
NODOKĻU ATVIEGLOJUMI TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS APRĪKOTI AR AUTOGĀZES (LPG/CNG) IEKĀRTĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Nodrošināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samazinājumu par 30% transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autogāzes (LPG/CNG) iekārtām, lai veicinātu un atbalstītu videi draudzīgāku mobilitāti, uzlabotu gaisa kvalitāti un sniegtu finansiālu atbalstu sociāli mazāk nodrošinātām grupām, kas izmanto šos transportlīdzekļus ekonomisku apsvērumu dēļ. Autogāze (LPG – sašķidrinātā naftas gāze vai CNG – saspiestā dabasgāze) ir alternatīva tradicionālajiem degvielas veidiem – benzīnam un dīzeļdegvielai. Tā tiek uzskatīta par tīrāku degvielas veidu, kas izdala ievērojami mazāk kaitīgo vielu izplūdes gāzēs. 1)CO₂ izmeši: Autogāze izdala apmēram 10-20% mazāk oglekļa dioksīda (CO₂) nekā benzīns vai dīzeļdegviela. Tā ir būtiska priekšrocība cīņā pret siltumnīcas efekta radīšanu un klimata pārmaiņām. 2)NOₓ (slāpekļa oksīdi): NOₓ ir viens no galvenajiem piesārņotājiem, kas izraisa skābo lietu un veicina elpceļu slimības. Autogāzes transportlīdzekļi izdala līdz pat 80% mazāk NOₓ nekā dīzeļdzinēji un līdz 30% mazāk nekā benzīna dzinēji. 3)Cietās daļiņas (PM): Dīzeļdzinēji ir ievērojami sliktāki PM emisijās, kas ir kaitīgas cilvēku veselībai. Autogāzes iekārtas praktiski neizdala cietās daļiņas. Dati par izmešu atšķirībām: 1. CO₂ emisijas uz kilometru (vidēji, atkarībā no transportlīdzekļa): -Benzīns: ~2.31 kg CO₂/litrs -Dīzeļdegviela: ~2.68 kg CO₂/litrs -Autogāze (LPG): ~1.51 kg CO₂/litrs (10-20% mazāk CO₂ izmešu nekā benzīns un dīzeļdegviela) 2. NOₓ emisijas: -Dīzeļdegviela: Līdz pat 80% vairāk nekā autogāze -Benzīns: Līdz pat 30% vairāk nekā autogāze 3. Cieto daļiņu emisijas (PM): -Dīzeļdzinēji: Līdz pat 99% vairāk cieto daļiņu nekā autogāzes transportlīdzekļi. -Benzīna dzinēji: Mazāk, bet autogāze praktiski neizdala cietās daļiņas.
Sagatavot likuma grozījumus pašreizējā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, kas paredzētu nodokļu samazinājumu transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autogāzes iekārtām.
Autogāzes izmantošana bieži vien ir pievilcīga cilvēkiem, kuri nevar atļauties iegādāties jaunus automobiļus vai dārgākas alternatīvas, piemēram, elektromobiļus vai hibrīdus. Daudzi autogāzi izvēlas, jo tā ir ievērojami lētāka nekā benzīns un dīzeļdegviela, un tas palīdz ekonomiski uzturēt transportlīdzekļus, īpaši garākās distancēs. Tie, kas pāriet uz autogāzi, to dara, lai ekonomētu degvielas izmaksas, un šī izvēle jāuztver kā nepieciešamība, nevis greznība. Ja tiek ieviestas nodokļu atlaides elektromobiļiem, bet netiek piemēroti atvieglojumi autogāzes automašīnām, tādējādi tiek izveidota nevienlīdzīga nodokļu sistēma, kas labvēlīgāka bagātākiem cilvēkiem, kuri var atļauties dārgākus un videi draudzīgākus auto. Autogāzes lietotāji, kuri parasti ir ekonomiski mazāk nodrošināti, paliek ārpus šī atbalsta loka, neskatoties uz to, ka arī viņi samazina izmešus. Apgalvojums, ka nevar zināt, vai automobilis ar uzstādītu gāzes iekārtu faktiski izmanto benzīnu vai autogāzi, ir nepareizs vairāku iemeslu dēļ. 1.Ekonomiskais faktors: Autogāze ir ievērojami lētāka nekā benzīns. Transportlīdzekļa īpašniekiem, kuri ir ieguldījuši līdzekļus gāzes iekārtas uzstādīšanā, nav ekonomiska pamata izmantot dārgāku benzīnu, ja vien automašīnas gāzes sistēma ir pilnīgā darba kārtībā. Braukt ar benzīnu, kad ir pieejama lētāka degviela (autogāze), būtu ekonomiski neracionāli. 2.Tehniskie faktori: Mūsdienu autogāzes sistēmas ir izstrādātas tā, lai gāze būtu galvenā degviela. Dažās valstīs gāzes uzstādīšanas sertifikāti tiek kontrolēti, un ikgadējās tehniskās pārbaudes var viegli noteikt, vai sistēma darbojas efektīvi. 3. Praktiskums: Transportlīdzekļu īpašnieki, kuri izvēlas autogāzi, bieži vien to dara tādēļ, ka viņi meklē ekonomiskākas alternatīvas degvielai. Šie autovadītāji ir motivēti izmantot gāzi tik bieži, cik iespējams, lai samazinātu degvielas izmaksas un pēc iespējas ātrāk atgūtu investīciju izmaksas par iekārtas uzstādīšanu. Nedrīkst aizmirst, ka autogāzes uzstādīšana un regulāra apkope nav tas lētākais pasākums, bet ir salīdzinoši dārga procedūra, kas budžetā regulāri ienes papildus PVN un netieši arī citus nodokļus. Līdz ar to finansiāli sodīt īpašniekus, kas brauc zaļāk ir neracionāli. Nav runa par to, ka ir jālikvidē princpis, "jo vairāk piesārņo, jo vairāk maksā", runa ir par to, ka šim principam pa virsu uzliek atvieglojumu.