MAKŠĶERĒŠANAS KARŠU DATU PUBLICĒŠANAS NOTEIKUMI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Makšķernieku, vēžotāju un zemūdens mednieku skaits Latvijā ir ap 100000. Taču precīzus datus un informāciju statistiskās analīzes veikšanai nav iespējams iegūt strukturētā veidā. Izsniegto makšķerēšanas karšu datu sturkturēšana un publicēšana Atvērto datu portālā ļaut iegūt ticamu un publiski pieejamu informāciju par makšķernieku skaitu un ar makšķerēšanu saistītajiem datiem, kā arī ļautu kontrolējošajām institūcijām ticamāk pārliecināties par izsniegtās makšķerēšanas atļaujas derīgumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 800 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu 2. pants nosaka, ka "Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt: 2.1. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs;" Taču šie Ministru kabineta noteikumi neregulē veidu, kā dati par izsniegtajām, it īpaši fiziskajām, makšķerēšanas kartēm būtu jāapkopo un jāpublicē. Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" nosaka kārtību datu ievietošanai Atvērto datu portālā. Nosakot izmaiņas šajos MK noteikumos un paredzot pienākumu arī reģistrēt Zemkopības ministrijas vai Zivju fonda rīcībā esošos datu par izsniegtajām makšķerēšanas atļaujām, bez papildus administratīvā sloga, tiktu sasniegts iniciatīvas mērķis.
Valsts datu atklātība veicina sabiedrības uzticību, caurspīdīgumu un demokrātisko līdzdalību. Atklāti dati ļauj iedzīvotājiem piekļūt informācijai par valdības lēmumiem, finansēm un pakalpojumiem, sekmējot sabiedrības kontroli pār valsts darbībām. Tas veicina korupcijas mazināšanu, inovāciju attīstību un jaunu biznesa risinājumu izveidi, piemēram, lietotņu vai analītikas rīku radīšanā. Sabiedrība var labāk izprast politiku, izdarīt informētus lēmumus un aktīvāk piedalīties publiskajos procesos. Atklātība stiprina demokrātiskas vērtības un ļauj efektīvāk izmantot valsts resursus kopējam labumam.