IKDIENAS SPORTA UN VESELĪBAS STUNDU IEVIEŠANA LATVIJAS SKOLĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Pētījumi ir apliecinājuši, ka fiziskā aktivitāte ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan mentālo veselību, gan mācību sasniegumus. Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka bērniem un pusaudžiem būt fiziski aktīviem, katru dienu vismaz 60 minūtes veicot vidējas līdz augstas intensitātes aktivitātes (https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/physical-activity). Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka izglītības iestādes katru nedēļu plāno trīs sporta un veselības stundas, kas nozīme, ka Latvijas izglītības sistēmā sports un veselība kā mācību priekšmets nenodrošina to fiziskās aktivitātes minimumu, kuru rekomendē PVO. Nepieciešamību proaktīvi virzīties PVO ieteikumu virzienā izgaismo apstāklis, ka mazkustīgums ir vispāratzīta problēma Latvijas sabiedrībā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas rada veselības riskus un slogu sabiedrības veselības sistēmai un ekonomikai. Pašlaik sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm (https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/0148bfca-9a5a-431b-9e06-45c9872632e5/download), un mazinās gan fiziskās sagatavotības rādītāji (https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-03-03/brunotie-speki-plano-uzlabot-jauno-karaviru-fizisko-sagatavotibu), gan arī skolēnu mācību rezultāti vairākās kategorijās (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.12.2023-oecd-petijums-latvijas-skolenu-sniegums-lasisana-un-matematika-samazinas-labak-sokas-dabaszinatnes.a534195).
Lai risinātu zemās fiziskās aktivitātes radītās problēmas, piedāvāju ieviest ikdienas sporta un veselības stundas visās Latvijas skolās – katram skolēnam reizi dienā sporta un veselības nodarbība. Lai nesamazinātu citu mācību priekšmetu stundu skaitu, piedāvāju mainīt esošo kārtību, kur sporta un veselības nodarbības ir iekļautas standarta mācību slodzi veidojošo priekšmetu sarakstā. Rosinu sporta un veselības stundas neiekļaut šajā slodzes uzskaitē un nodrošināt tās katru dienu ārpus slodzes uzskaitījuma, jo fiziskās aktivitātes mentāli un kognitīvi nenogurdinās skolēnus, bet tieši pretēji ‒ uzlabos skolēnu mentālo veselību, koncentrēšanās un kognitīvās spējas un veicinās labsajūtu un akadēmiskos sasniegumus. Sporta un veselības skolotāju nepietiekamības problēmu šīs idejas kontekstā piedāvāju risināt, organizējot daļu no nedēļas sporta un veselības nodarbībām vienlaikus vairākām klasēm.
Līdz ar to noteikti uzlabosies sabiedrības veselība. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdzēs uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, stiprināt sirds un asinsvadu sistēmu un samazināt hronisku slimību risku. Paaugstināsies arī mentālā labklājība. Sporta aktivitātes samazina stresu, uzlabo garastāvokli un veicina emocionālo labklājību. Paredzami uzlabosies arī akadēmiskie rezultāti. Jo fiziskās aktivitātes uzlabo koncentrēšanās spējas un kognitīvās funkcijas, kas palīdz skolēniem veiksmīgāk apgūt mācību vielu, tā uzlabojot arī centralizēto eksāmenu rezultātus. Un šādi mēs veicināsim sociālo prasmju attīstību. Jo fiziskās aktivitātes veicina sadarbības prasmes, savstarpējo cieņu un sociālo mijiedarbību.