Oļehs Sencovs nogādāts Maskavā ieslodzīto apmaiņas veikšanai ar Ukrainu29. Aug (2019)

Ukraiņu režisors Oļehs Sencovs, kurš Krievijā izcieš cietumsodu par terorismu, no kolonijas nogādāts Maskavā, atsaucoties uz aģentūrām TASS un "Interfax", raksta TVNET.

Kā norāda Krievijas ziņu aģentūru avoti, Sencovs uz izolatoru Maskavā nogādāts, jo viņš tiks iesaistīts savstarpējā Krievijas un Ukrainas ieslodzīto apmaiņā.

Sencova advokāts Dmitrijs Dinze pagaidām nekomentē informāciju par Sencova pārvešanu uz Maskavu.

Kā vēstīts, Krievija un Ukraina šomēnes vienojās veikt ieslodzīto apmaiņu. Tika ziņots, ka šajā apmaiņā tiks iesaistīti kopumā 66 ieslodzītie.

Sencova vārds gan iepriekš netika minēts starp pretendentiem uz apmaiņu.

Kā ziņots, Sencovs tika aizturēts 2014. gada 11. maijā Krievijas okupētajā Krimā aizdomās par "teroraktu plānošanu", un 2015.gada augustā Krievijas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu, kas viņam jāizcieš stingra režīma kolonijā.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

ES mājā būs skatāma filma par Oļegu Sencovu14. Mar (2019)

Otrdien, 26. martā, plkst. 17:30 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīgā) būs skatāma Askolda Kurova dokumentālā filma “Process: Krievijas valsts pret Oļegu Sencovu” (ar subtitriem latviešu valodā), ziņo Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Pirms filmas – Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla “2ANNAS” programmu sastādītājas un kuratores Laimas Graždanovičas priekšvārds.

Atgādinām, ka visi pasākumi ES mājā ir bezmaksas. Vietu skaits ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties iepriekš.

Par filmu “Process: Krievijas valsts pret Oļegu Sencovu”.
Askolda Kurova dokumentālā filma ir Kafkas cienīgs kinematogrāfisks pētījums par ukraiņu kinorežisora Oļega Sencova nonākšanu varas mašīnas dzirnavās, absurdo tiesas procesu un mākslinieka notiesāšanu. Šis tiesas process ir izsaucis milzīgu starptautisku reakciju. Ievērojamas kino personības – Pedro Almodovars, Aki Kaurismeki, Agņeška Holanda, Andžejs Vajda, Bela Tars, Maiks Lī, Vims Venders un daudzi citi parakstīja Putinam adresētu atklātu vēstuli ar lūgumu atbrīvot Oļegu Sencovu no ieslodzījuma. 2017. gadā izveidotā dokumentālā filma (Igaunija, Polija, Čehija) ir 71 min. gara.

Par Oļegu Sencovu.
Ukrainas kinorežisors Oļegs Sencovs ir apsūdzēts “teroristiska rakstura nodarījumos” pret Krievijas de facto okupācijas varu Krimā, viņam piespriests 20 gadu cietumsods. Organizācija Amnesty lnternational šo tiesas procesu raksturo kā “netaisnīgu lietas izskatīšanu militārajā tiesā”.

Turpinot bada streiku vairāk nekā 140 dienas, Oļegs Sencovs ir kļuvis par atpazīstamu simbolu pasaulē, kas atgādina par aptuveni 70 Ukrainas valstspiederīgo likteņiem, kurus Krievijas okupācijas vara Krimā pēc pussalas aneksijas ir nelikumīgi apcietinājusi un kuriem ir piespriesti ilgi cietumsodi. 6. oktobrī viņš pārtrauca bada streiku, jo cietuma administrācija piedraudēja ar piespiedu barošanas piemērošanu.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā 2018. gada 12. decembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā Oļegam Sencovam piešķīra Saharova balvu par cīņu par domas brīvību. Kinorežisora vietā to saņēma viņa māsīca Nataļja Kaplana (Natalya Kaplan), kas pati ir dokumentālā kino režisore, un advokāts Dmitrijs Dinze (Dmitriy Dinze).

Lūgti atbildēt uz jautājumu “Jūsuprāt, kuras no minētajām vērtībām Eiropas Parlamentam būtu jāaizstāv galvenokārt?”, vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (52%) pārliecinoši pirmajā vietā ierindojuši atbildi: “Cilvēktiesību aizsardzība visā pasaulē”.

ES un Krievijas politisko attiecību kontekstā jāmin Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes (ETP/“Jaunā Vienotība”) sagatavotā un Eiropas Parlamenta šonedēļ pieņemtā (12.03.19) rezolūcija “EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES “stratēģisko partneri””. Tajā norādīts, ka Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības. “Diplomātiskās valodas laiks ir beidzies. Kamēr Krievija būs okupējusi daļu Ukrainas un uzbruks citām Eiropas valstīm, sadarbības iespējas būs ļoti ierobežotas,” sacīja EP ziņotāja Sandra Kalniete.

Avots: Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā

AUTORS: MANA BALSS