Paldies par Tavu pilsonisko aktivitāti un interesi par ManaBalss platformas autoru ierosinājumiem! Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu saistībā ar jauniešiem un/vai skolu dzīvi, ManaBalss aicina Tevi pievērst uzmanību arī šeit aprakstītajam pasākumam. Otrdien, 2020. gada 17. novembrī, plkst. 11:00–14:00 tiešsaistes vebinārā "Young and Free to Vote?" tiksies Baltijas un Ziemeļvalstu jaunatnes padomju pārstāvji, lai dalītos pieredzē par vēlēšanām kā politiskās iesaistes centrālo elementu un tā (ne)iedarbīgumu jauniešu uzrunāšanā. Pasākums norisināsies angļu valodā. Ziemeļvalstu dalībnieki runās par t.s. "ēnu vēlēšanām" – pilsonisko izpratni audzinošu tradīciju, ko jau gadu desmitiem praktizē Ziemeļvalstu skolās. Pirmsvēlēšanu vecuma vidusskolēni tiek iesaistīti pilna vēlēšanu cikla simulācijā: sākot ar politisko kampaņu izvērtēšanu, piedalīšanos debatēs un beidzot ar vēlēšanu biļetena aizpildīšanu un uzvarētāju paziņošanu. Vebinārā būs iespēja satikties ar Rutu Einarsdottiru no Islandes, Danielu Honoré Jensenu no Dānijas, Aivaru Kamalu no Igaunijas un Urti Petrulīti no Lietuvas. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā līdzīgs scenārijs eksperimentālā kārtā tika izspēlēts sešās Latvijas skolās – taču digitāli. Projekta rezultātus vebinārā prezentēs Sabiedrības līdzdalības fonda ManaBalss.lv izpilddirektors Imants Breidaks. Pasākuma otrā daļa būs veltīta paneļdiskusijai, kuru vadīs Didzis Meļķis no ManaBalss.lv, kā arī tiks uzklausīti skatītāju jautājumi. Diskusijā piedalīsies Emīls Anškens no Latvijas Jaunatnes padomes kopā ar kolēģiem no Islandes, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas. Aicinām ikvienu sekot līdzi vebināram Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā, ManaBalss Facebook lapā un aktīvi piedalīties, lai arī Tava balss tiktu sadzirdēta!
Cik gatavi demokrātijai ir jaunieši un kā to veicināt16. Nov (2020)
Autore: inicatīva ir veicinājusi uzstādītās prasības īstenošanu
Pārstāvis: Dana MolotanovaPublicēta: 22. May (2019)SAGLABĀT MŪZIKAS NOVIRZIENU LATVIJAS SKOLĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Latvijā ir 45 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. Ja šīs autorprogrammas (novirziena programmas) netiks apmaksātas no valsts budžeta, tām arī nebūs iespējama valsts uzraudzība un virzība uz attīstību. Tā nav valsts attīstības plānošana un kultūrvides veidošana, bet gan atlaišana savā vaļā. Latvijā 18 skolās (14 novados ) mūzikas novirziena programmas apgūst 4526 tūkstoši bērnu. Tā ir vecāku izvēle - tieši šīs programmas, kur bērni vienuviet apgūst gan vispārējo izglītību, gan instrumenta spēli. Tā ir vecāku izvēle - tieši šīs programmas, kur bērni vienuviet apgūst gan vispārējo izglītību, gan instrumenta spēli. Mūzikas novirzienu skolās pēc vecāku pieprasījumam jau 8 gadus ir trīs paralēlās mūzikas novirziena klases, un tikai viena vispārizglītojošā. Kultūras ministre Dace Melbārde ir teikusi: „Latvijas kultūrizglītības sistēmā ir veicamas tikai tādas izmaiņas, kas neapdraud vietējās kultūrvides tradīciju saglabāšanu, kultūras dzīves kvalitāti un līdzdalību - tas vistiešākajā mērā attiecas arīdzan uz mūzikas stundu skaitu kultūrizglītības programmās.” Diemžēl apdraudēs gan, jo... Šobrīd Latvijas bērni un jaunieši aktīvi gatavojas nākamās vasaras XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Šajā mācību gadā vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības, kā arī kultūras iestādēs un dažādās privātajās studijās darbojas 610 kori ar 20 769 dalībniekiem, 122 instrumentālās mūzikas kolektīvi ar 3107 dalībniekiem, 993 mazie mūzikas kolektīvi (vokālie ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, popgrupas, kapelas u. c.) ar 11 967 dalībniekiem. Katrā mūzikas novirziena skolas vecuma grupā ir gan vokālie, gan instrumentālie ansambļi, gan arī vokāli-instrumentālie ansambļi. Arī viņi ir šo dalībnieku skaitā, bet – līdzko tiks izjaukta individuāla mūzikas instrumenta spēles apguve, šie rādītāji neizbēgami ies uz leju. Tiesa, šajos Dziesmu svētkos to vēl nejutīsim, jo tas būs pēdējais gads, pirms būs jūtama reformas ietekme. To jutīsim vēlāk.
Saglabāt valsts finansētas mūzikas izglītības novirziena programmas Latvijas skolās. Šī mūzikas novirziena stundas skolā ir neaizvietojama daļa. Bērni pavada laiku pilnveidojoties, bagātinoties ne tikai ar jaunām zināšanām, bet iespējām un emocijām kuras ikdienā pazūd skolas steigā un darbos. Tiek iemācīts ne tikai mīlēt mūziku, radīt to no sirds un dvēseles, bet arī būt disciplinētiem. Kā 6. Vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš vienmēr atgādināja - disciplīna ir tā, kas piespiež mūs darīt to, ko negribam, bet palīdz mums sasniegt to, ko vēlamies.
Ja aiz slēgtām durvīm, Kultūras ministrijai un Izglītības ministrijai vienojoties, tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmēs Latvijas Kultūras telpu nākotnē, uzskatu par nepieciešamu aktivizēt visu Latvijas kulturālo sabiedrību, Dziesmu svētku dalībniekus un visus nacionāli un kulturāli domājošos. Šāda veida izglītību būtu pelnījis katrs bērns Latvijā, lai mūsu kultūras un vispārējās vērtības tiktu saglabātas, pilnveidotas un mācītas tālākajām paaudzēm. Tas arī saglabās Latvijas sabiedrības pasaules mērogā unikāli augsto mūzikas izglītotības līmeni.
Pievienots dokuments
Mūzikas_novirzienu_skolu_saglabāšana.pdf (atvērt)
Iniciatīvas jaunumi
Lasi Tavam balsojumam tematiski atbilstīgo Facebook publikāciju un apsver savu atbalstu citām šīs jomas iniciatīvām! Piesekojies mūsu Facebook lapai un dalies ar ManaBalss jaunumiem sociālajos tīklos! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā esi saņēmis/-usi šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!Seko, atbalsti, dalies!01. Sep (2020)
Vai Latvijā ir par daudz skolu ar mūzikas novirzienu? Kas jādara, lai skolēni varētu padziļināti apgūt mūziku un mēs joprojām būtu dziedošā tauta ar savām kultūrvēsturiskajām tradīcijām? Par to diskutēsim @RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss". Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 24. septembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 29. septembrī, plkst. 20.00! Diskutēs:
Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.Top raidījums par mūzikas novirziena saglabāšanu Latvijas skolās. Piedalies!21. Sep (2019)
Anita Muižniece, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre (JKP)
Kārlis Šadurskis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (JV)
Edgars Kramiņš, vokālais pedagogs
Dana Molotanova, iniciatīvas autore
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons
Šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirms otrā lasījuma tika skatīts Jaunās konservatīvās partijas deputātes un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces sagatavotais un koalīcijas partneru atbalstītais likumprojekts par mūzikas novirziena saglabāšanu Latvijas skolās. Tā, jautāta par iniciatīvas "Saglabāt mūzikas novirzienu Latvijas skolās" aktualizēto jautājumu, ManaBalss platformai komentē A. Muižniece. Viņa norāda, ka, pretēji iepriekšējā izglītības ministra Kārļa Šadurska (JV) nolemtajam, paredzamie grozījumi arī pēc 2020. gada 1. septembra pamatizglītībā ļaus dažādās jomās īstenot padziļinātas izglītības programmas. "Latvijā jau ilgus gadus tā ir bijusi milzu vērtība un tradīcija, jo īpaši mūzikas, mākslas un kultūras jomās," saka politiķe. "Paralēli arī IZM šajā nedēļā noslēdza maijā solīto darbu sadarbībā ar skolām, kas īsteno šādas programmas, izstrādājot kritērijus," turpina A. Muižniece. "Šādu kritēriju līdz šim nav bijis! Tas cita starpā nozīmē, ka nauda tika dalīta pēc neskaidriem principiem. Jaunie kritēriji ļaus saņemt papildus finansējumu un izvirzīs skaidrus mērķus, augstākus sasniedzamos rezultātus un prasības, kas būs arī jāizpilda." Nākamie soļi: turpmākajās trijās nedēļās likumprojekta teksts tiks pilnveidots, tāpēc jau pavisam drīz informēsim arī iniciatīvas atbalstītājus par šo grozījumu tālāko virzību Saeimā!Jautājums par mūzikas novirziena saglabāšanu skolās Saeimā turpina gūt atbalstu19. Sep (2019)
