pašvaldību reformas rezultātā Mārupes teritorijas attīstība notiek uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes novada iepriekšējos gados ņemtos kredītus aptuveni 40 miljonu eiro apmērā. Savukārt Babītes novada kredītsaistības bijušas aptuveni pieci miljoni eiro.

Pēc reformas bijušais Mārupes novads turpina attīstīt savus projektus, piemēram, Mārupes mūzikas un mākslas skolas piebūves projektu, jauna peldbaseina ar SPA būvniecību, jaunas skolas būvniecību un citus projektus. Bet Babītes novadā pēc reformas neesot īstenots neviens attīstības projekts, argumentē iniciatīvas autore.

Iniciatīvas autore Dace Krastiņa uzsver, ka Babītes iedzīvotāji nav sagaidījuši solītos labumus no reformas, neesot samazinājušās pakalpojumu izmaksas un nav arī palielinājusies pakalpojumu kvalitāte.

"Babītes un Salas pagasta iedzīvotājiem nav nekādu pamatotu argumentu doties izmantot Mārupes vai Jaunmārupes mācību iestādes, pakalpojumus un infrastruktūru. Babītes iedzīvotājiem tuvāk atrodas Rīga, Salas pagasta iedzīvotājiem – Jūrmala, līdz ar to administratīvi teritoriālās reformas rezultātā šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Babītes iedzīvotāji maksā nodokļus pašvaldībai, kuras infrastruktūru neizmanto."

"Šie abi novadi ir pietiekami pašpietiekami, kuri spēj attīstīties un pildīt savas autonomās funkcijas atsevišķi, nodrošinot saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus," skaidro D. Krastiņa.


Atdalīties griba arī Mārupe

Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības izteicās līdzīgi, uzsverot, ka atdalīties vēlas arī Mārupe, jo abas teritorijas esot pilnīgi pašpietiekamas un visas funkcijas spējot veikt neatkarīgi.

"Sabiedriskā transporta starp novadu centriem nav vispār un noteikti nebūs nekad, ir jābrauc caur Rīgu," norādīja Mārupes mērs.

"Nekādas kopējas komunālās saimniecības mums nav, – nu nav nekādas vajadzības pēc dzīvošanas kopā, katram ir savas tradīcijas, savas iestrādes, pēc kurām strādājam, un savienot kopā nav tik vienkārši. Iedzīvotāji ir neapmierināti, iestādes ir neapmierinātas – tā kā tur nav nekādu variantu. Ja tā ManaBalss.lv iniciatīva būtu arī Mārupes iedzīvotāju vidū, tad droši vien rezultāts būtu tāds bijis, jo neviens neredz nekādu vajadzību apvienošanā. Mēs dzīvojām ļoti draudzīgi 30 gadus, un viss bija kārtībā, mums nebija nekādu problēmu," saka A. Ence.


Jautājums var nonākt Saeimas darba kārtībā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē otrdien, 27. februārī, skaidrots, ka novadu teritorijas var grozīt ar valdības lēmumu.

Savukārt pieņemt lēmumus par tik būtiskām izmaiņām kā esošo novadu sadalīšana un jaunu novadu izveidošana var tikai ar Saeimas lēmumu.

Līdz ar to, ja tiks skatīti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un tiks iesniegts priekšlikums par Mārupes novada sadalīšanu, Saeimas deputātiem tas būs jāizskata.

Plānots, ka VARAM virzīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai Madonas novadam pievienotu Varakļānu novadu, kas tad attiecīgi arī ļautu Mārupes novada domei virzīties uz lēmuma pieņemšanu, kurā aicinātu Saeimai vērtēt Mārupes un Babītes atdalīšanu.

Trešdien Mārupes novada domes sēdē paredzēts skatīt jautājumu par Mārupes novada sadalīšanu, un, kā Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja domes priekšsēdētājs – deputāti, visticamāk, atbalstītu lēmumu par abu teritoriju atdalīšanu.

Avots: LSM; ManaBalss.lv



Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS