Saskaņā ar topošo Pašvaldību likumu, lūdzam iniciatīvu parakstīt Rīgā pierakstītajiem Latvijas pilsoņiem no 16 g.v. un īpašuma turētājiem.

Pārstāvis: Didzis ŠēnbergsPublicēta: 13. Oct (2022)

KOMUNISTISKĀ REŽĪMA UN RUSIFIKĀCIJAS SEKU NOVĒRŠANA IELU NOSAUKUMOS
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas valstspilsētas domē

2'000
313
Jau parakstījuši 313
1'687

Valsts prezidents Egils Levits savā runā Saeimas rudens sesijas atklāšanā 2022. gada 8. septembrī norādīja uz nepieciešamību pārdēvēt komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas laikā ieviestos nosaukumus. Latvijas Republika ir Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa, un Latvijas tautai ir pašai savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai un okupantiem, svarīgi cilvēki, notikumi un piemiņas dienas, kurās ir vērts nosaukt ielas un laukumus. Tie veido mūsu ikdienas vidi, dzīves telpu un priekšstatus par vēsturi. Pārdēvējot nosaukums savā dzīves telpā un pilsētvidē, mēs atbrīvojamies gan no redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem, atguva brīvību un godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda komunistisko totalitāro režīmu un tā noziegumus. Neraugoties uz daudziem priekšlikumiem, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija nav veikusi daudzu Rīgas ielu pārdēvēšanu, tāpēc ikdienā mēs esam spiesti dzīvot ar šiem komunisma un rusifikācijas atgādinājumiem.

Pamatojoties arī uz Valsts valodas centra atzinumiem un publiski pausto viedokli, tajā skaitā atbalstu Maskavas ielas sistēmiski pareizai pārdēvēšanai, Rīgas domei ar politisku lēmumprojektu jāpārdēvē Krievijas imperiālisma simboliskos tēlus, kam ar Latviju nav nekāda sakara, un komunistisko totalitāro režīmu godinošo divdesmit vienu oficiālo vietvārdu Latvijas kultūras kanonā ietverto kultūras darbinieku, rakstnieku, gleznotāju, komponistu, zinātnieku un valsts darbinieku, kas stiprinājuši Latvijas Republikas drošību, godam: a) Krievijas zinātnes administratora Lomonosova ielu par Zentas Mauriņas ielu; b) Krievijas militārpersonas Puškina ielu par Kārļa Mīlenbaha ielu; c) Krievijas rakstnieka Turgeņeva ielu par Vilhelma Purvīša ielu; d) Krievijas militārpersonas Ļermontova ielu par Viļa Plūdoņa ielu; e) padomju kodolieroču veidotāja Andreja Saharova ielu par Kārļa Skalbes ielu; f) padomju kodolieroču, raķešu veidotāja Mstislava Keldiša ielu par Brāļu Kaudzīšu ielu; g) padomju raķešu ieroču veidotāja Frīdriha Candera ielu par Friča Bārdas ielu; h) padomju propagandista Sergeja Eizenšteina ielu par Annas Brigaderes ielu; i) padomju propagandistes, kolaborantes Annas Sakses ielu par Ivandes Kaijas ielu; j) padomju propagandistes, kolaborantes Mirdzas Ķempes ielu par Mārtiņa Brauna ielu; k) padomju propagandista Valentīna Pikuļa aleju par Kapteiņa Drēziņa aleju; l) padomju propagandista Morica Zilbera Sudrabu Edžus ielu par Kristofora Fīrekera ielu; m) padomju propagandista Gustava Kluča ielu par Vizmas Belševicas ielu; n) PSRS Sarkanās armijas kauju Ilmeņa ielu par Leona Brieža ielu; o) PSRS Sarkanās armijas kauju Starajas Rusas ielu par Ulža Bērziņa ielu; p) padomju okupācijas ģenerāļa Detlava Brantkalna ielu par Admirāļa fon Keizerlinga ielu; r) Padomju Krievijas armijas virspavēlnieka Jukuma Vācieša ielu par Hugo Celmiņa ielu; s) komunismu I. Jefremova utopijā godinošo Andromedas gatvi par Valērijas Seiles ielu; t) komunistiskās partijas nelegālās pagrīdes Tipogrāfijas ielu par Jāņa Pommera ielu; u) PSRS un Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas ielu par Latgales ielu; v) padomju okupācijas kolaboranta Paula Lejiņa ielu par Jāņa Jaunsudrabiņa ielu. Kontekstam lūdz skatīt arī Rīgas valstspilsētas domes 2022. gada 5. septembrī rīkoto konferenci "Okupācijas seku novēršana Latvijā". Tajā klausāmas Tieslietu ministrijas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra un Publiskās atmiņas centra ekspertu, kā arī Valsts valodas centra direktora, profesora Dr.habil.med. Māra Baltiņa un lingvista Agra Timuškas publiski paustās atziņas par Rīgas ielu, tajā skaitā Maskavas ielas, Puškina ielas un Ļermontova ielas, pārdevēšanu: https://www.facebook.com/cancelrussianworldinLatvia/videos/1625466094502376/.

Vietu nosaukumi ir būtiska valsts valodas oficiālās lomas daļa. Toponīmi veido ne vien telpas, bet arī sociālpolitisko naratīvu, kas definē un publiskajā nacionālajā atmiņā nostiprina kultūrai svarīgos tēlus. Atsakoties no komunistisko totalitāro režīmu un rusifikācijas vietvārdiem Rīgā, publiskā telpa atbildīs labiem tikumiem, jo «sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir neieciešamai sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai» (Pleps, Jānis. «116. pants», Latvijas Republikas Satversmes komentāri, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 778. lpp.). Šādi uzlabosies Latvijas sabiedrības vēstures izpratne, īpaši nelojāju vai apjukušu Latvijas sabiedrības locekļu vidū, kas joprojām šaubās par Latvijas Republikas esības neatgriezeniskumu. Tāpēc būtiski uzlabosies sabiedrības iekšējā drošība, mazināsies prokremlisku provokāciju riski galvaspilsētā un mūsu Latvijas sabiedrībā kopumā. Valsts Prezidents Egils Levits, tiekoties ar Publiskās atmiņas centra zinātniskās padomes zinātniekiem 2022. gada 10. oktobrī, uzsvēra, ka ielu un laukumu nosaukumi «jeb publiskās telpas politika ir daļa no kopējās politikas, jo tā ietekmē cilvēkus viņiem pat nezinot» (https://ej.uz/vzpe).

Pievienots dokuments

VVC_2022gada_junija_atzinumi.pdf (atvērt)