Arī mūzikas skolotāju asociācija piebalso iniciatīvas prasībai saglabāt valsts apmaksātu mūzikas novirzienu skolās. “Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas (LVIIMSA) valdes vārdā apstiprinu, ka mēs neatbalstām šo IZM iniciatīvu un piekrītam, ka, ja šīs autorprogrammas (novirziena programmas) netiks apmaksātas no valsts budžeta, tām arī nebūs iespējama valsts uzraudzība un virzība uz attīstību.” Tā, jautāta pēc komentāra par IZM plānu no 2020. gada 1. septembra vairs neapmaksāt autorprogrammas skolās no valsts budžeta, ManaBalss.lv raksta Rīgas Starptautiskās skolas mūzikas skolotāja un LVIIMSA valdes locekle Rūta Kanteruka. Viņa norāda, ka Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas (EAS) valde gatavo vēstuli LR IZM, kurā ieteiks nemainīt esošo modeli. “Es personīgi esmu nupat atgriezusies no 27. EAS/ISME reģionālās konferences Malmē, Zviedrijā, (15.-18. maijs). Kā dalībnieki tur piedalījās arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedras mācībspēki – I. Nelsone, I. Vilde, L. Batņa, E. Vītols, kas manis teikto var apstiprināt,” raksta R. Kanteruka. “Kolēģi no visas Eiropas, kas 2018. gadā piedalījās 26. EAS konferencē Latvijā, Jelgavā (precīzāk – Jelgavas 4.vidusskolā, kas ir viena no šīm apdraudētajām skolām), vienbalsīgi atzina Latvijas mūzikas izglītības augsto profesionālo līmeni, apbrīnoja koru sniegumu un mūsu mūzikas izglītības kvalitāti.” “Nav noslēpums, ka daudzās Eiropas valstīs mūziku skolās māca vispārējo priekšmetu skolotāji, mūzikas stundu skaits ir ļoti samazināts vai tās nenotiek vispār!” Latvijas iegājušos priekšrocību raksturo R. Kanteruka. Viņa uzskaita konkrētus piemērus:
“Kā redzat, līdz šim mums ir izdevies nosargāt mūzikas stundas Latvijā – gan stundu skaitu, gan faktu, ka mūziku Latvijā var mācīt tikai profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs, lai gan ir bijuši centieni to mainīt,” raksta R. Kanteruka. “Mūzikas novirziena skolas manā izpratnē ir ideāls vispārējās izglītības modelis.” Noslēgumā viņa piebilst, ka LVIIMSA rīko Latvijas Mūzikas olimpiādi, kurā piedalās skolēni no visas Latvijas, taču mūzikas novirzienu skolu dalībnieki ļoti bieži ir laureātu vidū, uz pārliecinoši pārstāv Latviju arī starptautiskās mūzikas olimpiādēs.Jomas profesionāļi ir par mūzikas novirziena saglabāšanu skolās un meklē starptautisku atbalstu26. May (2019)
- Portugālē mūzika skolās ir tikai 5. un 6. klasē – viena stunda nedēļā, ko māca klases audzinātājs, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs; pārējās klasēs mūzikas nav vispār;
- Francijā mūziku skolās māca klases audzinātājs, kas ir izgājis 20 stundu apmācību, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs;
- Kiprā mūziku skolās māca klases audzinātājs – līdz 8. klasei divas stundas nedēļā, 9. un 10. klasē – vienu stundu nedēļā;
- Melnkalnē mūzika skolās ir līdz 7. klasei viena stunda nedēļā; sākot ar 8. klasi – izvēles priekšmets, bet tikai ģimnāzijās. Citās skolās mūzikas stundu nav;
- Šveicē mūziku skolās māca klases audzinātājs, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs;
- Ukrainā mūzika ir apvienota ar mākslu - viena stunda nedēļā, bet vidusskolas klasēs mūzika apvienota ar kultūru;
- Slovākijā ir viena mūzikas stunda nedēļā;
- Slovēnijā tiek rīkota Mūzikas olimpiāde, un ir eksāmens mūzikā;
- Čehijā mūzika ir apvienota ar mākslu;
- Horvātijā no 1. līdz 8. klasei ir viena mūzikas stunda nedēļā, ko māca profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji;
- Lietuvā līdz 4. klasei ir divas mūzikas stundas nedēļā, no 5. līdz 10. klasei – viena mūzikas stunda nedēļā, vidusskolā – izvēles priekšmets, ko māca profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji;
- Igaunijā mūzika ir obligāta no 1. līdz 3. klasei ar divām mūzikas stundām nedēļā; no 4. līdz 12. klasei ir viena stunda nedēļā. Kopš 2019. gada mūziku skolās māca arī nespeciālisti, bet proporcija ir neliela – 95% ir profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji, 5% – klašu audzinātāji.
English
Latviski
